Dēls iestidzis pamatīgos parādos. Vai parādu piedzinēji var atņemt mātei īpašumu? 40
Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Mans radinieks, jauns cilvēks, ir aizņēmies naudu vairākās ātro kredītu firmās (Ondo.lv, Bino.lv, VIZIA u.c.) un pats palicis bez darba. Parādu kopējā summa tuvojas 5000 eiro. Pašam nekas nepieder, un šobrīd dzīvo pie mātes. Māte par parādiem neko nezina. Kas notiek tālāk, ja nauda netiek atmaksāta? Vai nesamaksātās naudas dēļ parādu piedzinēji var atņemt mātei zemi? Kāpēc šīs ātrās kredītiestādes izsniedz jaunu aizdevumu, ja nav nomaksāts cits? Vai tad viņi to nevar redzēt? Daiga Madonā
Par saviem parādiem atbild pats
Ja persona ir pilngadīga (tādai tai jābūt, jo nepilngadīgajiem likums neļauj aizņemties), tad tikai pati atbild par savām finanšu saistībām.
Tas nozīmē – lai vai ko cilvēks būtu parādā un neatkarīgi no tā, kurš ir kreditors, viņš ir atbildīgs par šo kredītu vienpersoniski, izņemot gadījumus, ja kredītam ir galvotājs.
Konkrētajā situācijā – ja māte nav likusi parakstu uz kāda no dēla aizņēmuma līgumiem, uzņemoties atmaksāt saistības kā galvotāja brīdī, ja dēls nespēs izpildīt saistības, tad mātei atņemt neko nevar, un piedziņas process nevar tikt vērsts pret viņai vai citiem aizņēmēja radiniekiem piederošajiem nekustamajiem īpašumiem.
Vairākus gadus jau ir spēkā Patērētāju tiesību aizsardzības likums (PTAL), kas nosaka, ka aizdevējam pirms kredīta izsniegšanas jāizvērtē klienta spēja atmaksāt kredītu, pamatojoties uz pietiekamu informāciju, kas saņemta no paša patērētāja, un, ja nepieciešams, arī uz kredītinformācijas biroju datiem par personas ienākumiem un maksājumu saistību izpildi. Kredīta devējs var balstīties uz informāciju, kas saņemta tikai no patērētāja, ja tā ir pietiekama un dokumentāri pamatota.
Pirms kreditēšanas jāvērtē ienākumi un saistības
Tātad, ja uzņēmums pirms kredīta izsniegšanas pārbauda informāciju nepilnīgi, tas uzskatāms par likuma pārkāpumu. PTAL nosaka – kredīta devējs ir tiesīgs izsniegt kredītu tikai pēc tam, kad ir pārliecinājies, ka kredīta saistības tiks izpildītas. Savukārt, lai kredītdevējs varētu to pilnībā izdarīt, ir jābūt pieejamai informācijai, kas iekļauta arī kredītinformācijas biroju datubāzēs.
Parasti kreditētājiem ir noslēgts līgums ar vienu no birojiem, taču to pienākums ir, izvērtējot klienta spēju atdot aizdevumu, pieprasīt datus arī no pārējo kredītinformācijas biroju datubāzēm.
Ja persona tiešām vēl nav nomaksājusi citus kredītus, kad jau atkal izsniegts cits, ir pamats domāt, ka nav izvērtēta aizdevuma pieprasītāja spēja nomaksāt parādus. Tad klientam ir tiesības vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) ar lūgumu izvērtēt konkrēto gadījumu, vai līguma parakstīšanas brīdī/kredītspējas izskatīšanas brīdī aizņēmēja dati pārbaudīti un izvērtēti.
Savukārt, ja personas finansiālā situācija ilgāku laika periodu bijusi stabila, bet pasliktinājusies pēkšņi, tad gan, iespējams, kreditētāji spēju atmaksāt aizdevumu ir izvērtējuši un problēmas atmaksāt aizņēmumus nav bijušas paredzamas. Pastāv arī iespēja, ka viens aizdevējs izpildījis likumā noteikto prasību pirms kredīta izsniegšanu, bet otrs nav.
Var nemaksāt kavējuma procentus
Ja tas nav darīts, tad kredītņēmējam, nonākot maksājuma grūtībās, ir tiesības izmantot PTAL 8. pantā noteiktos atvieglojumus, proti, iespēju nemaksāt papildu kavējuma procentus. Tiesa, tas attiecas tikai uz tiem gadījumiem, kad maksājumu kavējuma iemesls tiešām ir kredīta piešķiršanas brīdī neatbilstīgi novērtēta patērētāja spēja atmaksāt kredītu. Turklāt tas neatbrīvo patērētāju no pienākuma atmaksāt atlikušo kredīta summu saskaņā ar līgumu.
Prasību par kreditēšanas līguma procentu maksājuma samazinājumu atbilstīgi minētajam var celt tiesā triju gadu laikā no kreditēšanas līguma noslēgšanas dienas vai kredīta kopējās summas būtiskas palielināšanas dienas. Strīda gadījumā uzskatāms, ka kredīta devējs nav izpildījis likumā noteikto pienākumu izvērtēt spēju atmaksāt kredītu, ja vien kredīta devējs nepierāda pretējo.
Uz nebanku kreditētājiem attiecas PTAC vadlīnijas, kas precīzi nosaka, pie kādiem ienākumiem cik daudz drīkst aizdot. PTAC metodoloģijā aprakstīts, kā izvērtēt klientu, kāda informācija pārbaudāma, un arī norādīti piemēri, kā aprēķināt klienta kredītspēju.
Kredītus var apvienot un atmaksāt pakāpeniski
Tas, vai datus kāds no kreditētājiem ir pārbaudījis vismaz vienā no kredītinformācijas birojiem, klients var pārliecināties vietnēs: www.manakreditvesture.lv un www.crefobirojs.lv.
Ja persona neatrod ierakstu, ka pirms izsniegšanas dati pārbaudīti abās datubāzēs, tad noteikti vajag vērsties pie kreditētājiem ar lūgumu paskaidrot, vai dati ir pārbaudīti. Ja atbilde ir noliedzoša, tad tas jau ir pamats vērsties PTAC. Ja kreditētājs ignorē pieprasījumu, var vērsties PTAC nekavējoties.
Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš pauž, ka ir grūti komentēt konkrēto situāciju par vairāku aizdevumu saņemšanu vienlaikus, jo nepieciešama papildu informācija par konkrēto aizņēmēju. Viņš apgalvo, ka nebanku kredītdevēji vienmēr rūpīgi izvērtējot klientu maksātspēju, lai aizņēmējs spētu pildīt savas saistības, bet uzņēmums saņemtu atpakaļ izsniegto aizdevumu. Viens no instrumentiem – jau minētās visu kredītinformācijas biroju datubāzes, kur pieejamas ziņas gan par patērētāju, gan galvinieku, to saistībām un izpildes gaitu.
Asociācija mudina grūtībās nonākušo kredītņēmēju izmantot bezmaksas pakalpojumu pakāpeniskai saistību segšanai.
“Grūtībās nonākušie kredītņēmēji, kas aizdevumus ņēmuši no vairākiem nebanku kredītdevējiem, bet nespēj pildīt uzņemtās saistības, var veikt aizdevumu apvienošanu, atmaksājot saistības pakāpeniski atbilstoši pieejamiem līdzekļiem,” skaidro asociācijas vadītājs. Šāds pakalpojums gan attiecas tikai uz asociācijas biedriem, kuru sarakstu un arī papildu informāciju par šo risinājumu var atrast tās mājaslapā: www.lafpa.lv.
