Lielā vienprātībā Saeima “atbloķē” Rīgas attīstību 12
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lielā vienprātībā Saeima pagājušajā ceturtdienā “atbloķēja” Rīgas pašvaldības teritorijas plānojumu, kuru ar savu rīkojumu pērn martā apturēja toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (“AP”).
Saeima kā steidzamus pieņēma grozījumus Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā, kas novērsīs bijušā ministra konstatēto procedūras pārkāpumu.
Likuma grozījumi paredz no vispārējā teritorijas plānošanas regulējuma atšķirīgu izņēmumu, kas nosaka, ka Rīgas pašvaldībā var būt divi teritorijas plānojumi, atsevišķu plānojumu izstrādājot Rīgas vēsturiskajam centram, ņemot vērā tā īpašo statusu.
Pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (“AS”) varētu atcelt priekšgājēja A. T. Pleša izdoto rīkojumu, ar kuru bija apturēti Rīgas domes saistošie noteikumi “Par Rīgas teritorijas izmantošanu un apbūvi”.
Pirms nepilna gada ministrs A. T. Plešs apturēja Rīgas teritorijas plānojumu, atsaucoties uz tā izstrādes gaitā pieļautajiem procedūras pārkāpumiem.
Bijušais ministrs toreiz norādīja, ka Rīgas administratīvajā teritorijā vienlaikus spēkā ir divi savstarpēji nesaskaņoti teritorijas plānojumi, kas ir pretrunā ar likumu – Rīgā bija spēkā arī pilsētas vēsturiskā centra plāns.
A. T. Plešs norādīja uz vēl vairākām nepilnībām, tostarp uzsverot, ka tiesiski pareizi nav risināts arī jūtīgais jautājums par azartspēļu aizliegumu, tās aizliedzot visā pašvaldības teritorijā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas, neesot ievērots samērīguma princips.
Rīgas dome Satversmes tiesā apstrīdēja lēmumu apturēt Rīgas domes saistošos noteikumus, ar kuriem apstiprināts Rīgas teritorijas plānojums. Pērn 29. jūnijā Satversmes tiesa ierosināja lietu.
Rīgai esot nodarīts kaitējums
Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (“JV”) “Latvijas Avīzi” informēja – ja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs atcels sava priekšgājēja rīkojumu par teritorijas plāna apturēšanu, Rīgas dome ārkārtas sēdē varētu lemt par pagājušajā vasarā Satversmes tiesā iesniegtā prasības pieteikuma atsaukšanu.
“Esam pārliecināti, ka taisnība ir mūsu pusē, taču Satversmes tiesas spriedums varētu būt gada otrajā pusē, bet tik ilgi nevar gaidīt. Tiesai jau tā ir daudz darba, tāpēc nebūtu labi šajā situācijā to noslogot,” teica V. Ķirsis.
Runājot par zaudējumiem, kas pašvaldībai nepilna gada laikā ir radīti, viņš atzina, ka precīzus skaitļus nosaukt nevar, bet, viņaprāt, tie ir mērāmi ne tikai naudā, jo Rīga esot zaudējusi arī ārvalstu investoru uzticību – “viņi redzēja, ka Rīgā notiek kaut kādas nesaprotamas lietas”.
Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis aģentūrai LETA teicis, ka Rīgas pilsētas attīstības plāna “atbloķēšanu” ļoti gaidījis vismaz deviņu daudzstāvu dzīvojamo māju būvnieks, kuram esot nācies iesaldēt vairāku simtu miljonu eiro investīcijas.
“Ja nebūtu apturēts attīstības plāns, tad droši vien jau pašlaik “Grindeks” būvētu jaunu rūpnīcu. Uzņēmums gan negaidīja šo lēmumu, bet izvēlējās iet lokālplānojuma ceļu,” teica Staķis.
Bijušā ministra Pleša partijas biedrs Juris Pūce (“AS”), kurš pirms viņa vadīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, nedomā, ka plāna apturēšana varēja atstāt būtisku iespaidu uz investīciju piesaisti.
J. Pūce “Latvijas Avīzei” atzina, ka Saeimas pieņemtie grozījumi novērš pretrunu, uz ko bija norādījis A. T. Plešs. Taču neesot skaidrs, kā Rīgā paralēli darbosies divi teritorijas plānojumi, kas nozīmētu, piemēram, ka Rīgas vēsturiskajam centram būtu arī savs sabiedriskā transporta plāns.
“Izmaiņas dod iespēju ministram grozīt Pleša rīkojumu, bet jāpatur prātā, ka tajā bija minēti vēl vairāki iebildumi, piemēram, saistībā ar ostas attīstības jautājumiem,” atgādināja J. Pūce.
Viņš ieteiktu Rīgas domei neatsaukt prasību Satversmes tiesā, kas jau esot paveikusi lielu darbu un pēc dažiem mēnešiem varētu būt tiesiskā skaidrība. Tiesas nolēmums dotu iespēju noskaidrot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra lomu un pilnvaru apjomu.
Satversmes tiesā ir vēl divas lietas, kurās jāvērtē ministra rīcība, – par iebraukšanas maksu Jūrmalā, kā arī par Ķekavas pašvaldības saistošajiem noteikumiem, kas paredz azartspēļu aizliegumu savā teritorijā, kurus arī A. T. Plešs atcēla. Ar bijušo ministru sazināties neizdevās.
Rosina samazināt ministra lomu
Jaunais ministrs M. Sprindžuks uzskata, ka ir nepieciešama plašāka diskusija par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pilnvarām apturēt pašvaldību teritorijas plānojumus, jo pašvaldības ir kļuvušas lielākas, tāpēc tās esot pašas spējīgas sevi tiesiski aizstāvēt.
Saeima jaunajā Pašvaldību likumā jau samazināja ministra uzraudzību par vietvaru saistošajiem noteikumiem, kuri visos gadījumos vairs nav jāsaskaņo ar atbildīgo ministru.
Taču Teritorijas attīstības plānošanas likumā ir noteikts, ka šo plānojumu nozares ministrs var apturēt.
“Manuprāt, vairs nav vajadzīga VARAM kā patiesības ministrija. Ir jāuzticas pašvaldībām un kopējā plānošanas sistēma ir jāpadara elastīgāka, lai tā var dzīvot līdzi laikam un nav tik sarežģīta,” uzskata M. Sprindžuks. Viņa skatījumā, teritorijas plānojumi noveco un neatspoguļo jaunos izaicinājumus.
Šajā ziņā J. Pūce ir vienisprātis ar M. Sprindžuku. “Teritorijas attīstības plānošanas likuma atvēršana būtu jēgpilna, jo mums ir ļoti birokrātiska teritorijas plānošanas sistēma. Tā ir jāpadara vieglāka, lai pašvaldības var elastīgi piemēroties jaunajai ekonomiskajai situācijai,” piekrita J. Pūce.
Deputāti peļ Plešu
Saeimas sēdē par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumu bija plašas debates, bet minētie aspekti tajās nedominēja.
Debatēs valdīja liela vienprātība – lielākā daļa runātāju pēla bijušo ministru A. T. Plešu, kurš esot lobējis azartspēļu biznesa intereses, tā apturot Rīgas attīstību.
Vienīgi Juris Viļums (“AS”) teica: “Es negribu iesaistīties sacensībā, kurš skaistāk iespers bijušajam ministram. Šis ir pirmais precedents, kad Saeima izlabo iepriekšējās valdības kļūdu. Labosim tās ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā.”
Bijušais Rīgas domes deputāts Edmunds Cepurītis (“Progresīvie”) sēdē teica: “Uzņēmējiem bija šoks, ka šauru interešu dēļ var kaut kas tāds notikt.”
Domu turpināja Ainārs Šlesers: “Ja kāds grib atvērt kazino, lai uzbūvē četrzvaigžņu vai pieczvaigžņu viesnīcu, kur tas ir atļauts. Šī Saeima centīsies atbalstīt visus Rīgas domes priekšlikumus, kas būs vērsti uz attīstību. Strādāsim kopā un palīdzēsim jebkurai Latvijas pašvaldībai.”
