Kādi ir secinājumi pēc sabiedrisko ēku drošības pārbaudes jūsu pilsētā? 0
Uldis Sesks, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs: “Būvvaldes apsekojumi rāda, ka lielveikalos, slimnīcā, skolās un citās sabiedriski nozīmīgās ēkās būvkonstrukcijas draudus nerada. Pārkāpums konstatēts veikalā “Depo”, kur būvdarbi nav pilnā apjomā saskaņoti ar būvvaldi, tāpēc darbi apturēti līdz dokumentācijas sakārtošanai. Bet situācija veikalā nav bīstama. Kad tā īpašnieks vai būvdarbu pasūtītājs izpildīs būvvaldes prasības, būvniecības darbus varēs atsākt. Esam nolēmuši negaidīt labojumus likumos, būvvaldei jau ir uzdots sagatavot priekšlikumus grozījumiem pilsētas saistošajos noteikumos, lai panāktu ēku īpašnieku lielāku atbildību par drošību. Piemēram, varētu noteikt, ka viņiem ir pienākums regulāri veikt ēku tehnisko pārbaudi un izstrādāt plānu sniega tīrīšanai no jumtiem, norādot, kas un par ko ir atbildīgs. Mums diemžēl ir negatīva pieredze, sniega dēļ vairākkārt ir iebrucis veikala jumts.”
Leonīds Salcevičs, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs: ”Jēkabpilī jau apsekotas daudzas sabiedriski nozīmīgas ēkas, pēc datu apkopošanas tika sagatavoti priekšlikumi par tālākas ēku tehniskās izpētes nepieciešamību. Domes attīstības un tautsaimniecības komitejā spriests, ka turpmāk ēku īpašniekiem būs ne vien periodiski jāveic apsekošana, bet arī jāiesniedz atzinumi pašvaldībai publiskošanai. Galīgo dokumenta redakciju apstiprinās 19. decembra domes sēdē. Pašvaldību savienībā jau vairākus gadus runāts, ka būvniecības procesa regulējumā ir nepilnības un nav racionāli kā galveno nosacījumu iepirkumos vērtēt zemāko cenu, kas ne vienmēr garantē kvalitāti. Vajag gan stingrākus projektēšanas nosacījumus, gan stingrākus ēku ekspertīžu noteikumus. Slikti, ka valsts būvekspertīze nodota privātās rokās. Uzskatu, ka par sabiedriski nozīmīgu ēku būvprojektu kvalitāti jābūt valstiskai atbildībai.”
Jānis Lāčplēsis, Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs: “Uzreiz pēc Zolitūdes traģēdijas būvvaldei devu rīkojumu veikt sabiedrisko ēku detalizētu apsekošanu. Pārbaudījām olimpisko centru, ledus halli, skolas, tirdzniecības centrus, viesnīcas. Ēku Daugavpilī ir ļoti daudz, apsekošana turpinās. Pagaidām nedrošība nekur nav konstatēta. Par pārmaiņām runājot – vispirms jāuzlabo prasību izpilde, sākot jau ar projektu pārbaudi. Līdz šim ekspertīzes bijušas vairāk nekā formālas. Kur tas der, ka projektos ir tik daudz kļūdu, tāpēc notiek labojumi, grozījumi, papildinājumi! Domāju, ka jāpalielina pasūtītāju atbildība. Jābūt dienestiem, kas veic tehnisko uzraudzību. Līdz šim lietas notiek galīgi greizi, visi ir savstarpēji saistīti, kāda tur vairs kontrole. Jābūt publiskai inspekcijai, kas veiktu nopietnu kontroli, īpaši pārbaudot ēku konstrukciju drošību. Mēs paši pastiprināsim savu dienestu, lai uzlabotu tehniskās dokumentācijas pārbaudes un būvniecības uzraudzību.”
Inesis Boķis, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs: “Mūsu būvvalde regulāri veic pārbaudes celtniecības stadijā esošās sabiedriski nozīmīgās ēkās. Ārpuskārtas pārbaudes jau veiktas Vidzemes Augstskolas topošajā inženierzinātņu kompleksā, pirmsskolas izglītības iestādes “Kārliena” piebūvē, Vidzemes slimnīcā un AS “Valmieras stikla šķiedra”. Tomēr vēlos atgādināt, ka atbildība par ēku tehnisko stāvokli jāuzņemas to īpašniekam, tāpēc jau vairākus gadus ar dažādu informatīvo kanālu starpniecību aicinām viņus regulāri pārbaudīt namu stāvokli, īpaši ziemas mēnešos. Par trim procentiem esam palielinājuši nekustamā īpašuma nodokli vidi degradējošiem objektiem, lai motivētu īpašniekus sakārtot savu īpašumu.”
Fakti
Kopumā Latvijā pašlaik par nedrošām atzītas 38 ēkas, no tām 31 – Rīgā. Konstatētas 162 nepilnības; galvenokārt nav sakārtota dokumentācija.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts teicis, ka pašvaldību būvvalžu kapacitāte un kompetence nav pietiekama, un sola, ka neaprobežosies tikai ar pārbaudēm, jau topot apsekojuma jeb riskanto objektu karte.
