Atbrīvo no eksāmeniem depresijas dēļ. Vai psihiatru izziņas kļuvušas par instrumentu skolu reitingu spodrināšanai? 0
LA.LV saņēma vēstuli no kādas sievietes, kuras meita šogad pabeigs mācības 9.klasē. Sieviete atklāja, ka vairāki vecāki vēršas pie attiecīgajiem speciālistiem, lai saņemtu zīmi, ka bērnam ir depresija, tādējādi atbrīvojot viņu no eksāmeniem.
“Mana meita šogad beigs 9.klasi. Nopietni gatavojas eksāmeniem. Taču nupat uzzināju, ka vairākiem klasesbiedriem vecāki ņem atbrīvojumu no eksāmeniem, vēršoties pie psihologa (psihoterapeita) pēc zīmes, ka bērnam ir depresija. Līdzīgu epizodi saklausīju arī klases vecāku sapulcē no cita bērna vecākiem – bērns mainījis skolu, ir grūtības iejusties, bažas par eksāmeniem, bet skolotāja iesakot drošības labad aiziet pie psihoterapeita un palūgt zīmi par depresiju. Izklausās pēc jaunas tendences. Vai tiešām pusaudžu depresija ir pietiekams iemesls, lai atbrīvotu no eksāmena,” vaicāja sieviete.
Sazinājāmies ar pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāju Nilu Saksu Konstantinovu, kurš apstiprināja, ka šāda tendence tiešām ir aktuāla.
“Jā, šī problēma ir labi zināma, tā ir palieka no padomju laiku sistēmas un aktualizējas katru gadu eksāmenu laikā – pagājušā gadā bija mēģinājums to mazināt, mainot kārtību,” norādīja eksperts.
Viņš paskaidro: “Iepriekš attaisnojumu zīmes varēja izdot ģimenes ārsti, tagad to var tikai psihiatri. Taču, spriežot pēc pieprasījuma, nekas ar šo atrisināts nav.
Turklāt, to plaši izmanto skolas – iesakot vai nereti izdarot spiedienu uz ģimenēm un bērniem, kuru sekmes ir sliktākas, dabūt atbrīvojumu, lai negandētu skolu reitingu vai neradītu liekas problēmas.
Tāpat arī, protams, tā ir pietiekami pievilcīga lieta pašiem bērniem, kuriem paveras iespēja pabeigt skolu, neliekot eksāmenu. Jāņem arī vērā, ka psihiatrijas diagnozes bērniem ir visai brīvi interpretējamas – to nevar konstatēt objektīvi kā ar asins analīzi vai izmeklējumu, bet tā balstās pārsvarā tikai uz paša bērna sniegto informāciju un konkrētā speciālista subjektīvo vērtējumu. Taču speciālisti, kas sniedz atbrīvojumus, praktiski nekad šo bērnu skolā nav redzējuši un nav arī speciālisti pedagoģijā, kas spētu izvērtēt viņa spējas vai nepieciešamos mācību pielāgojumus.”
Nils Saks Konstantinovs uzsver: “Depresija gan, visticamāk, nav biežākais iemesls – parasti šādu izziņu sniedz ar pamatojumu, ka bērnam ir pārāk liela trauksme. Šī prakse ir kaitējoša – eksāmens ir daļa no mācību procesa, un ja bērns spējis gada laikā iet uz skolu un sēdēt klasē, tad viņš spēj arī sēdēt eksāmenā. Protams, bērniem ar īpaši izteiktām problēmām, ir pieejami dažādi iekļaujoši pielāgojumi, piemēram, bērns ar izteikti augstu trauksmi varēs eksāmenu kārtot atsevišķā telpā vai bērnam ar uzmanības traucējumiem būs pieejams papildu laiks.
Jebkurā gadījumā – kritērijs, vai bērns var apgūt mācību programmu un rakstīt eksāmenu, ir viņa intelektuālā attīstība. Bet ja bērnam ir kādas emocionālas vai garastāvokļa problēmas, tās viņam ir jāpalīdz atrisināt ar zinātniski pamatotiem līdzekļiem –
atbrīvošana no eksāmena nekādā veidā nav līdzeklis pret depresiju, pat ja bērnam tā būtu.
Tieši otrādi – bērnam tiek nevis palīdzēts mācīties un iegūt izglītību kā citiem, bet viņam tiek radīta “slimnieka identitāte”, pasliktinātas tālākās iespējas saņemt izglītību un radīta motivācija izvairīties no pārbaudēm un mācībām arī turpmāk.”
Ko saka Izglītības un zinātnes ministrija?
Vaicājām Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), kādos gadījumos skolēni var tikt atbrīvoti no 9. klases eksāmeniem un vai ir pieejami dati, cik bieži, kā iemesls, kāpēc jaunieši tiek atbrīvoti no eksāmeniem, ir depresija?
IZM pārstāvji norāda: “Atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 24. janvāra noteikumos Nr. 31 “Kārtība, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem” noteiktajam ārstu izrakstos ar ieteikumu atbrīvot no valsts pārbaudījumiem nenorāda diagnozi.
Līdz ar to ne Valsts izglītības attīstības aģentūras, ne izglītības iestāžu rīcībā nav informācijas par veselības problēmām, kuru dēļ skolēni tiek atbrīvoti no valsts pārbaudes darbiem.
Ņemot vērā, ka vidējā izglītībā ir iespējas kārtot optimālā līmeņa eksāmenus vairākus gadus pēc kārtas, kā arī augstākā līmeņa eksāmenus skolēni kārto pēc izvēles, datus par skolēniem, kuri atbrīvoti no eksāmeniem, iespējams iegūt tikai attiecībā uz pamatizglītību.
Pašreizējā kārtība, kādā skolēni tiek atbrīvoti no valsts pārbaudes darbiem, stājās spēkā 2023. gadā.
2021./2022. mācību gadā (pirms Ministru kabineta noteikumu Nr. 31 stāšanās spēkā) no pamatizglītības eksāmeniem bija atbrīvoti 2389 skolēni, savukārt 2022./2023. mācību gadā – 1782, bet 2023./2024. mācību gadā – 2322.
Līdz ar to nevar izdarīt secinājumu, ka no eksāmeniem atbrīvoto skolēnu skaits būtu samazinājies vai būtiski mainījies. Vienlaikus jāuzsver, ka 2022. gadā vēl nebija ieviesti centralizētie eksāmeni, tādēļ skaitļi var nebūt precīzi. Tāpat jāņem vērā, ka atšķiras eksāmenu kārtotāju skaits – 2023. gadā eksāmenus kārtoja 18009 skolēni, bet 2024. gadā – 18944 skolēni.”
IZM norāda, ka nav pamats domāt, ka, ja vecāki vēršas pie ārstiem, bērniem nav veselības problēmas.
“Ja skolēns vai nepilngadīga skolēna vecāki vēršas pie ārstiem speciālistiem vai ārstu konsīlija, lūdzot atbrīvot skolēnu no valsts pārbaudes darbiem, tātad skolēnam ir nopietnas veselības problēmas, kuru dēļ viņš nevar kārtot valsts pārbaudes darbus. Līdz ar to – ja šāds atbrīvojums tiek lūgts un piešķirts, tas attiecas uz visiem valsts pārbaudes darbiem attiecīgajā mācību gadā, jo skolēna veselība ir primāra.
Vienlaikus skolēni ar noteiktām veselības problēmām (piemēram, dzirdes problēmām) var būt atbrīvoti tikai no kādas eksāmena daļas (piem., klausīšanās), bet kārtot pārējās eksāmena daļas. Izglītības iestādes vadītājam atbrīvojums no eksāmena daļas ir jānoformē kā atbalsta pasākums valsts pārbaudes darba laikā.
Skolēnu no valsts pārbaudījumiem atbrīvo ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu, pamatojoties uz pilngadīga skolēna vai nepilngadīga skolēna likumiskā pārstāvja iesniegumu, kuram pievienoti attiecīgo ārstu izsniegti izraksti. Rīkojums attiecas uz visiem valsts pārbaudes darbiem.
Ja pilngadīgs skolēns vai nepilngadīga skolēna vecāki uzskata, ka skolēna veselība tomēr atļauj viņam kārtot valsts pārbaudes darbus, skolēns vai viņa vecāki šādu iesniegumu neiesniedz.”
