Āfrikas cūku mēris apslāpēts, bet aizvien dzīvotspējīgs 4
Vēl pirms divarpus mēnešiem zemkopības ministrs Jānis Dūklavs paziņoja, ka Latvijā vajag nokaut 40 000 mājas cūku, lai tiktu ierobežota Āfrikas cūku mēra izplatība. Un ka to vietā jāaudzē jēri un cāļi. Kas noticis šai laikā? Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir pārbaudījis 1335 piemājas saimniecības. Līdz 10. oktobrim 1501 saimniecība paziņojusi, ka biodrošības pasākumus neieviesīs – tajās nokautas 4255 cūkas, kas ir desmit reižu mazāk nekā lēsts un ir aptuveni 1,2% no Latvijā reģistrēto cūku daudzuma.
Āfrikas cūku mēris (ĀCM) pēdējo reizi mājas cūkām Latvijā atklāts 19. septembrī, tomēr jaunas saslimšanas meža cūkām nedot iemeslu uzskatīt slimības izplatību par apturētu, uzsver PVD ģenerāldirektors Māris Balodis. Tiesa gan, slimās meža cūkas atrastas beigtas vai nošautas jau agrāk noteiktajās ierobežojuma zonās. Pēc slimības uzliesmojuma nopirktajā krematorijā (attēlā) sadedzināts 100 tonnu dzīvnieku blakus produktu un dzīvnieku līķu. Tiek gaidīts jauns uzņēmums dzīvnieku blakus produktu dedzināšanai Limbažu pusē, kas ražos arī biogāzi.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKIC) Krāslavas novada lopkopības konsultante Anda Leikuma atzīst – pierobežā ar Baltkrieviju katrā pagastā agrāko 20 – 30 saimniecību vietā patlaban cūkas audzē viena divas saimniecības. “Tās ir lielākās saimniecības ar vairāk nekā desmit sivēnmātēm ganāmpulkā. Klīniskā situācija ir nomierinājusies, biodrošības prasības patlaban ir ļoti saprātīgas. Tie saimnieki, kas ievēro biodrošības prasības, noteikti ir ieguvēji,” tā A. Leikuma.
Anda Leikuma paredz, ka pēc gada daudzi cūku audzēšanu pārtraukušie saimnieki atsāks šo nodarbi, vedot sivēnus no citām vietām. LLKIC eksperte vērš uzmanību, ka ĀCM rosina un rosinās daudzus saimniekus ievērot visvienkāršākās prasības. Proti, doties uz kūti ar citu apģērbu, cīnīties pret grauzējiem, izmantot dezinfekcijas paklājus. Gan viņa, gan arī paši cūku audzētāji stāsta, ka patlaban visas saldētavas saimniecībās “ir pilnas ar cūkgaļu”, kā pietiks ilgam laikam.
Pielāgojas situācijai
Veselavas pagasta saimniecību “Alejas” un “Rožu alejas” saimnieki Aina Bērziņa un Ainis Kaliksons stāsta, ka ĀCM ļoti mainījis uzņēmējdarbību. “Sākumā bija šoks. Uzbūvējām žogu, ieviesām saimniecības apmeklējuma žurnālu, tomēr cūkas pārdot nevarējām. Pēc diviem mēnešiem un biodrošības pasākumu ieviešanas atsākās kustība. Ļoti daudzi latgalieši, kas agrāk brauca pirkt mūsu sivēnus, parakstījušies par ražošanas pārtraukšanu uz vienu gadu,” tā A. Bērziņa. Nu jau viņa saka, ka “viss ir kārtībā”. Aizvadītajā mēnesī par 50 eiro gabalā pārdoti 20 sivēni – aptuveni tikpat un par tādu pašu cenu kā pērn. Sivēnu pārdošana drošības apsvērumu dēļ notiek aiz saimniecības vārtiem.
A. Bērziņa teic, ka cūkgaļu nevienam nevajagot, tāpēc sivēnu pārdošana savas riska zonas saimniecībām esot vienīgais ienākuma avots. Abi saimnieki pavisam audzē 44 sivēnmātes, ir arī deviņu slaucamo govju un deviņu zīdītājgovju ganāmpulks. Saimnieki visu pienu izbaro sivēniem. “Ja nevari neko mainīt, tad pielāgojies. Ceram izdzīvot. Tik ilgi, kamēr esam divi, nesūdzamies. Palīdz Cūku ciltsdarba centrs, arī valdība visgrūtākajā brīdī piešķīra naudas atbalstu un neatstāja mūs zem tankiem. Veterinārajās grāmatās rakstīts, ka sakaltušās asinīs slimības ierosinātājs saglabājas astoņus gadus,” tā A. Bērziņa.
Nedrīkst atslābt
Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes loceklis Alekss Rasmusens uzsver – saimnieki “ļoti ātri atslābst”, ja mājas cūkām nav jaunu slimības uzliesmojumu. “Jāzina, ka atrastās slimās beigtās mežacūkas ir vien neliela, aptuveni desmitā, piecpadsmitā daļa no slimo meža dzīvnieku daudzuma. Latvijai vēl ilgi šī slimība būs svarīga,” tā A. Rasmusens. Viņš paredz – ĀCM, visticamāk, virzīsies tālāk uz rietumiem. Esot ļoti liels risks, ka neuzmanības, cilvēciskas kļūdas iespaidā slimība atkal var uzliesmot.
Cūkkopis paredz, ka ne visas aptuveni 60 cūkgaļas ražotājsaimniecības izturēs šā brīža pārbaudījumu un spēs noturēties tirgū. “Kopš vasaras maksa par cūkas dzīvsvara kilogramu ir viens eiro. Latvijā cūkgaļas pašizmaksa ir aptuveni 1,20 eiro par kilogramu. Par katru pārdoto cūku ir jācieš vidēji 20 eiro lieli zaudējumi. Ik mēnesi tirgū nonāk vairāk nekā 50 000 cūku, kas nozarei veido vienu miljonu eiro lielus zaudējumus. Jāsāk pašiem ar sevi, nav ko gaidīt valsts atbalstu,” tā Rasmusens.
Atceļ karantīnas ierobežojumus
M. Balodis teic, ka PVD patlaban atceļ uzliktos karantīnas ierobežojumus, ko uzlika 10 kilometrus apkārt slimības skartajām fermām. No šīs zonas nedrīkstēja izvest ne dzīvas cūkas, ne arī cūkgaļu. Atcelšana notiek 40 dienas pēc pēdējās dezinfekcijas veikšanas fermā. Patlaban visi karantīnas ierobežojumi ir atcelti Latgalē, tomēr Vidzemē tie vēl ir.
“Biodrošības nosacījumus piemājas saimniecībām, kas cūkas izmanto pašpatēriņam, samazinājām līdz tādam līmenim, lai ikviens var ievērot. Nav nevienas prasības, ko mājsaimniecība nevar ievērot. Vissvarīgākais ir griba ievērot. Tāpēc daudzi cilvēki izvēlas turēt cūkas pašpatēriņam. Ja pamatprincipus ievērojat, turiet!” saka PVD ģenerāldirektors. Tomēr gaļas tirdzniecībai ir augstāka līmeņa biodrošības prasības, viņš atgādina.
Mednieki maz ko līdz
M. Balodis: “Iespējams, ka mežacūkām šīs slimības riski Latvijā būs pietiekami ilgi. Šī ziema mūsu valstī noteikti neatrisinās situāciju.” PVD ģenerāldirektors teic, ka aizvadītajā nedēļā Lietuvā tikšanās laikā ar citu Baltijas valstu, Polijas un Eiropas Komisijas pārstāvjiem un pētniekiem secināts – mežacūku populācijas mazināšanai būtiski ir jāmazina piebarošana. Ar medībām vien mežacūku daudzumu būtiski samazināt nevar. Laika posmā no šā gada 1. aprīļa līdz 14. septembrim nomedīta 7061 mežacūka. “Tas nozīmē – Latvijas zemnieki, cūku audzētāji lielā mērā būs atkarīgi no mednieku rīcības. Cik viņi godprātīgi ievēros šo nosacījumu,” uzsver M. Balodis.
Savukārt Eiropas Komisija lēmusi par 75% lielu kompensāciju piešķiršanu ĀCM apkarošanā tērētajām naudas summām. Ārkārtas situācija Latvijā beidzas nākamā gada 1. janvārī, ilgāk to pagarināt nedrīkst, tāpēc likumos, visticamāk, iekļaus nosacījumus rīcībai epizootiju gadījumos.
PVD arī izsludinājis konkursu 20 jaunu inspektoru pieņemšanai darbā uz trīs gadiem.
Lauku atbalsta dienestā (LAD) no pašvaldībām tika saņemti 105 iesniegumi par atbalsta piešķiršanu ĀCM un klasiskā cūku mēra ierobežošanas pasākumu īstenošanai. Ir noslēgti līgumi ar 103 pašvaldībām par dzesētavu iegādi un veikti avansa maksājumi 963 436,09 eiro vērtībā (Ērgļu un Saulkrastu pašvaldības atteicās no līguma slēgšanas), ziņo LAD.
Atklātie ĀCM gadījumi mājas un meža cūkām (līdz 15. oktobrim)
Mājas cūkas
Inficēto cūku daudzums 72
Iznīcināto cūku daudzums 564
ĀCM skartās saimniecības 31
ĀCM skartās cūku fermas 1
ĀCM skartie novadi 3
ĀCM skartie pagasti 10
Mežacūkas
ĀCM slimās mežacūkas 126
Skartie novadi 11
Skartie pagasti 26
Avots: PVD
