Atbildiet latviski! 0
”Ja reiz referendumā nobalsojām par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, tad aicinām visus valsts varas pārstāvjus – prezidentu, Saeimas deputātus, ministrus, pašvaldību vadītājus –, uzstājoties televīzijā vai radio tajos kanālos, kas raida Latvijas valstī, runāt tikai un vienīgi valsts valodā.
Pretējā gadījumā varas pārstāvji akceptē divvalodību valstī,” – šādu aicinājumu pirms gada parakstīja 48 Rīgas Vidzemes priekšpilsētas Politiski represēto biedrības biedri. Līdzīgus uzskatus vēstulē tagad pauž arī mūsu lasītājs, trešās atmodas veterāns Uģis Feldmanis Saldū, kuru ļoti nepatīkami pārsteigusi LR Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas atbilde uz jautājumu par saziņā lietoto valodu LTV1 raidījumā ”100. panta preses klubs”. U. Feldmanis raksta: ”Solvita Āboltiņa atklāti teica, ka atbild tajā valodā, kādā jautāts. Ja es pareizi esmu sapratis, tad šāda valodas lietošanas prakse Saeimas priekšsēdētājai ir Latvijā, nevis ārzemēs. Vairāk nekā nožēlojami! Vēl 18. februārī rakstā ”Referenduma mācība” Solvita Āboltiņa minēja: ”Referendums mums pirms gada atgādināja par citu identitātes stūrakmeni – valodu. [..] Tas ir ārkārtīgi izšķiroši [..] mūsu pašapziņas, mūsu valstiskās apziņas un nacionālās identitātes stiprināšanai. Ar to nācija turas kopā. [..] Ja mēs paši savas valsts un nācijas pastāvēšanas pamatus nesargāsim, neskaidrosim un neatgādināsim, neviens cits to mūsu vietā nedarīs.” Patiesi vārdi, vai ne? Tomēr starp skaisto teoriju un dzīves īstenību ir milzu plaisa.
Joprojām ir politiskās varas pārstāvji, kas nesaprot, ka ar sakumpušu muguru, nemitīgu līšanu, izdabāšanu, piekāpšanos neko nepanāks, neatrisinās nevienu jautājumu. Mūsu nelabvēļi to uzskata par mūsu kārtējo vājuma pazīmi, un viņu nekaunība tikai pieaug.
Daži piemēri. Nepilsoņu kongresa ideja, Latgales atdalīšanas plāns, šovinistu akcija 16. maijā pie Brīvības pieminekļa, 9. maija izrīcības utt. Latvijas nākotne ir atkarīga tikai no mums pašiem. Vajadzīgi nevis skaļi vārdi, bet gan reāli darbi.”
