Atbalstu ieguvuši 46 dažādu kultūras nozaru projekti 0
No iesniegtajiem 208 projektiem par vairāk nekā diviem miljoniem latu atbalstīti 46 – tātad aptuveni piektā daļa, piešķirot finansējumu nedaudz vairāk kā 308 tūkstošu latu apjomā. Šādi ir skaitliskie rezultāti konkursam Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogrammā “Nacionālās identitātes veicināšana”.
Konkursā uz valsts atbalstu varēja pieteikt visu kultūras nozaru projektus, lai gan kādu laiku kultūras profesionāļu vidū norisa arī karstas diskusijas, vai šī mērķprogramma nebūtu uzlūkojama kā viens no finansēšanas avotiem kino nacionālajam pasūtījumam. Galu galā, pēc VKKF padomes lēmuma, trīs kino projekti kopumā iegūs 76 600 latus – režisores Ilzes Burkovskas-Jakobsenas dokumentālā animācijas filma “Mans mīļākais karš” (studija “Ego Media”, Ls 6600), Viestura Kairiša spēlfilma par izsūtīto likteņiem “Melānijas hronika” (“Mistrus Media”, Ls 40 000) un Renāra Vimbas potenciāli jaudīgā spēlfilma par Latvijas skarbo šā brīža sociālo realitāti “Es esmu šeit” (“Tasse Film”, Ls 30 000).
VKKF filmu nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Roze Stiebra “LA” atzina, ka konkursā bija pieteikti daudz labu darbu – kopumā 32 projekti, taču naudas visiem nav pieticis.
VKKF maciņa plānuma dēļ aiz borta palikuši citi konkursā startējušie vēsturisko filmu projekti – Andreja Ēķa “Leģenda par Nameja gredzenu”, kurai savu garīgo svētību bija devuši Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas deputāti, diemžēl arī – Virdžīnijas Lejiņas projekts “Zīmogs sarkanā vaskā”. “Tas ir ļoti liels projekts, ko mēs vienkārši nevarējām “pacelt”,” saka Roze Stiebra, uzsverot, ka šo visādā ziņā vērtīgo iesākumu vajadzētu finansēt Latvijas televīzijai.
Pārlūkojot atbalstīto projektu sarakstu, redzams, ka varam cerēt piepildāmies vairākus vērtīgus projektus, kas būtu laba dāvana Latvijai gan tās 95., gan 100. dzimšanas dienā. Taču lielu, patiesi vērienīgu, vispārnacionālu projektu trūkst. Turklāt skaidrs, ka daudzi no apstiprinātajiem varētu būt ieguvuši atbalstu arī regulārajos VKKF nozaru konkursos.
Samērā daudz pētījumu paredzēti tradicionālās kultūras nozarē. To vidū – par Latgales garīgajām dziesmām, kultūrvēsturisks pētījums par Ērgļu novada folkloru, par dziesmu trimdā un Dziesmu svētku tradīcijas attīstību. Biedrība “Pedvāle” ieguvusi 5000 latus Ziedoņa akmens izveidei, bet Latvijas Mākslas akadēmija īstenos uzsākumu “Latvijas Kultūras kanona laboratorijas. “Mūsu mākslinieki”.” Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja atbalsta fonds iegūs 15 tūkstošus latu Brīvdabas muzeja mobilās aplikācijas izveidei. Bet Arhitektūras veicināšanas biedrība – sēklas naudu unikālam projektam – “Ilustrētās Latvijas arhitektūras un dizaina vārdnīcas” izveidei.
Cita vidū tāpat varēs sākties sagatavošanas darbi grāmatai “Latvijas mūzikas kods: 20. gs. 90. gadi un 21. gs. pirmā desmitgade”, kā arī Latvijas mūziķu leksikona izveidei tīmeklī.
Literatūras nozarē lielāko finansējumu guvis Gundegas Repšes ierosinātais projekts “Mēs. Latvija. XX gadsimts”, kura gaitā jātop desmit autoru darbiem par mūsu valsts dažādiem vēstures posmiem. Fondam “Sibīrijas bērni” piešķirta sēklas nauda tāda paša nosaukuma grāmatas pirmā sējuma tulkošanai un izdošanai krievu valodā. Savukārt apvienība “Ars Nova” ieguvusi 5000 latu, lai Latvijas valsts proklamēšanas 95. gadadienai par godu uz Baltā nama skatuves iestudētu Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes muzikālo drāmu “Teik-sma par Zigfrīdu Annu Meierovicu”.
Fakti VKKF mērķprogramma “Nacionālās identitātes veicināšana” Iesniegto projektu skaits: 208 (pieprasītais finansējums Ls 2 162 733,71), atbalstīto projektu skaits 46 (Ls 308 100). Filmu nozarē: Ls 7660, literatūras nozarē: Ls 40 000; teātra mākslas nozarē: Ls 37 000; tradicionālās kultūras nozarē: Ls 41 000; vizuālās mākslas nozarē: Ls 18 000; dizaina un arhitektūras nozarē: Ls 32 500; kultūras mantojuma nozarē Ls 25 000; mūzikas un dejas mākslas nozarē Ls 31 000, starpdisciplinārajiem projektiem Ls 7000. Pilnu atbalstīto projektu sarakstu skatīt šeit. |
