Iespējams, tāpēc, ka divritenis jāizdomā pašiem, likums netop viegli. Kas atbildēs par patriotisko audzināšanu? 0
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vai likums par bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzībā jāsašaurina līdz likumam par Valsts aizsardzības mācību un jaunsardzi? Vai jaunās paaudzes sagatavošana valsts aizsardzībā jāatstāj tikai Jaunsardzes ziņā vai arī to var uzticēt arī citām nevalstiskām organizācijām, piemēram, skautiem un gaidām? Vai valsts aizsardzība ietver arī pilsoniskās apziņas veidošanu?
Uz šādiem jautājumiem jāatbild Saeimas deputātiem, lemjot, ko darīt ar attiecīgo likumprojektu, kura virzība parlamentā aizkavējusies, jo Aizsardzības ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai ir atšķirīgas nostājas par to, kā īstenojama valsts aizsardzības mācība.
Nestandarta risinājums
Jau iepriekšējās Saeimas laikā bija politiska vienošanās, ka Latvija neatjaunos obligāto militāro dienestu, bet jaunatnes militāro sagatavošanu nodrošinās, vidusskolās ieviešot valsts aizsardzības mācību.
To apgūstot, jaunieši būtu sagatavoti, piemēram, dalībai Zemessardzē. Savukārt līdz vidusskolai bērni un jaunieši brīvprātīgi varētu apgūt valsts aizsardzības iemaņas, darbojoties Jaunsardzē.
Kā sarunā ar “Latvijas Avīzi” norāda Aizsardzības ministrijas (AM) parlamentārais sekretārs Mārtiņš Staķis (“Attīstībai/Par”), obligātas valsts aizsardzības mācības ieviešana Eiropai ir diezgan unikāls nestandarta risinājums.
Iespējams, tāpēc, ka divritenis jāizdomā pašiem, likums netop viegli.
Likumprojektu “Par bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzībā”, ko izstrādāja un izskatīšanai Saeimā iesniedza Aizsardzības ministrija, krietni nokritizējis Saeimas Juridiskais birojs: tas neiekļaujoties kopējā izglītības sistēmā.
Piemēram, likumprojekts paredz arī lauka mācības, bet Izglītības likumā nekas par to neesot teikts. Turklāt likuma nosaukums pārāk plašs. Liekot kopā Saeimas juristu izteikumus, varēja secināt, ka juridiski sanācis brāķis.
AM gan tam nepiekrīt: uzskata, ka likumprojektā vajadzīgi tikai tehniski labojumi. Par likuma nosaukumu M. Staķis gan teic: tā bijusi kļūda un jau nosaukumā jāpasaka, ka runa tikai par aizsardzības mācību un jaunsardzi.
Atbildība nevarot būt izplūdusi
Patiesībā runa nav tikai par likuma nosaukumu, bet par to, kurš tad izglītos bērnus un jauniešus valsts aizsardzībā.
Patlaban likumprojekts paredz, ka “darbošanās Jaunsardzē, valsts aizsardzības mācības apguve ir virzīta uz pilsoniskās apziņas un patriotisma attīstīšanu, veselīga dzīvesveida popularizēšanu un fiziskās sagatavotības uzlabošanu un uzturēšanu, līderības attīstīšanu, kā arī dzīvē un valsts aizsardzībā izmantojamu iemaņu apguvi”.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (Jaunā konservatīvā partija) iesniedzis priekšlikumu papildināt šo pantu ar nevalstiskajām organizācijām, kas arī varētu nodrošināt attiecīgo prasmju apguvi.
Jāpiebilst, ka sākotnēji likumprojektā pieminētas nevalstiskās organizācijas (NVO), taču citā aspektā: Jaunsardzei ļauts ar tām sadarboties, lai īstenotu likuma mērķus.
M. Staķis skaidro: sadarbība plānota, taču atbildīgajai par valsts aizsardzības mācību AM ieskatā jābūt Jaunsardzei. Viens no iemesliem: likumā iecerēts stingri reglamentēt, kas var mācīt aizsardzības mācību: tie ir Jaunsardzes instruktori, nevis citu organizāciju pārstāvji.
“Atbildība par valsts aizsardzības mācību nedrīkst būt izplūdusi,” teic M. Staķis.
Jāpiebilst, ka jau šobrīd daļā skolu kā pilotprojekts ieviesta valsts aizsardzības mācība un tajā ir arī pilsoniskās izglītības sadaļa, ko īsteno NVO: AM šādu pakalpojumu iepērk no Pilsoniskās alianses – NVO jumta organizācijas – par 8000 eiro gadā.
M. Staķis teic, ka arī turpmāk NVO varētu šādā veidā tikt iesaistīta valsts aizsardzības apguvē, taču “to nevajadzētu likt likumā, kamēr par to vēl nav skaidrības”.
Bērniem ieročus nedos
Toties IZM uzskata, ka NVO nevis jāpilda kāds Jaunsardzes pasūtījums, bet gan jāpiedāvā alternatīva valsts aizsardzības mācības apguvei tiem, kas kādu iemeslu, piemēram, reliģiskās pārliecības dēļ, nevēlas apgūt ar militāro jomu saistītas prasmes.
“Ne visiem jauniešiem ir pieņemams militārais aspekts,” Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē teica arī IZM valsts sekretāra vietniece Gunta Arāja.
Turklāt arī starptautiskās prasības liedz jauniešus līdz 18 gadiem iesaistīt militārās mācībās.
Toties AM pārstāve Guna Začeste apgalvoja, ka līdz pilngadības sasniegšanai ne Jaunsardzē, ne valsts aizsardzības mācībā jauniešiem “ieročus to klasiskajā izpratnē nedod”.
Jaunieši gan darbojoties ar pneimatiskajiem un mazkalibra ieročiem, taču uzsvars likts ne jau uz ieroču lietošanu, bet izjaukšanu, to izmantošanas drošības aspektiem.
Tāpat valsts aizsardzības mācībā plānots apgūt, kā rīkoties, ja sākas karš, mācīs arī kiberdrošības aspektus un pat to, kā iekurt ugunskuru.
Jāpiebilst, ka likumprojektā jau sākotnēji paredzēts, ka valsts aizsardzības mācība tiks īpaši pielāgota tiem, kas kādu iemeslu dēļ nevar apgūt kādu valsts aizsardzības mācības daļu.
Savukārt IZM iecere AM ieskatā paredz veidot paralēlu sistēmu, kurā valsts aizsardzība tiks apgūta ārpus Jaunsardzes un valsts aizsardzības mācības stundām.
Tas prasīs papildu līdzekļus, galu galā tā pat būtu naudas izšķiešana, par ko Valsts kontrole atkal noteikti izteiktu pārmetumus AM.
“Tos divus procentus, kas no valsts budžeta atvēlēti aizsardzībai, nemilitāriem mērķiem neļauj tērēt ne NATO, ne Valsts kontrole,” norādīja G. Začeste.
Skautu un gaidu organizācija aizvainota
Par šādu attieksmi aizvainota ir skautu un gaidu organizācija, kuras valdes priekšsēdētāja Agnija Jansone attiecīgajā Saeimas komisijā teica, ka stipra pilsoniskā sabiedrība ir viens no valsts drošības garantiem, līdz ar to ieguldīt finansējumu šādu organizāciju darbībā nevar būt izšķērdība.
Viņasprāt, AM likumprojektu gatavojusi nedemokrātiskā veidā, pietrūkušas diskusijas ar nevalstisko sektoru. Turklāt sabiedrībā vispār nav diskutēts par valsts aizsardzības mācības obligātu ieviešanu.
Sarunā ar “Latvijas Avīzi” A. Jansone arī norāda, ka skautu un gaidu organizācijas mērķis nebūt nav iejaukties valsts aizsardzības mācības apguvē, tāpat organizācija nekad nav jaukusies obligātā izglītības saturā.
Taču organizācija vēlētos, lai likumā atzīst, ka jaunatnes organizācijas ir tās, kas jau 30 gadus nodrošina jaunatnes pilsonisko un patriotisko audzināšanu.
Pretējā gadījumā izskatīsies, ka to dara tikai Jaunsardze.
“Mēs nepretendējam uz Aizsardzības ministrijas budžetu, taču, iespējams, ar laiku varētu būt kāds konkurss par tiesībām apmācīt skolēnus, piemēram, pirmās palīdzības sniegšanā un tādā mēs varētu piedalīties,” skaidro A. Jansone.
Tāpat likumprojekts paredz brīvprātīgas skolēnu nometnes, kurās apgūtu lauka kaujas prasmes. Ja kāds nevēlas piedalīties šādā nometnē, skauti un gaidas varētu nodrošināt citu veidu apmācību, piemēram, sanitāra prasmju apguvi.
Gaidīs uz ministriju vienošanos
Pēc Saeimas komisijas sēdes, kurā tika nolemts, ka likuma izskatīšana jāpārtrauc, kamēr ministrijas konceptuāli vienojas par valsts aizsardzības mācības īstenošanu, jau notikušas vairākas NVO un ministriju tikšanās.
R. Znotiņš saka: AM esot gatava uz kompromisiem, bet M. Staķis teic, ka varētu tikt izstrādāti kādi jauni priekšlikumi, tomēr viņš to nesauktu par kompromisiem.
M. Staķis prognozē, ka ātrāk kā pēc mēneša likumprojekts Saeimā tālāk nevirzīsies. Savukārt likumprojekta saskaņošana ar pārējo izglītības saturu varētu notikt vien tad, kad likumprojektu virzīs uz trešo lasījumu.
Iespējams, arī tad strīdi varētu būt lieli, jo jaunais izglītības saturs paredz nesadrumstalotu izglītības saturu, kamēr valsts aizsardzības mācības saikne ar pārējiem mācību priekšmetiem pagaidām nav skaidri redzama.
Kas ir valsts aizsardzības mācība?
* Valsts aizsardzības mācībā skolēni apgūs viņu vecumam atbilstošas zināšanas, prasmes un iemaņas valsts aizsardzībā.
* To plānots ieviest kā obligātu mācību priekšmetu no 2024. gada.
* Mācība jāapgūst 10. un 11. klasē vai profesionālo vidusskolu 2. un 3. kursā.
* Valsts aizsardzības mācības īstenošanai nepieciešamos mācību līdzekļus nodrošina Jaunsardzes centrs.
* Tiks apgūtas četras mācību jomas:
1) valstiskā audzināšana, kurā ietvers patriotisko audzināšanu, valsts un lokālo vēsturi;
2) dzīves skola, kurā iekļaus valsts aizsardzības pamatprincipus, līderību un personības veidošanu;
3) fiziskā sagatavotība;
4) militārā sagatavotība, kurā apgūs lauka administrāciju un lauka kaujas iemaņas; ierindas mācību, sakarus un normatīvos aktus, darbības ar ieročiem un stacionāro šaušanu; pirmo medicīnisko palīdzību.
Dati: Aizsardzības ministrija
