Atbrīvojas no Krievijas kanālu gūsta un no Rīgas sāks raidīt Krievijas neatkarīgo kanālu “Doždj” 0
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kāda rīdziniece par Krievijas kanālu retranslāciju Latvijā vērsusies policijā. Tikmēr elektroniskās telpas uzraugs pieņēmis lēmumu slēgt visus Krievijas kanālus Latvijā.
Nesen brīvdienās, televīzijas kanālos lūkojot ko interesantu, Rīgas Teikas apkaimes iedzīvotāja Helēna sev par lielu pārsteigumu uzdūrās divām Krievijas programmām “Mir” un “Novij Mir”. “Mani samulsināja tas, ka tik brīvi ir pieejamas Krievijas ziņas. Laikā, kad ir aizliegtas Georga lentītes, Krievijas simbolika un citi atribūti, par kuru lietošanu pienākas sods, ir brīvi pieejama Krievijas propaganda vairākās TV programmās un nevienam par to nav nekādas daļas,” sprieda Helēna.
Negatīvu ziņu par Ukrainu šajos kanālos nav bijis, taču sieviete abas programmas nav pastiprināti pētījusi. Viņa internetā neveiksmīgi mēģinājusi atrast vienotu sarakstu, kuri šobrīd ir aizliegtie Krievijas televīziju kanāli un kur jāvēršas, ja Latvijā tos pārraida. Sieviete izlēmusi zvanīt policijai – lai tā pārbauda, vai šo programmu raidīšana ir likumīga. Taču policija ieteikusi vērsties pie konkrētā operatora.
Tas Helēnai licies neizprotami. “Mana operatora piedāvājumā ir pilna pakete ar dažādām Krievijas filmām. Tieši uz 9. maiju tur demonstrēja Krievijas filmas par karu. Nu kam gan šāda “patriotisma” uzturēšana ir vajadzīga? Vai tad šobrīd nav īpaši svarīgi sekot līdzi tam, kādas programmas retranslē TV operatori? Tas taču ir nacionālās drošības jautājums!” spriež TV skatītāja.
Pēc tam kad Helēna vērsās “Latvijas Avīzes” redakcijā, ar žurnālistes palīdzību noskaidrojās, ka konkrētais kabeļoperators darbojas legāli un arī minētie Krievijas TV kanāli nebija Latvijā aizliegti. Nupat gan situācija mainījusies.
Aizliedz Krievijas kanālus
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) vakar paziņoja, ka pieņemts lēmums par visu Krievijā reģistrēto kanālu slēgšanu Latvijā no 9. jūnija. Paredzēts aizliegt kopumā ap 80 kanālu, kas līdz šim bija pieejami Latvijā, to skaitā raksta sākumā minētie “Mir” un “Mir TV”.
NEPLP vadība skaidro, ka šāds lēmums pieņemts, balstoties uz jauno likuma normu, kas paredz, ka Latvijā nedrīkst darboties programmas, kas reģistrētas valstī, kas apdraud citas valsts teritoriālo integritāti un neatkarību. Šāds lēmums būšot spēkā, kamēr Krievija pārtrauks karadarbību Ukrainā un atdos Krimu. Jau maija beigās Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas NEPLP piešķir tiesības ierobežot ārzemju programmas, kas apdraud citu valstu suverenitāti, teritoriālo integritāti vai valstisko neatkarību.
Savukārt jūnija sākumā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstījusi jaunu Elektronisko sakaru likumprojektu, kas NEPLP piešķir tiesības saistībā ar piekļuves ierobežošanu nereģistrētām programmām. Tas nozīmē, ka NEPLP varēs ierobežot piekļuvi arī tādai Latvijā pieejamai tīmekļa vietnei, kurā popularizē vai pārdod iekārtas vai piekļuves tiesības, lai piekļūtu retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā neiekļautai programmai. Līdz šim padome to nevarēja darīt.
“Doždj” raidīs no Rīgas
Vienlaikus ar lēmumu aizliegt 80 kanālu demonstrēšanu NEPLP nolēma izsniegt apraides atļauju televīzijas programmai “Doždj” (“Дождь”/”TV Rain”), un tas nozīmē, ka šis kanāls turpmāk tiks raidīts no Rīgas. Šis Krievijas neatkarīgais kanāls savu darbību uz laiku pārtrauca marta sākumā, kad Krievijas Valsts dome pieņēma likumu par “viltus ziņām”. Jāatgādina, ka Krievija par viltus ziņām pasludinājusi jebkuru informāciju, kas atklāj Ukrainā pastrādātos kara noziegumus, Krievijas ciestos zaudējumus un Ukrainas pretestību iebrucējiem.
Jāatgādina, ka jau Krievijas iebrukuma Ukrainā pirmajā dienā NEPLP aizliedza Latvijā demonstrēt trīs ar Krieviju saistītas programmas par aicinājumiem, kas apdraud valsts drošību – “Rossija RTR” aizliegta uz pieciem gadiem, “Rossija 24” – uz četriem gadiem, bet “TV Centr” – uz trim gadiem. Februāra beigās padome no Latvijā retranslējamo programmu reģistra izslēdza programmas “Mir 24”, “RTVi”, “PBK” un anulēja apraides atļauju “PBK Igaunija” un “PBK Lietuva”. Nedēļu vēlāk tika aizliegta vēl 18 Krievijas televīzijas programmu izplatīšana, vēlāk tika arī ierobežota neskaitāmām tīmekļvietnēm Latvijas teritorijā.
Jāvāc pierādījumi
Taču, kā iedzīvotājam rīkoties, ja konstatē iespējamas nelikumības, pārkāpumus TV ekrānos? NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš norādīja, ka vispirms ir nepieciešami pierādījumi, lai padomes eksperti var veikt pārbaudes. Cilvēkam, kurš konstatē iespējamo pārkāpumu, būtu jānofotografē konkrētā programma vai datorā jāuztaisa ekrānuzņēmums, lai būtu redzams operators un laiks, kad tas noticis. Pēc tam jāvēršas NEPLP.
Āboliņš arī skaidroja, ka daudzu iedzīvotāju sūdzības par iespējamiem pārkāpumiem saņemtas pēc tam, kad martā NEPLP apturēja vairāku propagandas kanālu translāciju Latvijā. Tomēr, pārbaudot sūdzības, pārkāpumi vairumā gadījumu neesot konstatēti. Tiesa, “Latvijas Avīzei” neizdevās noskaidrot precīzus datus, cik sūdzību saņemts un cik gadījumos piemērots sods. NEPLP mājaslapā pēdējā informācija par padomes pieņemtajiem lēmumiem pārkāpumu lietās ir pagājušā gada jūlijs.
Jautāju Valsts policijas (VP) pārstāvjiem, vai ir izstrādāta kārtība gadījumos, kad iedzīvotāji zvana policijai par iespējamiem pārkāpumiem TV programmu retranslācijā. VP pārstāve Gita Gžibovska atbildēja, ka šis jautājums ir adresējams NEPLP. Arī Iekšlietu ministrijā atbildēja, ka atbildes mums nosūtīs NEPLP un VP. Diemžēl divu nedēļu laikā atbildes tā arī neesam saņēmuši. Rīdziniece Helēna uzskata, ka NEPLP būtu aktīvāk jāskaidro sabiedrībai, kā rīkoties, ja radušās aizdomas par nelikumībām.
Kur sūdzēties?
* Informācija ar aizliegto kanālu sarakstiem atrodama NEPLP mājaslapā “neplpadome.lv”. Šajā vietnē atrodams arī saraksts ar ierobežoto domēnu vārdiem – uz šī gada 17. maiju šajā sarakstā iekļauti 533 domēni.
* Iesniegt sūdzību vai ierosinājumus saistībā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma ievērošanu var
• mājaslapā “neplpadome.lv” sadaļā “Sūdzību iesniegšana”,
• nosūtot pa pastu vai iesniedzot padomes birojā klātienē, adrese: Doma laukums 8A, Rīga, LV–1939,
• informāciju par sūdzību iesniegšanu var arī iegūt, zvanot uz NEPLP pa tālruni 67221848.
