Atbalsts subsīdijām mazāks. Saruna ar ZM speciālisti Birutu Ingiļāvičuti 2
Valdība otrdien nolēma lauksaimniekiem valsts atbalstā šogad piešķirt 8,7 miljonus eiro. Lai gan bija plānots no valsts subsīdijām kompensēt vairs tikai 30% no apdrošināšanas polises izmaksām, valdība tomēr lēma arī šogad kompensēt 50%, intervijā žurnālam “Agrotops” atklāj Zemkopības ministrijas (ZM) Lauku attīstības atbalsta departamenta valsts atbalsta plānošanas nodaļas vadītāja vietniece Biruta Ingiļāvičute, kura sarunā iezīmē arī citas izmaiņas valsts atbalsta politikā.
– Cik lielas šogad būs nacionālās subsīdijas?
– Šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu atbalsts subsīdijām samazināts par 400 tūkstošiem eiro. Lauksaimniekiem valsts atbalstā tiks piešķirti 8,7 miljoni eiro. Tradicionāli subsīdijas tiek piešķirtas lopkopības un augkopības attīstībai, savstarpējai un starptautiskai sadarbībai, tirgus veicināšanai, pārtikas kvalitātes shēmām, apdrošināšanas polišu izdevumu daļējai segšanai, ir jāveic arī tā sauktie pārejošie maksājumi – par iepriekšējā gadā uzņemtajām saistībām. Vislielākā summa – 4,9 milj. eiro – atvēlēts lopkopībai, no kuras 2,9 milj. eiro ciltsdarbam un dzīvnieku audzēšanai, 1,1 milj. eiro novirzīts apdrošināšanas polišu daļējai segšanai, trešā, lielākā, daļa subsīdiju naudas ir atvēlēta pārejošiem maksājumiem – 807 tūkst. eiro.
– Vai atbalsts par ciltsdarbu tāpat kā līdz šim tiks organizēts ar šķirnes audzētāju organizāciju starpniecību?
– Jā, šo atbalstu saņem šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas. Atbalsts sedz līdz 100% no administratīvajām izmaksām par ciltsgrāmatas uzturēšanu un līdz 70% no izmaksām par testiem (dzīvnieku produktivitātes kontrole un novērtēšana pēc pēcnācējiem, darbspēju noteikšana, dzīvnieku lineārā un eksterjera vērtēšana, pāru atlase), lai noteiktu dzīvnieku ģenētisko kvalitāti un produktivitāti. Vēl gribētu uzsvērt, ka atbalstu par ciltsdarbu var saņemt tikai par dzīvniekiem, kas ir pārraudzībā.
– Uz kādu atbalstu no subsīdijām var cerēt augkopji?
– Arī augkopībā audzētāji tieši subsīdijas nesaņem, šis atbalsts paredzēts subsidēta pakalpojuma nodrošināšanai, piemēram, par kvalitatīvas sēklas sagatavošanu, augsnes minerālā slāpekļa monitoringa nodrošināšanu un selekcijas materiāla novērtēšanu, lai ieviestu integrētās un bioloģiskās lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģijas. Tas nozīmē, ka lauksaimniekam par šo pakalpojumu nav jāmaksā, jo Valsts augu aizsardzības dienests to sniedz kā subsidētu pakalpojumu.
– Kāpēc atbalsts apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu segšanai ir samazinājies?
– Apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu segšanai šogad tik tiešām ir paredzēts par 300 tūkstošiem eiro mazāk, nekā pērn faktiski iztērēts, – 1 059 771 eiro. Šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu subsīdiju bāzes finansējums ir samazināts, Zemkopības ministrija ir spiesta meklēt risinājumu. 2014. gadā apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu segšanai sākotnēji bija apstiprināti 853,7 tūkstoši eiro, kurus septembrī palielinājām līdz 1,35 milj. eiro, nepieciešamo naudu aizņemoties no atbalsta pārtikas kvalitātes shēmām. Tā kā valstij ir jāpilda saistības un pretendentiem par dalību pārtikas kvalitātes shēmās 2014. gadā ir jāsamaksā šogad no pārejošajiem maksājumiem, tad 2015. gadam apdrošināšanas polišu izmaksu kompensācijai ir iespējams piešķirt 1,1 milj. eiro. Attiecībā uz apdrošināšanas polišu izmaksu subsidēšanu no šī gada stāsies spēkā vairākas būtiskas izmaiņas.
– No šī gada subsīdijas vairs nevarēs saņemt kooperatīvi?
– Šogad šāds valsts atbalsts kooperācijas attīstībai vairs nebūs. 2014. gadā atbalstam pieteicās tikai viens jaunizveidots lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvs un 27 atzīti kooperatīvi. Šis nesaņemtais atbalsts būtiski neietekmēs kooperācijas attīstību.
VISU INTERVIJU LASIET ŽURNĀLA “AGROTOPS” JAUNĀKAJĀ NUMURĀ.
