MH17 notriekšanas mistērija. Neatbild uz svarīgāko jautājumu – no kurienes raķete izšauta 5
Nīderlandes Drošības padome publiskojusi 15 mēnešus ilgušās izmeklēšanas ziņojumu par virs Austrumukrainas notriektās Malaizijas lidmašīnas katastrofas tehniskajiem iemesliem. Nīderlandes izmeklētāji secinājuši, ka lidsabiedrības “Malaysian Airlines” lidmašīna notriekta ar Krievijā ražotu zenītraķeti “Buk”. Šis ir vienīgais jautājums, kur Rietumu un Krievijas versijas sakrīt.
Kur atradās raķešu iekārta?
Lidmašīna, kas bija ceļā no Amsterdamas uz Kualalumpuru, tika notriekta pagājušā gada 17. jūlijā. Visi 298 pasažieri gāja bojā. Pirms oficiālā ziņojuma publiskošanas ar to tika iepazīstinātas traģēdijā bojāgājušo ģimenes. Izmeklēšanas mērķis bija arī sniegt atbildi uz jautājumu, kuru visvairāk gaidīja bojāgājušo tuvinieki: vai lidmašīnas pasažieri apzinājās notiekošo un vai viņi bija pie samaņas to pusotru minūti, kad lidmašīna krita pēc raķetes sprādziena. Izmeklētāji secinājuši, ka lidmašīna notriekta ar Krievijā ražoto raķeti “Buk”, kas ir gan Krievijas, gan Ukrainas arsenālā. Krievijas iepriekš izvirzītā versija par raķetes “gaiss – gaiss” uzbrukumu, netika apstiprināta, jo 30 kilometru rādiusā netika konstatēta neviena kaujas lidmašīna. Hilzes-Raienas militārajā bāzē Nīderlandes Drošības padomes priekšsēdētājs Čibe Justra, demonstrējot animētu katastrofas rekonstrukciju, atklāja, ka raķetes kaujas galviņa eksplodējusi kreisajā pusē pie lidmašīnas “Boeing 777” pilotu kabīnes. Tika apstiprinātas iepriekš izskanējušās ziņas, ka notriektās lidmašīnas atlūzās atrasti raķetes “Buk” fragmenti, kas atbilst ekspertiem nodotajiem raķetes paraugiem. Ziņojumā uzsvērts, ka Ukrainas varas iestādes un par aviācijas drošību atbildīgās institūcijas nav pietiekami novērtējušas visus drošības riskus, ļaujot pasažieru lidmašīnām veikt pārlidojumus virs konflikta zonas Ukrainas austrumos. Padomes priekšsēdētājs uzsvēra, ka dienā, kad notika traģēdija, virs konflikta zonas veikti 160 lidojumi. “Ukrainai bija jāslēdz sava gaisa telpa, taču tas netika izdarīts,” Justras teikto citē “The Guardian”. Izmeklēšanā apstiprināts, ka lidmašīnas pasažieri miruši acumirklī vai, augstākais, minūtes laikā. Šo ziņojuma daļu īpaši gaidīja bojāgājušo radinieki, kuriem bija svarīgi zināt, ka tuvinieki, kas atradās šajā lidmašīnā, nav bijuši pakļauti ilgstošām nāves mokām. “Viņi teica mums, ka praktiski nepastāv varbūtība, ka cilvēki, kas atradās lidmašīnā, kaut ko juta, un viņiem nebija ne mazākās nojausmas, kas notiek,” raidsabiedrībai “BBC” atklāja upuru tuvinieki.
Uz svarīgāko jautājumu neatbild
Tomēr ziņojums nesniedz atbildi uz pašu svarīgāko jautājumu – no kuras teritorijas raķete izšauta un kas vainojams gandrīz 300 cilvēku nāvē? Rietumi un Ukraina lidmašīnas notriekšanā iepriekš vainojusi gan prokrieviskos kaujiniekus, kuri, iespējams, to notriekuši kļūdas pēc, gan Krievijas karavīrus, kas atradušies Ukrainas teritorijā vai arī Krievijas teritorijā līdzās Ukrainas robežai. Krievija un separātisti noraidījuši apsūdzības un apgalvo, ka lidmašīnas katastrofā vainojama Ukrainas armija. Izmeklētāji nav noskaidrojuši vietu, no kurienes raķete tika izšauta, tikai norādījuši, ka raķete varētu būt izšauta jebkur 320 kvadrātkilometru platībā no katastrofas vietas. Tomēr kartē, kas tika parādīta žurnālistiem, skaidri bija iezīmēts apvidus Doņeckas apgabalā, kas atradās prokrievisko kaujinieku kontrolē. Nīderlandes Drošības padomei nav dots mandāts vainīgo noskaidrošanai, skaidroja Justrs. Vēlāk intervijā Nīderlandes televīzijai viņš atklājis, ka raķete izšauta no separātistu kontrolētas teritorijas Austrumukrainā, vēsta raidsabiedrība “DW”. Tomēr, kas raķeti izšāvis, jānoskaidro starptautiskai kriminālizmeklēšanas komisijai, kurā spēkus apvienojuši Nīderlandes, Beļģijas, Austrālijas, Ukrainas un Malaizijas izmeklētāji. Visticamāk, ka šogad katastrofas izmeklēšana vēl netiks pabeigta un vainīgie netiks nosaukti, lai gan Nīderlandes prokuroriem izdevies identificēt dažas personas, kuras interesē izmeklēšanu.
Krieviem sava versija
Kremlis, kā bija paredzams, apšaubīja Nīderlandes izmeklētāju kompetenci, nosaucot izmeklēšanu par neobjektīvu un neprofesionālu, un pieprasīja veikt jaunu katastrofas izmeklēšanu. Krievija patiesības atklāšanu kavējusi jau iepriekš, starptautiskajiem izmeklētājiem liedzot pilnvērtīgi veikt traģēdijas vietas izpēti un lietisko pierādījumu vākšanu. Krievija arī uzlika veto ANO Drošības padomes rezolūcijai par starptautiska tribunāla izveidošanu notriektās Malaizijas pasažieru lidmašīnas lietā. Nesagaidot Nīderlandes vadītās izmeklēšanas komisijas oficiālo ziņojumu, savu versiju par notriektās lidmašīnas katastrofu tajā pašā dienā izplatīja arī Krievija. Zenītraķešu “Buk” ražotājs “Almaz-Antey” paziņoja, ka lidmašīnu notriekusi veca parauga “Buk” raķete, kuru Krievijā neražojot kopš 1986. gada. Eksperti gan atzīmē, ka vēl vasarā ES sankcijām pakļautais uzņēmums apgalvoja, ka raķeti pārstāja ražot 1999. gadā. Firma arī apgalvoja, ka raķete raidīta no teritorijas, kuru kontrolēja Ukrainas armija, ko apliecinot tās veiktais eksperiments. Ukrainas premjers Arsēnijs Jaceņuks traģēdijā vainoja Krievijas drošības dienestu, paziņojot, ka “Buk” raidījuši profesionāli Krievijas karavīri: “Man personīgi nav nekādu šaubu, ka tā bija Krievijas specdienestu plānota operācija, kuras mērķis bija civila lidaparāta notriekšana.” Vienlaikus viņš pauda gandarījumu, ka izmeklētāju secinātais sakrīt ar Kijevas versiju – raķete raidīta no Maskavas atbalstīto separātistu kontrolētās teritorijas Ukrainas austrumos. Nīderlandes ziņojumu atzinīgi novērtēja virkne valstu vadītāju, tomēr tiek uzsvērts, ka darbs pie patiesības noskaidrošanas un vainīgo atklāšanas ir jāturpina.
