Atbalsts Valsts aizsardzības dienesta izveidei 44
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Savu pilnvaru beigās 20. oktobrī 13. Saeima kā steidzamu vēl gatavojas pieņemt Valsts aizsardzības dienesta likumu, kuru ceturtdien parlaments konceptuāli atbalstīja par spīti iebildumiem par tā kvalitāti.
Vairāku stundu ilgajās debatēs saskārās divi pretēji viedokļi – tie bija ne tik daudz par Valsts aizsardzības dienesta lietderību, bet par iesniegtā likuma kvalitāti. Iepriekš Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere komisijas sēdē izteica izbrīnu, kā var pieņemt tik nekvalitatīvi sagatavotu likumprojektu konceptuāli tik būtiskā jautājumā, kas skar visas valsts intereses.
Uz Juridiskā biroja vadītājas teikto Saeimas sēdē atsaucās bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, kurš vēlēšanās kandidē no “Apvienotā saraksta”. Par to, ka valdības iesniegtais Valsts aizsardzības dienesta likums, ar kuru kopā ir jāpieņem vēl 11 to pavadošie likumprojekti, nav kvalitatīvi sagatavots, liecinot jau likumprojekta anotācija, kuru Saeimai nav iespējams labot, teica R. Bergmanis.
No anotācijas izriet, ka nav notikušas arī diskusijas ar nevalstiskajām organizācijām un diasporu, bet dienestam būs pakļauti arī ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi. Par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā nobalsoja 66 deputāti – ne tikai no koalīcijas, bet arī no Zaļo un zemnieku savienības un vairāki neatkarīgie deputāti – arī R. Bergmanis un viņa kolēģi, kas startē vēlēšanās no “Apvienotā saraksta”.
Pret bija “Saskaņa” un vairāki neatkarīgie deputāti. Deputātiem un arī ministrijai Saeima deva divas nedēļas laika līdz 13. oktobrim, lai iesniegtu priekšlikumus uz 2. lasījumu, kas dotu iespēju arī novērst nepilnības likumā.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (“Konservatīvie”) uzskata, ka šajā ģeopolitiskajā situācijā ir vajadzīgs cits temps. “Mēs nevaram tērēt laiku birokrātiskās diskusijās, vienīgā iespēja, kā mums tikt līdzi straujo izmaiņu tempam, ir pieņemt likumu un pēc tam to grozīt. Es aicinu nevilcināt laiku un nekavēt Valsts aizsardzības dienesta likuma pieņemšanu ar formāliem un sīkumainiem ieganstiem,” sacīja J. Rancāns.
Debatēs uzstājās vairāki Nacionālās apvienības deputāti, atgādinot, ka Nacionālā apvienība jau 2017. gadā iesniedza pēc būtības līdzīgu likumu, bet tas ticis noraidīts ar argumentu, ka tam nav īstais laiks. Ja likumu jau toreiz pieņemtu, tad tagad Latvijā būtu vairāki tūkstoši jauniešu, kas būtu ieguvuši militārās iemaņas, teica Rihards Kols (NA).
Viņa partijas biedrs Jānis Iesalnieks atsaucās uz NATO samitu Madridē. “Zinu, ka aizsardzības ministrs nevarēs to ne apstiprināt, ne noliegt, taču man ir stipras aizdomas, ka Madrides samitā mūsu sabiedrotie diezgan skaidri pateica, ka, ja mēs gribam, lai viņi aizsargā mūs, mums pašiem ir vairāk jādomā par sevi,” teica J. Iesalnieks.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“AP”) Saeimas debates vēroja klātienē, bet ar savu runu uzstājās sākumā. Viņš atzina, ka šo reformu nebūs viegli veikt, bet Nacionālie bruņotie spēki un Aizsardzības ministrija ir gatava uzņemties šo darbu, jo nav citas izvēles.
“Mēs piedāvājam iet grūtu, bet pareizu ceļu, kura rezultātā Latvijai būs vairāk nekā 50 000 militāri sagatavotu patriotu piecos gados. Valsts aizsardzības dienests dos iemaņas, pārliecību, zināšanas, tas dos vienlīdzību un biedriskumu, priekšrocības darba tirgū, un tas dos ticību sev un savai valstij,” teica A. Pabriks.
