“Apgādāt ministrus ar termoveļu un siltajām apakšbiksēm, ko, raugi, demonstrē kolēģis Daniels”, – E. Līcīša feļetons 10
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nacionāļu ministri kavēja valdības sēdi. Lēkdams pa divi pakāpieniem uzreiz, kultūras ministrs Nauris panāca valsts galveno zemkopi Kasparu un aizelsies jautāja – kur ta’ biji atvaļinājumā? Nobraucu līdz Bulgārijai, Zelta smiltīs pagulēju, zemkopis atņurdēja.
Ā, es Ēģiptē pie mūmijām atpūtos – forši, kad krievu apkārt nav, Nauris priecājās.
Viegla kā cielaviņa abus apsteidza jaunā ekonomikas ministeriene Ilze. Bet es ievārīju vīriešu zaptes burciņas, iekonservēju gurķus, ieliku tomātus želejā, samarinēju ķiplokgalviņas! – ziņoja praktiskā namamāte, četru bērnu māmiņa, lādzīgā talseniece.
Sēde jau bija sākusies. Vērdami smagās ozolkoka durvis, NA trio dzirdēja – Tas Kungs no debesu augstumiem jūs uzlūko, mani bērni…
Ministru prezidents Krišjānis aprāva pusvārdā debesu tētiņa zemes apakšnieku – paldies, paldies, Stankeviča kungs, uzskatīsim, ka Ministru kabineta sēžu zāles iesvētīšana pēc mūsu atgriešanās ir beigusies, un jūs varat doties prom.
Ka neapšļakstiet kādus svarīgus papīrus ar savu svētūdeni, premjers piemetināja, un, kad melnsvārcis izgāja, atzinās – cik patīkami atgriezties latviskā gaisotnē!
Raugi, premjerministrs atvaļinājuma 100 dienās bij paceļojis pa plašo pasauli, no dzimtenes Amerikas līdz Meksikas kūrortiem, pabijis tropiskās salās – no Maldivām līdz Seišeļiem.
Krišjānis uzsāka – vakar pieņemtais atbalsta pasākumu plāns, lai nokārtotu cilvēku dabiskās vajadzības pēc siltuma un gaismas, ir tiešām grandiozs. Esam radījuši sistēmu kā drošības spilvenu, pārdalījuši hiperforsētus līdzekļus, un tā ir bijusi viena no ātrākajām finansiālajām palīdzībām, kādu vien atceramies.
Segsim izdevumu lielo pusi tiem, kas kurina ar dabasgāzi, briketēm, granulām, malku, kam ir ģeotermālā apsilde, kas izmanto kūdru, sašķidrināto gāzi, propānu, butānu, soļarku, un solidāri maksāsim pat tiem, kuri mājas apkurē lieto raķešu degvielu un aviobenzīnu!
Kā pirmo palūgšu uzstāties mūsu pastarīti iekšlietu ministru Kristapiņu ar ziņojumu, vai policija ir gatava nemieriem, kad cilvēku pacietības mērs plūdīs pāri krūzei.
Atbildes vietā iestājās nogaidošs klusums. Tad piecēlās vicepremjers Artis.
Atvainojiet, Krišjān, kara ministrs neveikli stostījās, bet jauniņais iestrēdzis. Divu kilometru joslā uz robežas. Netiek laukā. Zin, kā tur vīri cērt robežstigu, viņš aizbrauca skaidienā lasīt malku. Zin kā, ministrija liels šķūnis, tur ir, ko kurināt!
Bet robežjoslā krūmu saaudzes, brikšņi, ciņi, zin kā – purvaine. Pat ar hidrauliku nevaram izcelt laukā, pārtiku pa gaisu piegādājam. Brī siera gabalu, doktordesu un maizes ņuku nometām.
Premjers pazibināja briļļu stiklus – labi, ka gādā ministrijai malkas krājumus, kal ratus ziemā, ragavas vasarā, bet jācer, ka tiks līdz šejienei, kad pūlis manifestēsies zem valdības ēkas logiem. Kurš tad vēl nav ieradies?
Balss atsaucās – bižainās nav, Anitai motociklu vasara nebeidzas.
Valdības galva ķērās pie darba kārtības – nākamā tēma, kurai gribu vērst jūsu uzmanību, – mana rezolūcija par taupības pasākumiem valsts iestādēs.
Lai nešķērdētu resursus mūsu katlumājās, siltumtrasēs un energosadales tīklā, silti iesaku pa punktiem: a) izsniegt ziemas periodā zāļu un sasildīšanās tiesai civildienestam pa 100 g dienā, b) nopirkt ministriju darbiniekiem lāčādas un vatētās segas, c) apgādāt ministrus ar termoveļu un biezajām, siltajām apakšbiksēm, ko, raugi, demonstrē kolēģis Daniels.
(No garderobes telpām iznāca īpatni ģērbies veselības ministrs un pastaigāja kā pa mēli.) Jo temperatūru telpās dramatiski mazināsim. Iespējams, apkures sezonā būs jāatvieno ēkas no siltumpadeves, jāsaspiežas pa divi ministrijām kopā.
Piecēlās zemkopības ministrs Kaspars. Ierosinu uz laiku aizvērt Saeimu… viņi tāpat neko nedara… taupības nolūkos šoziem… varu koncentrēt… nodot Ministrprezidenta pārvaldes rokās!
Paldies, kolēga, priekšlikums visai saprātīgs, apsveicams un apsverams, secināja premjerministrs. Atzīmējis blociņā, Krišjānis turpināja – man patīk arī ierosme atvienot no strāvas kafijas vārāmos automātus un kā Vācijā – slēgt ar gāzi apsildāmos peldbaseinus.
Pie šiem vārdiem paģība ekonomikas ministre Ilze un ievaidējās ārlietnieks Edgars – tikai ne to, nevēlos atcelt savu baseina dienu!
Pieticība rotā cilvēku, atteica sēdes vadītājs. Mums svarīgākais jautājums ir Latvijas degazifikācija un kā pārziemosim.
Ekonomējiet – pārkāpiet no limuzīna uz stāvdrāžiem vai minieties ar veļļuku – kā es.
Samaziniet ministrijā sabiedrisko attiecību speciālistu skaitu par 30 cilvēkiem, sasēdīsimies arī paši blīvāk.
Nedod dievs, ka Latvijā, izmantojot ļaužu neapmierinātību, pie varas nāk tas saskaņiešu noalgotais bokseris vai progresīvie makāni! – noslēdza premjers Krišjānis.
