“Šie cilvēki nevarēs iebraukt Eiropā” – krimināllietas pret Krievijas amatpersonām 0
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Saskaņā ar Latvijas likumiem un arī starptautiskajiem dokumentiem Latvijā ir uzsākti kriminālprocesi, kuru ietvaros mēs iegūstam un nostiprinām pierādījumus, kurus varēs izmantot pret konkrētām personām par Ukrainā pastrādātajiem noziegumiem. Tā kā daļa pierādījumu jau ir iegūti, nav šaubu, ka šīs personas varēs tiesāt un sodīt,” sacīja ģenerālprokurors Juris Stukāns Rīgas pilī rīkotajā diskusijā “Karš Ukrainā. Taisnīguma atjaunošana un starptautiskās tiesības. Krievijas atbildība”.
Ukrainā jau esot ierosināti vairāki tūkstoši krimināllietu pret konkrētām Krievijas amatpersonām, lielākoties militārpersonām. “Šie cilvēki nevarēs iebraukt Eiropā. Ja viņi to darīs, mums būs tiesības viņus gan apcietināt, gan izsniegt citai tiesai, kā arī mēs paši varēsim vadīt attiecīgo procesu, jo šādas tiesības dod pietiekami plašais starptautiskais regulējums,” skaidroja ģenerālprokurors.
Lietuvas, Ukrainas un Polijas tiesu iestādes ar “Eurojust” (Eiropadomes izveidota aģentūra, lai pastiprinātu cīņu pret smagu organizētu noziedzību) atbalstu un Starptautiskās krimināltiesas prokurora biroja līdzdalību ir izveidojušas kopēju izmeklēšanas grupu par kara noziegumiem. Latvija jau laikus paziņoja, ka vēlas tai pievienoties, un ir saņemts oficiāls apstiprinājums, ka tajā tikšot iekļauti arī mūsu valsts pārstāvji.
J. Stukāns: “No pašas pirmās dienas izmeklētāji Latvijā sadarbojas ar organizāciju “Eurojust”, kas nodrošina starptautisko jautājumu koordināciju saistībā ar dažādu noziegumu izmeklēšanu. Ir apspriests, kāda veida pierādījumi ir nepieciešami un kāda veida pierādījumi ir jānostiprina. Visas valstis, kuras ir šajā starptautiskajā apvienotās izmeklēšanas grupā, var izmantot jebkurā valstī iegūtos pierādījumus. Tas nozīmē, ka to, ko mēs šeit nostiprināsim, varēs izmantot jebkura ES dalībvalsts. Pozitīvi ir tas, ka Starptautiskā krimināltiesa arī ir šīs grupas dalībniece, līdz ar to arī šī tiesa nepieciešamības gadījumā varēs izmantot šos pierādījumus.”
Ģenerālprokurors norādīja, ka gan Latvijas, gan starptautiskie juridiskie dokumenti noteic, ka kara noziegumiem nav noilguma. Pat ja apsūdzēto personu dažādu iemeslu dēļ nav iespējams tiesāt, process var notikt arī aizmuguriski.
Valsts prezidents Egils Levits informēja par vairākiem aspektiem, kas skar Krievijas atbildību no starptautisko tiesību viedokļa.
“Ukraina ir ierosinājusi lietu Starptautiskajā tiesā pret Krieviju par to, ka Krievija ir nepatiesi apsūdzējusi Ukrainu genocīdā, kas ir bijis iemesls, pēc Krievijas apgalvojuma, Krievijas iebrukumam Ukrainā. Lietai ir spirālveida apgalvojums tādēļ, ka Starptautiskajai tiesai nav jurisdikcijas par agresīva kara uzsākšanu. Starptautiskā tiesa divas nedēļas pēc kara sākuma pieņēma steidzamu lēmumu par to, ka Krievijai šī agresija ir jāpārtrauc. Krievija to nedarīja. Varētu jautāt, vai ir vērts šāda veida tiesas procesu veikt. Jā, ir vērts, jo ir jāpasaka, kas ir tiesiski un kas nav, neatkarīgi no tā, vai tas tiek īstenots vai ne. Tas ir tāpat, kā mēs teiktu: mēs nevaram notvert visus zagļus un tāpēc atceļam Krimināllikuma pantu par zādzībām,” skaidroja Levits.
Valsts prezidents sacīja, ka otra iespēja esot Starptautiskā krimināltiesa. Atšķirībā no Starptautiskās tiesas Starptautiskā krimināltiesa nodarbojas ar atsevišķu personu noziegumiem. Šīs tiesas izmeklētājs ir ierosinājis lietu par Krievijas kara noziegumiem Ukrainā, un pašlaik notiekot izmeklēšana. Patlaban notiekot arī politiskas un sabiedriskas diskusijas par speciāla tribunāla izveidošanu, un Rīgas pilī izskanēja, ka Latvija varētu piedalīties šī tribunāla statūtu izstrādē.
Plašsaziņas līdzekļos tiek ziņots par Krievijas oligarhu arestētajiem īpašumiem un finanšu līdzekļiem, bet vai tos varēs konfiscēt, lai naudu izmantotu karā cietušās Ukrainas atjaunošanai?
E. Levits: “Šeit pastāv juridiski argumenti par un pret. Patlaban notiek arī zināma politiska un sabiedriska diskusija ASV, Kanādā un arī Eiropā. Kanādas parlaments pagājušajā nedēļā pieņēma rezolūciju, kur teikts, ka ir nepieciešams ne tikai arestēt īpašumus, bet arī konfiscēt, kas nozīmē politisku virzību šajā lietā. ASV gan politiskajā, gan juridiskajā līmenī par šo tiek runāts, bet tas nav aizgājis tik tālu, lai varētu runāt par konfiskācijām.
