Atbalsts “Teslas” pircējiem iztērēts, daudzi dārgo mašīnu īpašnieki jau gaidīja rindā 5
Gunta Enerūta, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pērn elektrisko mašīnu iegāde Zviedrijā noritēja tik nadzīgi, ka valsts atbalstam atvēlētā summa – 2,91 miljards kronu (278 miljoni eiro) – beidzās jau augustā.
Daudzi dārgo mašīnu īpašnieki jau gaidīja rindā, lai saņemtu solīto atmaksu. “Naudas pods” tika papildināts ar vēl 1,9 miljardiem kronu (182 miljoniem eiro). Atbalstu elektrisko mašīnu iegādei Zviedrijā mēdz dēvēt par atbalstu bagātajiem “Teslu” pircējiem.
2018. gadā Zviedrijā ieviesa jaunu sistēmu, ko nosauca par “bonus malus”. Atšķirībā no Latvijā pastāvošās OCTA apdrošināšanas sistēmas Zviedrijā ar latīņu vārdiem “labi slikti” vērtē automašīnu izplūdes gāzes un attiecīgi piemēro nodokļus vai atbalstu. Visām jaunajām vieglajām automašīnām, kurām CO2 emisijas ir no 0 līdz 60 g/km, iegādes brīdī piemēro valsts atbalstu līdz 70 000 SEK (6700 EUR). Savukārt jauno benzīna vai dīzeļauto pircējiem, kuru emisijas pārsniedz 95 g/km, pirmos trīs gadus maksā ikgadēju īpašnieka nodokli. Jo lielākas emisijas, jo vairāk jāmaksā. Piemēram, par “Volvo XC60” (emisijas 152 g/km) pirmos trīs gadus jāmaksā 720 eiro, pēc tam – 70 eiro gadā.
Sistēma iedarbojās. Jau nākamajā – 2019. – gadā elektromobiļu skaits sasniedza 36 400, kas ir par 19 800 vairāk nekā gadu iepriekš. Bet pērn elektrisko automašīnu pārdošanas apjomi pieauga par 106 procentiem, un tie bija 19% no kopējā jauno automašīnu skaita. Zviedrijas vieglo, kravas automašīnu un autobusu ražotājus un importētājus apvienojošā organizācija “Bil Sweden” prognozē, ka 2022. gadā elektromobiļu īpatsvars būs 34 procenti. 2021. gada rudenī vides ministrs Pers Bolunds intervijā pauda uzskatu, ka, pateicoties “bonus malus” sistēmai, Zviedrijā ir visaugstākais elektromobiļu pārdošanas apjoms ES.
Mārtiņš Nīgals, kurš 2020. gadā iegādājās “Teslu”, “Latvijas Avīzei” apgalvo, ka viņa izvēli piemaksa noteikti neietekmēja. Tā esot samērā niecīga pret kopējo auto cenu – 1 300 000 kronas (124,4 tūkst. eiro). Viņa izvēli par labu “Teslai” noteica uzlādes iespējas no savām saules baterijām un augstā degvielas cena. Viņaprāt, “Teslas” izveidotā uzlādes iespēju infrastruktūra darbojas nevainojami un parasti uzlādes iespējas ir pie iepirkšanās vai citiem servisa un ēdināšanas centriem.
Tomēr šogad valdība plāno piegriezt dāsnā atbalsta straumi – gan samazinot pieejamo summu, gan izvirzot augstākas prasības elektriskajām mašīnām. Izmaiņas stāsies spēkā 1. jūnijā. Valdība turklāt plāno pārtraukt atbalstu par elektromobiļiem, kuri maksā vairāk nekā 700 000 SEK (67 000 EUR), un palielināt nodokļus lielākam skaitam benzīna un dīzeļdegvielas automobiļu.
Lai cik arī “zaļi draudzīga” būtu es, “Teslu” ar vai bez piemaksām vēl nevarēšu iegādāties. Varbūt vienīgi, kad piepildīsies autožurnālista Ērika Berggrēna prognozes – pēc trim gadiem elektrisko mašīnu cenas izlīdzināsies ar citu mašīnu cenām.
