Atbalsts un redakcionālā brīvība. Kultūras preses dzīve ziemeļvalstīs 0
Laikā, kad Latvijā valsts atbalsts kultūras periodikai, ņemot vērā tās lielo nozīmi nacionālās identitātes un pašapziņas stiprināšanā un šā izdevējdarbības segmenta ierobežotās iespējas konkurēt dzelteni iekrāsotās komerciāli veiksmīgās preses nišā, joprojām vērtējams kā nepietiekošs, “Kultūrzīmes” turpina rakstu sēriju par kultūras preses situāciju kaimiņvalstīs.
Lielāku atbalsta iespēju daudzveidību kultūras periodikas – drukas un interneta formāta mediju – darbībai šobrīd pēta arī Kultūras ministrijā izveidotā darba grupa, kurai priekšlikumi jāiesniedz līdz 3. aprīlim.
Protams, vissvarīgākais, pārfrāzējot zināmo teicienu, ir tas, cik kultūras izdevumi saturiski pilnvērtīgi sniedz informāciju saviem lasītājiem, nevis tas, cik tie saņem no publiskajiem avotiem.
Tajā pašā laikā, nenoliedzami, arī valsts finansiālais atbalsts kultūras presei tās izdzīvošanai ikdienā ir vitāli svarīgs. Tikpat būtiski ir arī, lai lēmumu pieņēmējiem būtu izpratne par šī mediju segmenta nozīmību – tā diemžēl konsekventi tiek ignorēta.
Šoreiz pētījām, kādi konkrēti atbalsta veidi kultūras periodikai pieejami ziemeļvalstīs.
IGAUNIJA: atbalsts kultūras mediju daudzveidībai
Kopš 2004. gada Igaunijas galvenos kultūras preses izdevumus finansiāli atbalsta īpaši šim nolūkam izveidots fonds “Kultuurileht”. 2020. gadā valsts dotācija tam ir 2,7 miljoni eiro, un ikgadējais finansējums fonda darbībai piešķirts valsts budžeta ietvaros četru gadu shēmā.
“Ir svarīgi uzsvērt, ka valsts fondam piešķir līdzekļus, vienlaikus nodrošinot pilnīgu redakcionālo brīvību. Mediju brīvība un neatkarība tiek garantēta ar konsultatīvo padomju starpniecību, tāpēc tā nav saistīta ar valsts budžeta atbalsta apmēru,” sarunā ar “Kultūrzīmēm” skaidro fonda valdes priekšsēdētājs Tomass Veljataga.
Piemēram, ikmēneša žurnāls “Vikerkaar” lasītājiem “atspoguļo jaunumus igauņu literatūrā un cenšas veicināt un izraisīt diskusijas daudzās jomās”.
Katrā numurā ir ne tikai dzeja un daiļliteratūra, bet arī esejas, intervijas, grāmatu recenzijas un mūsdienu igauņu mākslinieku darbu reprodukcijas.
Dubultnumuri ir veltīti īpašiem tematiem, piemēram, “anarhija, dzīvnieki, arābu kultūra, ķermenis, cenzūra, Centrālā Eiropa, apgaismība, vide, evolūcija, globalizācija, holokausts, intelektuāļi, mūzika, nacionālisms, PSRS, utopija, karš, rakstīšana”.
Igauņu režisors Marks Sosārs, valstij pārņemot kultūras izdevumu finansēšanu, teica: “Savulaik, padomju okupācijas laikā, kultūras laikraksts “Sirp” bija saprāta balss, ko lasīja visa tauta.
Arī mūsdienās tautai vajadzīgs intelektuāļu izdevums,
kuru lasītu vismodernāk noskaņotie zemnieki, ārsti un pedagogi – visi, kuriem rūp igauņu tautas liktenis.”
Galvaspilsētā Tallinā iznākošie dienas laikraksti Igaunijā ir privāti uzņēmumi, un, piemēram, 1857. gadā dibinātā ikdienas avīze “Postimees” katru darba dienu publicē divas līdz četras lapaspuses kultūras jaunumu un rakstu. Savukārt nedēļas nogalē laikraksts izdod sestdienas kultūras un viedokļu pielikumu “AK” uz astoņām lapaspusēm.
Kultūras sadaļas ir arī visiem lielākajiem Igaunijas reģionu izdevumiem, kurus periodiski atbalsta Igaunijas Kultūrkapitāla fonds (IKF). 2020. gadā IKF finansē Austrumviru un Raplas apriņķu vietējo laikrakstu kultūras pielikumus un turpina atbalstīt vairākus kultūras žurnālus – piemēram, vēstures un kultūras žurnālu “Tuna” (“Pagātne” – Igaunijas Nacionālā arhīva un Tallinas pilsētas arhīva izdevums). IKF nav speciālu mērķprogrammu kultūras presei, atbalstu var saņemt nozaru mērķprogrammās, kā arī reģionu programmās.
Fakti
Kopumā fonds “Kultuurileht” sadala līdzekļus starp 15 dažādiem kultūras izdevumiem:
• Nedēļas laikraksts “Sirp”,
• ikmēneša kultūras avīze “Müürileht”,
• laikraksts UMA (Dienvidigaunijas laikraksts, setu valodā, iznāk divas reizes mēnesī),
• nedēļas laikraksts “Skolotāju Avīze”,
• kultūras žurnāls “Looming” (mēnešraksts, viens no vecākajiem nepārtraukti iznākošajiem kultūras žurnāliem Eiropā, kopš 1923. gada),
• “Vikerkaar” (astoņas reizes gadā),
• “Akadeemia” (mēnešraksts),
• “Keel ja kirjandus” (“Valoda un literatūra”, mēnešraksts),
•”Värske Rõhk” (sešas reizes gadā),
• ik mēnesi divi dažādi teātra un mūzikas žurnāli: “Teater. Muusika. Kino”, “Muusika”,
• divi mēnešraksti bērniem: “Täheke”, “Hea laps”,
• katru ceturksni iznāk mākslas žurnāls “Kunst.ee”,
• literatūras pielikums “Loomingu Raamatukogu” (“Loomingu bibliotēka”, aptuveni 20 reizes gadā).
SOMIJA: rūpes arī par bibliotēkām
Somijā valsts atbalsta sistēma kultūras izdevumiem darbojas no 1968. gada. Kultūras un izglītības ministrijas paspārnē esošais mākslas veicināšanas centrs “Taike” 2020. gadā kultūras laikrakstiem un žurnāliem sadalījis kopumā 798 000 eiro lielu dotāciju, atbalstot 42 drukātus žurnālus vai laikrakstus, divpadsmit interneta žurnālus, kā arī vēl piešķirot 90 tūkstošus eiro kultūras izdevumu apriti atbalstošajām nevalstiskajām organizācijām.
Dotāciju galvenais mērķis ir daudzveidīgu sociālo diskusiju uzturēšana
par kultūru, zinātni, mākslu vai atšķirīgiem pasaules uzskatiem. Uz finansējumu var pieteikties reizi gadā – rudenī, un rezultātus paziņo nākamā gada janvāra beigās. Somijas valsts finansējumu kultūras izdevumiem iegūst kā daļu no azartspēļu nodokļiem, kurus izlieto sabiedrības labā: kultūrai, sportam, zinātnei, darbam ar jaunatni, sabiedrības sociālajai labklājībai un veselībai.
Pieņemot lēmumu, komisija ņem vērā pretendentu dalījumu pa reģioniem, izdevuma valodu un jau iepriekš pieejamo budžetu.
2020. gadā atbalsts katram izdevumam svārstījās no 5000 līdz 64 000 eiro, un, lai gan saņēmēju loks ir samazinājies (2019. gadā bija 75 dotāciju saņēmēji), kopējais finansējuma apjoms pēdējos gados palicis nemainīgs.
Piemēram, šogad vislielāko valsts dotāciju – 64 tūkstošus eiro (38 tūkstošus 2015. gadā) – saņēma visā valstī izplatītais bezmaksas kultūras žurnāls “Voima”.
1991. gadā dibinātā Kultūras, viedokļu un zinātnes izdevumu asociācija “Kultti” pārstāv aptuveni 190 Somijas mazo laikrakstu intereses, organizē seminārus un nodrošina izdevumu izplatīšanu.
“Līdz pat 2017. gadam atbalsts kultūras izdevumiem bija daudz lielāks, 2016. gadā dotācija sasniedza pat 1,2 miljonus eiro.
Parasti jau diemžēl tā notiek – ja valsts budžetā kaut ko nogriež, tad sāk ar kultūru.
Mūsu organizācija ir vienīgā, kura mēģina valdībā lobēt mazo kultūras un viedokļu žurnālu intereses, un mūsu dalībnieku skaits šajos trīsdesmit pastāvēšanas gados ir praktiski nemainīgs – katru gadu aptuveni divi līdz pieci izdevumi mirst un aptuveni tikpat rodas no jauna,” “Kultūrzīmēm” stāstīja “Kultti” izpilddirektore Helina Ilisirnio.
Savukārt valdes priekšsēdētājs Tomass Rantanens ieskicēja tālākās darbības plānus: “Mums ir ievērojami mazāks kultūras preses atbalsts nekā citās ziemeļvalstīs, praktiski divreiz mazāks nekā Zviedrijā. Būtu svarīgi palielināt dotāciju bibliotēkām kultūras izdevumu abonēšanai, lai izdevumi ar nelielu tirāžu būtu viegli pieejami ikvienam lasītājam, kā arī jāatceļ PVN periodikas abonēšanai.”
Somijas Kultūras un izglītības ministrija katru gadu valsts un pašvaldību bibliotēkām piešķir īpašu dotāciju mazo tirāžu kultūras izdevumu abonēšanai. Tās apjoms katrai bibliotēkai atkarīgs no lasītāju skaita, un finansējuma kopējais apjoms 2019. gadā bija 76 500 eiro.
Jāpiebilst, ka Somijas Kultūras fonds (atšķirībā no Latvijas un Igaunijas valsts paspārnē esošajiem kultūrkapitāla fondiem tas ir privāta organizācija) ir vislielākais un bagātākais kultūras un zinātnes balstītājs valstī, taču visvairāk atbalsta individuālas kultūras žurnālistu apmācības vai ilgstošus pētījumus, nevis regulārus kultūras izdevumus.
Fakti
Somijas mākslas veicināšanas centrs atbalsta kultūras izdevumus, kuri atbilst šādiem kritērijiem:
• veicina plašāku kultūras izpratni vai diskusiju par kultūru,
• tiek iespiesti vai publicēti Somijā,
• veicina kultūras daudzveidību, minoritāšu kultūras, plašsaziņas līdzekļu daudzveidību,
• tiek publicēti vismaz trīs reizes gadā (papīra un vizuālie žurnāli),
• tiek pastāvīgi atjaunināti (interneta žurnāls),
• ir pieejami visiem,
• publicēšana plānota vismaz viena gada garumā.
ZVIEDRIJA: stingri regulēta kārtība
Zviedrijā valsts atbalsts arī kultūras presei ir stingri regulēts un to nosaka neatkarīga Plašsaziņas līdzekļu subsīdiju padome. Atbalstu saņem praktiski visi Zviedrijā iznākošie laikraksti un žurnāli, sākot no neliela – aptuveni 30 tūkstošu eiro līdz pat maksimālajam – 100 tūkstošiem eiro.
Starp citu, četrpadsmit periodiskie izdevumi, kuriem piešķirts finansējums, pilnībā vai daļēji iznāk valodās, kas nav zviedru.
Mediju pētnieki gan nobažījušies par situācijas attīstību, jo sākotnēji atbalsts bija paredzēts viedokļu daudzveidībai un dažādiem īpašniekiem piederošiem izdevumiem, taču mūsdienās tās vairs ir tikai pāris kompānijas.
Kultūras izdevumi papildus var pretendēt arī uz Zviedrijas Kultūras ministrijas paspārnē esošās Mākslas padomes finansējumu. 2020. gadā padome kopējo atbalstu vairāk nekā divu miljonu eiro apjomā piešķīra 84 dažādiem drukātiem un digitāliem kultūras žurnāliem un laikrakstiem.
Vēl papildu 500 tūkstošus eiro Mākslas padome piešķīrusi izdevumu mārketinga aktivitātēm. Pēc ilggadējā Mākslas padomes vadītāja Stefana Forsela teiktā, “kultūras žurnāli ir paredzēti plašai auditorijai diskusijām par kultūru un tās analīzei”.
Kritēriji valsts atbalstam
• Izdevuma saturs galvenokārt rakstīts zviedru valodā, un lielāko daļu tirāžas paredzēts izplatīt Zviedrijā.
• Vismaz 55% no kopējā satura ir jābūt pirmpublicējumiem vai pirmreizējiem tulkojumiem.
• Izdevumam jābūt vairāk nekā 1500 abonentiem (mazākumtautību valodās – 750).
• Izdevums tiek izdots regulāri, parasti reizi nedēļā.
NORVĒĢIJA: dotācija, nulles PVN likme, privāti fondi
Norvēģijā pirmā valsts dotācija laikrakstiem un žurnāliem tika piešķirta jau 1969. gadā, “lai atbalstītu viedokļu dažādību un uzlabotu daudzu laikrakstu finansiālo situāciju”.
2017. gadā Norvēģijas Plašsaziņas līdzekļu pārvalde piešķīra teju 3,5 miljonus eiro 157 laikrakstiem.
No tiem aptuveni viens miljons tika sadalīts starp valsts trim lielākajiem laikrakstiem, bet pārējie 148 kopumā saņēma gandrīz 2,4 miljonus eiro.
2020. gadā valsts atbalsts laikrakstiem ir audzis – tam piešķirti vēl 385 tūkstoši eiro, tādējādi kopējai valsts dotācijai drukātajiem preses izdevumiem sasniedzot gandrīz četrus miljonus eiro.
Turklāt Zviedrijā samazinātā 6% PVN likme tiek attiecināta uz drukātajiem laikrakstiem, bet Norvēģijā pēdējos gados no PVN ir atbrīvoti visi laikraksti un žurnāli (gan drukātajā, gan digitālajā formātā).
Līdztekus Norvēģijas Plašsaziņas līdzekļu pārvaldes dotācijai kultūras periodiku jau kopš 1965. gada papildus atbalsta arī Norvēģijas mākslas padome. 2020. gadā tā saņēma 112 kultūras periodikas izdevumu pieteikumus, no kuriem tika atbalstīti 68 kultūras laikraksti vai žurnāli (papīra vai digitālā formātā), piešķirot 2,5 miljonu eiro finansējumu. Jāpiebilst, ka Norvēģijā kultūras žurnālistiem ir pieejami vairāki privāti fondi, kuri pastāvīgi daudzu gadu garumā atbalsta pētījumus, kā arī mākslas un literatūras kritiku.
“Tomēr, neskatoties uz valsts atbalstu presei,
daudzi laikraksti samazina kultūras lappušu skaitu –
gan kultūras žurnālistiku, gan kritiku, gan esejas par mākslu un kultūras dzīvi. Esam ļoti satraukti par šo attīstību,” “Kultūrzīmēm” uzsvēra Norvēģijas žurnālu asociācijas vadītāja, kultūras žurnāliste Bente Rīse.
Kultūras ministrijas sniegtais atbalsts (EUR)
Kopš 2013. gada ikgadēji – 71 126:
• Izdevumam “KDi” un portālam www.kulturasdiena.lv – 28 452
• AS “Latvijas Mediji” iknedēļas izdevumam “Kultūrzīmes” un ar to saistītajam interneta resursam www.la.lv – 28 458
• Biedrības “Ascendum” interneta portālam www.satori.lv – 14 216
Avots: KM
Pateicos par sadarbību raksta tapšanā: Igaunijas Nacionālā kultūras fonda direktorei Kertu Saksai, Igaunijas fonda “Kultuurileht” valdes priekšsēdētājam Tomasam Veljatagam, Somijas kultūras izdevumu asociācijas “Kultti” izpilddirektorei Helinai Ilisirnio, Zviedrijas Mākslas padomes speciālistam Janam Karro, Zviedrijas žurnālistam Dāvim Kažam, Norvēģijas Mākslas padomes vecākajam padomniekam Rolfam Engelsenam, Norvēģijas žurnālu asociācijas vadītājai Bentei Rīsei.
