Atbrīvo no padomju laiku piespriestās diagnozes 12
Aizritējis pusotrs gads, kopš stājies spēkā likums par personām, kas padomju laikā bija ievietotas psihiatriskajās ārstniecības iestādēs, jo pauda iekārtai nepieņemamus politiskos uzskatus. Vakar Specializētās vairāku nozaru prokuratūras virsprokurore Sandra Daugaviete Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātiem pastāstīja, ka prokuratūra saņēmusi tikai sešu personu iesniegumus ar lūgumu atzīt, ka piespiedu ārstēšanai bijuši politiski, nevis medicīniski iemesli, un noņemt no psihiski slimu pacientu uzskaites. Tikai vienā gadījumā ar prokurora lēmumu atzīts, ka personas ārstēšanas iemesls bijuši politiskie uzskati un ka psihiski slimo cilvēku skaitā persona iekļauta nepamatoti. Tas ir Jānis Apse, kurš iesniegumu bija sagatavojis jau pirmajā likuma stāšanās dienā. Kopš trīsdesmit viena gada vecuma sasniegšanas viņš bijis spiests dzīvot ar padomju laiku psihiatru noteikto diagnozi: paranoidālā šizofrēnija, ko saņēma par to, ka lūdza atļauju emigrēt no Padomju Savienības uz Rietumvāciju. J. Apsi piecdesmit vienu dienu ar spēcīgiem medikamentiem ārstēja psihiatriskajā slimnīcā Rīgā. Likums aizliedz ar šādu diagnozi vadīt automašīnu, nēsāt ieroci pašaizsardzībai, dienēt armijā, pat nevar strādāt par pārmijnieku uz dzelzceļa vai par konduktoru.
Likuma tapšanas laikā tika prognozēts, ka atbildīgās iestādes saņems vairākus desmitus iesniegumu, taču prognoze nav piepildījusies. Virsprokurore secināja, ka, visticamāk, šie cilvēki ir cienījamā vecumā un nevēlas doties uz prokuratūru ar iesniegumu, lai pēc tam gaidītu psihiatru ekspertīzes rezultātus. S. Daugaviete uzsvēra, ka ekspertīzi veicot ārsti, kuri nav piedalījušies cilvēku zāļošanā par viņu uzskatiem, tātad uzticami.
Sēdē piedalījās arī Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra virsārste Lūcija Arāja, kura, 53 gadus strādādama psihiatrijā, nav pamanījusi, ka cilvēki par saviem nepareizajiem politiskajiem uzskatiem ir sodīti ar piespiedu ārstēšanu. “Neesmu nekad piedzīvojusi, ka kādu ārstētu ar varu,” sacīja daktere. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kura ir arī šīs komisijas deputāte, uzaicinātās ārstes nezināšanu diplomātiski nodēvēja par bīstamu noti.
Komisijas vadītāja Inese Laizāne (Nacionālā apvienība) pauda gandarījumu, ka, neraugoties uz to, cik smagi deputāti strādājuši pie minētā likuma, tomēr tas ir sasniedzis mērķi.
