“Atbildību vajadzētu izvērtēt īpaši Tāļa Linkaiša laikā,” Gatis Liepiņš par “Rail Baltica” 0
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) Saeimas ārkārtas sēdē, kurā tiek debatēts par dzelzceļa projekta “Rail Baltica” parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumu, atgādinājis par paša veikto par trauksmes celšanu saistībā ar projektu.
“Attiecībā par parlamentārās izmeklēšanas komisiju – jāsaprot tāda lieta, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijā opozīcijai vienmēr ir vairākums šajos apstākļos, jo viņa neatspoguļo reālo Saeimas sastāvu un vairākumu. Līdz ar to opozīcija dara savu darbu, kritizē un attiecīgu ziņojumu uzrakstījuši,” TV24 raidījumā “Preses klubs” saka Gatis Liepiņš, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs (JV).
Par pārmetumiem finanšu ministrijai, es zināmā mērā piekrītu tam, ko finanšu ministrija sāka, ka nevar jau tā viņiem pārmest, jo tas bija Satiksmes ministrijas kā resora projekts. Vienīgais, ko tad var pārmest gan finanšu ministrijai, gan iepriekšējiem varbūt premjeriem to, ka viņi uzticējās savam koalīcijas partnerim, respektīvi, satiksmes ministram, jo viņi bija tie, kuri atbildēja par šo projektu, slēpa reālās izmaksas, izmaksu pieaugumu, būvēja sapņu pilis staciju izskatā un papildināja šo projektu ar dažādām ekstrām.
“Es teiktu, ka atbildību vajadzētu izvērtēt īpaši Tāļa Linkaiša laikā, kas tika darīts, jo tieši tad reālās aprises ieņēma projekts. Es pats atceros, kad es tolaik strādāju Rīgas domē, un tad satiksmes ministrija nāca un saskaņoja visus šķērsojumus, kā tur būs tie risinājumi tieši Rīgas pusē, viņiem tas viss bija zināms, bet to kopējo bilanci viņam jau nevienam neteica, cik tas kopā viss maksās,” Liepiņš teic.
Jau ziņots, ka Briškens debatēs uzsvēra, ka komisijas darbs bija nepieciešams un kopumā secinājumi ir ļoti vērtīgi. Vienlaikus, analizējot gala ziņojumu, ziņojumā esot iekļauta arī sagrozīta informācija, neiekļaujot svarīgus faktus, kas skar viņa profesionālo darbu.
Runājot par komisijas darbu, Briškens sacīja, ka atbildīgo personu nosaukšana ir atbildīgs darbs. Viņš atgādināja, ka pats ir cēlis trauksmi par problēmām projektā.
“Es biju tas, kas neļāva lietas noklusēt,” teica Briškens, skaidrojot, ka laikā, kad “vadījis vienu no daudzajiem “Rail Baltica” departamentiem”, viņš dažādos līmeņos publiski cēlis trauksmi.
“Tajā laikā man nebija tādas ietekmes kā valdes locekļiem vai padomes locekļiem, nemaz nerunājot par ministriem un Ministru prezidentiem. Tagad ministra amatā ļoti labi redzu, kādā veidā ministrs ir spējīgs ietekmēt šī projekta virzību, neiejaucoties operacionālajā darbībā,” klāstīja Briškens.
Viņš skaidroja, ka savulaik trauksmes vēstules kopā ar kolēģiem esot sūtījis Baltijas satiksmes ministriem, Baltijas Ministru prezidentiem, taču netika saņemta nekāda reakcija. Pēcāk Briškens esot vērsies arī pie plašsaziņas līdzekļiem.
Viņš arī atgādināja, ka laikā, kad viņš ieņēma Saeimas deputāta amatu, jau tad strādājis, lai informācija tiktu atslepenota. “Mēs sabiedrībai esam izstāstījuši, cik projekts maksā,” runājot par paveikto projekta pārvaldībā, teica ministrs.
“”Rail Baltica” ir svarīgs projekts visam reģionam,” noslēgumā piebilda Briškens.
Jau ziņots, ka gala ziņojumā ir nosauktas personas pēc atbildības līmeņa. Sarkanā krāsā iezīmētas tās personas, kuras komisijas vairākuma ieskatā pieļāva būtiskas kļūdas, oranžā – personas, kurām projekta īstenošanā bija atbilstoši jārīkojas, bet viņas to nedarīja, savukārt dzeltenā krāsā – personas, kuras neieņēma pietiekami aktīvu pozīciju šī projekta īstenošanā.
Sarkanajā “blokā” ietilpst ekspremjers Krišjānis Kariņš (JV), kādreizējais AS “RB Rail” stratēģiskais direktors, pašreizējais satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) un kādreizējais satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).
Komisijas ziņojumā pie katras nosauktās personas pievienots arī “rīcības apraksts”.
Sarkanajā sarakstā iekļuvušais pašreizējais satiksmes ministrs, no 2016. līdz 2022.gadam AS “RB Rail” stratēģiskais direktors Kaspars Briškens (P) bija atbildīgs par 2017.gada “Rail Baltica” projekta izmaksu un ieguvumu analīzi, kas ietvēra tās pasūtīšanu, izvērtēšanu un pieņemšanu, kas rezultātā saturēja būtiskas kļūdas un neatbilda realitātei, teikts ziņojumā.
Tiek uzsvērts, ka Briškens “RB Rail” vadīja departamentu, kurš bija atbildīgs par lielāko daļu no “Rail Baltica” izpētēm, taču izpētes darba uzdevumos netika norādīta nepieciešamība ievērot projekta budžetu, kas radīja būtisku nekontrolētu izmaksu pieaugumu tehnisko prasību izmaiņu rezultātā. Viņš arī vadīja alternatīvo finansējuma avotu izpēti, kura tika noslēgta 2021.gadā, taču nav nesusi nekādu pienesumu šāda finansējuma piesaistei, norādīts ziņojumā.
Tāpat Briškens esot aizkavējis “AirToRail” pētījumu risinājumu iestrādāšanu “Rail Baltica” projekta vadlīnijās, kas ir saistošas visām trim Baltijas valstīm, pieļaujot situāciju, ka Rīgas centrālajā stacijā (RCS) un starptautiskajā lidostā “Rīga” jau ir pabeigta projektēšana un RCS ir uzsākta būvniecība. Līdz ar to ticis pārstrādāts un par 1,5 gadiem aizkavēts projekts, iestājušās dīkstāves un notikusi nevajadzīga projekta sadārdzināšana, bez komerciālā/pielietojuma pamatojuma, secinājusi komisija.
LETA jau vēstīja, ka ceturtdien par ziņojuma apstiprināšanu nobalsoja četri deputāti no opozīcijas partijām – komisijas vadītājs Andris Kulbergs (AS), Artūrs Butāns (NA), Amils Saļimovs (“Stabilitātei”) un Kristaps Krištopans (LPV).
Savukārt no balsojuma atturējās valdības koalīcijas partiju deputāti Skaidrīte Ābrama (P), Atis Labucis (JV) un Ģirts Štekerhofs (ZZS). Ābrama un Labucis iebilda atbildīgo personu saraksta veidošanai, uzskatot to par subjektīvu vērtēšanu.
Saeima šogad 13.jūnijā pēc 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par “Rail Baltica” projekta virzībā pieļautajām kļūdām. Komisijai bija noteikts sešu mēnešu darba termiņš.
Komisijas darbības mērķis ir apzināt projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu, “lai lēmumi tiktu pieņemti caurredzami un savlaicīgi, kā arī ievērojot valsts un sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu”.
