“Atbildēja, lai iedodu Nošpu, gan pāriešot!” Kārlis, kurš zaudējis omi, bažījas, vai varam uzticēties ārstu teiktajam 152
“Tas notika 2023. gada janvāra beigās. Ome pašā vakarā sāka sūdzēties par stiprām sāpēm zem ribām” – tā sākas kāds no stāstiem, ko saņēmām e-pastā pēc aicinājuma ziņot par jūsu un tuvinieku piedzīvojumiem slimnīcās.
Diemžēl arī šis nav pozitīvs stāsts (taču taisnības labad piebildīšu, ka esam saņēmuši arī labos stāstus, pamazām publicēsim arī tos).
Kārlis atceras, kā satraucies par omi un vakarā zvanījis uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni. Izstāstījis situāciju.
“Visu izstāstīju un man atbildēja, lai iedodu Nošpu, gan pāriešot. Neesot vajadzības sūtīt “ātros”. Klausu konsultanta norādēm un tā arī rīkojos.”
Taču diemžēl no rīta omei kļuvis vēl sliktāk. Šoreiz nolemts uzreiz zvanīt “ātrajai palīdzībai”, kuri arī ātri vien ieradušies un novērtējuši situāciju. Tiesa gan, bijuši neizpratnē, kāpēc uzreiz, jau iepriekšējā vakarā, neesot saukti.
“Pastāstīju, ka ģimenes ārstu konsultatīvajā tālrunī man ieteica iedot Nošpu un nesatraukties. Tikmēr “ātrās palīdzības” mediķiem ātri kļuva skaidrs, ka joki mazi. Izskatoties pēc insulta un ome steidzami jāved uz slimnīcu. Labi, ka aizveda uz Jelgavas pilsētas slimnīcu!”
Pēc laika, sazinoties ar mediķiem, informācija par insultu apstiprinājusies: “Man pateica, ka ir insults smagā stāvoklī. Neesot zināms, vai ome vispār izdzīvot…
Tā viņa nogulēja apmēram pusmēnesi, stāvoklis nedaudz uzlabojās, taču joprojām bija smags. Bet mums paziņoja, ka jābrauc omei pakaļ. Aizbraucām! Par slimnīcu bija jāmaksā 202 eiro (nesaprotu, kāpēc cilvēkiem 90+ gadu vecumā nevarētu būt šādi pakalpojumi bez maksas). Pa ceļam vēl sapirkām medikamentus par teju 60 eiro.
Aptuveni pēc mēneša ome padevās un aizgāja. Labi, ka varējām būt viņai blakus šajā brīdī.”
Šis stāsts vēlreiz aktualizē, cik svarīgi ir pašiem ieklausīties ne tikai konsultantu teiktajā, bet arī savā intuīcijā, iespējams, konsultējoties pie vairākiem mediķiem. Diemžēl tas mediķu noslodzi Latvijā gan nemazina…
Ja arī Tev ir gadījies piedzīvot kādu neierastu pieredzi kādā no Latvijas medicīnas iestādēm, priecāsies, ja dalīsies ar savu stāstu e-pastā – [email protected]! Jo vairāk visi kopā runāsim par to, cik liela nozīme dažādos procesos ir tieši attieksmei, jo lielāka ir iespēja, ka attieksme arvien uzlabosies. Gaidīsim ne tikai skumjos, bet arī pozitīvos stāstus!
