Atbildam lasītājam. Kā samazināt bezdarbu? 0
Bezdarba rādītāji Latvijā vēl joprojām ir ļoti augsti. Kas paredzēts, lai situāciju mainītu?
Problēmu raksturojums
Gan pašmāju, gan ārvalstu eksperti secinājuši, ka galvenie mūsu darba tirgus izaicinājumi ir augstā bezdarba līmeņa saglabāšanās un lielais ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars.
Reģistrētais bezdarbs Latvijā pērn vidēji bija 11,5 %, taču fiksēta arī būtiska bezdarba perioda ilguma palielināšanās. Līdzīgas tendences saglabājušās arī šogad, lai gan kopējais bezdarbnieku skaits nedaudz sarucis. Pirms krīzes ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bija aptuveni 17 %, tagad tas pieaudzis līdz 41,2 %. Vairāk nekā 70 % no visiem 107 tūkstošiem bezdarbnieku pašlaik nesaņem bezdarbnieku pabalstus.
Pasaules Banka, kas nupat veikusi plašāku pētījumu par bezdarba situāciju Latvijā, secinājusi, ka liels skaits bezdarbnieku pēc dažādu kursu apmeklēšanas tomēr nav sākuši strādāt, kaut arī šim mērķim iztērēti lieli valsts un Eiropas Savienības līdzekļi. Pusgada laikā pēc mācībām vai pēc pārkvalifikācijas tikai aptuveni trešdaļai izdevies atrast darbu.
Jaunākie Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati liecina, ka gada laikā apmācību dažādās nozarēs ir pabeiguši vairāk nekā 7000 bezdarbnieku. Visbiežāk izvēlējušies apgūt konditora, grāmatveža un aprūpētāja profesiju, bet pieprasītākie darba tirgū bijuši pavāri, datorsistēmu tehniķi, remontatslēdznieki un ķīmisko procesu tehniķi. Diemžēl šīs profesijas izvēlējušies tikai nedaudzi bezdarbnieki…
Pasaules Bankas pētījumā minēts, ka vairāk bezdarbnieku atgrieztos darbā tad, ja sagaidāmā alga būtu ievērojami lielāka nekā pabalsti, ko mūsu valstī var saņemt. Cilvēks, kurš atradis darbu, nereti pelna tikai minimālo algu, bet visus pabalstus uzreiz zaudē. Kāda tad jēga strādāt? Darba devēji turklāt mēdz izmantot valsts atbalstu bezdarbnieku apmācībai, bet pēc tam nekautrējas noteikt viņiem minimālo atalgojumu.
Meklējam metinātājus!
Latvijā liels skaits darba meklētāju ir jaunieši. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī valstī tādu bija 21,5 tūkstoši, kas ir 16,3 % no kopējā darba meklētāju skaita. Viens no jauniešu bezdarba cēloņiem ir zemais izglītības līmenis – 38,2 % deviņu klašu pamatizglītība vai zemāka, 37,8 % tikai vidusskolas izglītība. Profesionālā izglītība bija 14,2 % jauniešu, bet augstākā izglītība – tikai 9,8 %.
Nodarbinātības valsts aģentūras speciālisti secinājuši, ka lielākais pieprasījums darba tirgū ir pēc vidējās kvalifikācijas speciālistiem, tādēļ skolu beidzējiem iesaka izvēlēties profesionālo izglītību.
Aģentūras direktore Inese Kalvāne lietas sauc īstajos vārdos: tuvākajā laikā Latvijā nevajadzēs pārāk daudz speciālistu ar augstāko izglītību, tāpēc vismaz 50 % no pamatskolas beidzējiem izglītošanos vajadzētu turpināt profesionālās izglītības iestādēs, vienlaikus ar vidējo izglītību iegūstot arī profesiju, nevis iestāties vidusskolās, lai pēc tam mēģinātu studēt augstskolās.
Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme piebilst, ka augstākā izglītība nebūt nav priekšnoteikums, lai jaunais speciālists saņemtu labu algu. Metinātāju un atslēdznieku atalgojums Latvijā, piemēram, esot 500 – 800 latu mēnesī, turklāt darba devēji šādus speciālistus reizēm meklējot vai ar uguni.
Daži risinājumi
Turpmāk daudz lielāku uzmanību paredzēts pievērst individuālai pieejai bezdarbniekiem un to profilēšanai. Kopumā plānots izveidot 39 dažādus bezdarbnieku profilus (jeb grupas). Lai gan apmācību kuponu sistēmas izmantošana jau ir pārbaudīta, jāturpina strādāt pie šīs sistēmas pilnveides un apmācību procesu kontroles, piemēram, sniedzot atbalstu klientam, izvēloties piemērotāko mācību programmu vai nodarbinātības atbalsta pasākumu.
Tostarp Labklājības ministrija kopīgi ar Izglītības un zinātnes ministriju līdz 2014. gada 10. janvārim nolēmušas izmēģināt projektu, lai praksē pārbaudītu iespējamo turpmāko sadarbības modeli bezdarbnieku apmācību īstenošanai. Šajā laikā to veiks valsts dibinātajās profesionālās izglītības iestādēs, kuru infrastruktūras uzlabošana notikusi par Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.
Šogad papildus jau esošajām apmācībām pie darba devēja, kā arī pēc darba devēja pieprasījuma būs pieejamas praktiskās apmācības prioritārajās nozarēs – apstrādes rūpniecībā, transportā un loģistikā, tūrismā, informācijas un komunikāciju tehnoloģijās.
Darba tirgū arvien vairāk pieprasa elastīgus un kompetentus darbiniekus, kuri gatavi vienlaicīgi veikt vairāku amatu pienākumus un kuriem papildus profesijas specifiskajām zināšanām piemīt arī kāda no pamata kompetencēm, piemēram, svešvalodu zināšanas.
Svarīgi arī apmācību pasākumos iesaistīt cilvēkus, kuru būtiskākais kavēklis, lai iesaistītos darba tirgū, ir prasmju trūkums. Kā zināms, tieši mazkvalificētos krīzes laikā darba devēji pastiprināti atlaida. Papildu apmācība būtiski uzlabos gan viņu darbā iekārtošanās, gan arī lielāka atalgojuma saņemšanas iespējas.
Lai novērstu kvalificētu darbinieku trūkumu reģionos, šogad atjaunoti darbaspēka mobilitāti veicinoši pasākumi. Tuvākajā laikā eksperti izvērtēs iespēju izveidot arī īsākas un elastīgākas profesionālās pilnveides programmas.
