Verners Hoijers: Atbalsts Ukrainai un enerģētikas pārkārtošanai 9
Verners Hoijers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijas iebrukums Ukrainā, kā arī pieaugošā agresija pret Rietumiem ir satricinājusi Eiropas izseno pieņēmumu, ka tirdzniecība ir spēcīgs pamats ilgstoša miera pastāvēšanai attiecībās ar tās lielo kaimiņu.
Lielākā daļa ES ekonomikas ir balstīta uz naftu un gāzi, ko galvenokārt piegādā Krievija. Tādēļ, būdama lielā mērā atkarīga no enerģijas, kas galvenokārt nāk no naidīgas un neuzticamas varas, Eiropa ir nonākusi neapskaužamā situācijā. Esošā konfliktsituācija ir ne tikai pārtraukusi nozīmīgu preču (tostarp metāla un pārtikas) eksporta plūsmu, bet izraisījusi arī tādu inflācijas pieaugumu, kāds Eiropā un ASV nebija pieredzēts gadu desmitiem, iedzenot lielāko daļu no importa atkarīgo jaunattīstības valstu izmisumā.
Pretēji 4% iekšzemes kopprodukta pieaugumam, ko šim gadam vēl pirms kara prognozēja Eiropas Komisija, saskaņā ar EIB aplēsēm Eiropas Savienība šobrīd ir recesijas draudu priekšā. Taču, lai arī cik sarežģīta šī situācija varētu kļūt Eiropas mājsaimniecībām, to nekādā ziņā nevar pielīdzināt tam, ar ko pašlaik saskaras Ukraina. Tāpēc mums ir jādara viss iespējamais, lai atbalstītu šo valsti un būvētu no jauna, kad tam būs pienācis laiks. Mēs nedrīkstam pakļauties Krievijai, kas savu energoresursu eksportu ir padarījusi par ieroci un ar tā palīdzību mēģina vājināt mūsu apņēmību.
Ukrainas atveseļošanas konferencē, kas šī gada jūlijā norisinājās Lugāno, EIB paziņoja par priekšlikumu atbalstīt atjaunošanu Ukrainā, veidojot ES un Ukrainas trasta fondu (EU-Ukraine Gateway Trust Fund), lai piesaistītu privātos un valsts ieguldījumus. Šāds risinājums ļaus saņemt ieguldījumus no ES dalībvalstīm, kā arī citām valstīm un partneriem, lai veicinātu sadarbību, efektīvu un lietderīgu līdzekļu pārvaldību.
EIB līdzdarbojas atbalstā, ko ES sniedz Ukrainai. Martā steidzamu finanšu līdzekļu vajadzībām tika izmaksāti gandrīz 700 miljoni eiro. Jūlijā mūsu valde apstiprināja ES garantijas atbalstītu finansējumu 1,59 miljardu eiro apmērā mūsu partneriem Ukrainas valdībā infrastruktūras remontdarbiem un projektu atsākšanai. Šie resursi papildina Eiropas Komisijas makrofinansiālo palīdzību deviņu miljardu eiro apmērā, un es lepojos ar Eiropas komandas stingro nostāju.
Ir daudz runāts par to, kā nodrošināt enerģiju gaidāmajai ziemai, lai izvairītos no katastrofālām ekonomikas un sociālajām sekām mājsaimniecībām Eiropā. Taču fosilais kurināmais jebkurā gadījumā nav vidēja termiņa un ilgtermiņa risinājums. Raugoties nākotnē, Eiropai jādara viss, lai nodrošinātu savu energoapgādi un pasargātu sevi no turpmākiem šāda veida satricinājumiem. Šādi soļi mums nāks tikai par labu. Enerģiska rīcība ir nepieciešama arī tāpēc, lai cīnītos ar otru globālo krīzi, kas ir piemeklējusi pasauli, – klimata pārmaiņām. Lai risinātu nākotnes problēmas, pasaulei ir vajadzīgs kas vairāk par mūsdienu tehnoloģijām. Mums ir jāiegulda videi draudzīgās inovācijās visās jomās, bet jo sevišķi nozarēs, kurās ir grūti samazināt emisijas.
Pieņemot pareizos lēmumus, šos izaicinājumus varam pārvērst iespējās. ES banka pašlaik izstrādā ambiciozu plānu, lai palīdzētu mazināt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā un īstenotu ātru pāreju uz videi draudzīgiem risinājumiem. Esmu pārliecināts, ka spējam paveikt abus, un tas mums ir jāizdara. Ieguldot inovatīvās, videi draudzīgās un digitālās tehnoloģijās, mēs samazināsim oglekli izdalošu fosilo kurināmo patēriņu un paātrināsim ekonomikas dekarbonizāciju, kas stiprinās Eiropas enerģētisko drošību un stratēģisko autonomiju. Turklāt tas palīdzēs sasniegt mērķus arī klimata jomā un veidos pamatu ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei. Tā vietā, lai mainītu stratēģisko virzienu, jaunā ģeopolitiskā situācija vedina mūs pievērst divreiz lielāku uzmanību jau apstiprinātajai politikai un paātrināt tās īstenošanu.
Eiropas Zaļais kurss ir būtisks solis pareizajā virzienā, taču mums ir jāiegulda vēl vairāk un ātrāk, ja vēlamies novērst katastrofālas klimata pārmaiņas, kā arī izveidot spēcīgāku, autonomāku un konkurētspējīgāku ekonomiku. Krievijas karš Ukrainā šo vajadzību padara vēl lielāku un steidzamāku.
Neviens cilvēks vai valsts nekad nespēs apturēt vēja plūsmu vai saules spīdēšanu. Uz atjaunojamiem enerģijas avotiem balstīta energosistēma Eiropai garantētu enerģētisko drošību un stratēģisko autonomiju.
* Eiropas Investīciju bankas (EIB) priekšsēdētājs
