Pagaidām neizskan atbalsts gāzes termināļa būvniecībai Skultē 0
Šonedēļ Latvijā iepriekš neplānotā vizītē ieradās ASV enerģētikas sekretārs Riks Perijs. Kā liecina oficiālā informācija, augstā amatpersona pirmdien apmeklējusi Lietuvu, lai piedalītos reģiona enerģētikas ministru forumā Viļņā, bet pēc tam ASV pārstāvis izlēmis apmeklēt arī organizācijas “Eurogas” otrdien Rīgā rīkoto konferenci par Baltijas vienoto gāzes tirgu, lai pēc tam satiktos ar Latvijas premjeru, prezidentu un ekonomikas ministru.
Neoficiāli izskanējis, ka ASV enerģētikas sekretārs Latvijā ieradies, lai ar mūsu valsts amatpersonām apspriestu arī sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecības projekta attīstīšanas gaitu Skultē.
Vasaras izskaņā AS “Skulte LNG Terminal” uzsāka iedzīvotāju sabiedriskās apspriešanas procedūru pašvaldībās, caur kurām iecerēta jauna gāzesvada būvniecība, kas savienotu Skultes ostas akvatorijas ziemeļrietumos plānoto sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli ar krātuvi Inčukalnā.
“Skulte LNG Terminal” padomes loceklis, enerģētikas speciālists no Norvēģijas Anfins Unums intervijā aģentūrai LETA norādījis, ka projekta realizācijas kopējās izmaksas varētu būt ap 90 miljoniem eiro, ieskaitot gāzesvada izbūvi, kas veidojot apmēram trešo daļu no izmaksām. Pateicoties tam, ka Skultē iecerētais terminālis esot tik tuvu dabas gāzes krātuvei Inčukalnā, tā izveides izmaksas esot pat līdz 70% zemākas nekā pārējo esošo un plānoto LNG termināļu izmaksas.
Projekta attīstītāji uzskata, ka zemo izmaksu dēļ projektu iespējams īstenot arī bez Eiropas Savienības līdzfinansējuma, iztiekot ar privāta stratēģiskā investora piesaisti.
Vienlaikus viņi cerot iegūt nacionālas nozīmes objekta statusu valdībā, lai tomēr ES fondu dalīšanas nākamajā kārtā varētu uz līdzfinansējumu pretendēt, kas nozīmētu vēl zemākas projekta realizācijas izmaksas un attiecīgi lielāku ieguvumu gāzes gala patērētājiem. Uzņēmuma mērķis ir projektu īstenot līdz 2024. gadam, kad beidzoties noslēgtie līgumi ar Klaipēdas LNG termināli un paredzamas pārmaiņas gāzes piegādes tirgū. Tad “Skulte LNG Terminal” varētu piedāvāt reālu alternatīvu.
Kā zināms, viens no Skultes projekta līdzīpašniekiem ir arī Latvijas goda konsuls ASV Pēteris Aloizs Ragaušs.
Ar kādām cerībām uz ASV enerģētikas sekretāra vizīti Rīgā skatās projekta attīstītāji, vaicāju AS “Skulte LNG Terminal” valdes loceklim Uldim Salmiņam: “Rika Perija vizīte uz Lietuvu un Latviju ir pilnīgi neatkarīga no Skultes projekta. Mēs neesam tāda kalibra projekts, lai varētu izkustināt šāda mēroga amatpersonu. Konferenci Rīgā rīkoja Eiropas, nevis Latvijas un pat ne reģiona līmeņa organizācija “Eurogas”. Rīgā šis pasākums notika tādēļ, ka no nākamā gada Latvija, Igaunija un Somija atver vienotu gāzes tirgu.”
“Tas ir Eiropas līmeņa notikums, un to uzsvēra arī amatpersonas, kuras uzstājās. Perijs šeit bija konferences sakarā, jo ASV kā lieliem gāzes eksportētājiem ir interese par piegādes iespējām un jaudām. Protams, ka mēs, projekta komanda, cenšamies izmantot situāciju un panākt, lai amatpersonu sarunās tiktu apspriests arī Skultes jautājums. Mūsu galvenā doma – šobrīd dārgās alternatīvo piegāžu vietas, piemēram, Klaipēdu, nākotnē vajag aizstāt ar tādiem LNG termināļiem, kas var darboties un pastāvēt uz ekonomiski izdevīgiem pamatiem,” komentē Salmiņš.
“Eurogas” konferenci Rīgā apmeklēja un tajā uzstājās arī bijušais ES enerģētikas komisārs, tagad Eiropas Universitātes institūta (Florence, Itālija) profesors Andris Piebalgs: “Par iespējamo Skultes termināli man nav īpašu komentāru, esmu par to tikai dzirdējis. Šajā pasākumā par to nerunāja. Somijas, Igaunijas un Latvijas vienotais gāzes tirgus no nākamā gada var kalpot kā iedvesma pārējām Eiropas valstīm veidot ko līdzīgu nākotnē. Šajā atvērtajā tirgū Somijai jau ir savs LNG terminālis, piegādes var notikt arī no Klaipēdas. Vai būs vieta vēl kādam terminālim? Šobrīd izskatās, ka tādā gadījumā varētu būt tikai komerciāla, nevis stratēģiska investīcija. Ja tirgū būs noiets, var būvēt visu ko. ASV sekretāra vēstījumā nepārprotami bija mudinājums bija pirkt viņu gāzi – no uzticama un prognozējama piegādātāja. Kopumā tā ir laba ziņa arī patērētājiem – jo vairāk reālu piedāvājumu tirgū, jo zemāka cena.”
Ar Latvijas valsts augstākajām amatpersonām ASV enerģētikas sekretārs Riks Perijs tikās atsevišķi pēc konferences noslēguma.
Iestāžu oficiālajās ziņās medijiem nekas nav minēts par atsevišķu projektu apspriešanas rezultātiem.
Piemēram, Ekonomikas ministrijas izplatītajā paziņojumā lasāms vispārējs apkopojums: “Tikšanās laikā pārrunāts plašs spektrs enerģētikas jautājumu, tajā skaitā energoapgādes drošība un desinhronizācija, kā arī reģionālais gāzes tirgus un starpsavienojumu iespējas. Nemiro un Perijs bija vienisprātis, ka gāzes krātuvei ir būtiska loma energoapgādes drošībā, vienlaikus uzsverot gāzes piegādes avotu un ceļu dažādošanas nozīmi.”
Savukārt premjers Krišjānis Kariņš jau “Eurogas” konferences atklāšanā bija aicinājis enerģētikas kompāniju pārstāvjus ieklausīties zviedru vides aktīvistes Grētas Tūnbergas aicinājumos, norādot, ka klimatam nedraudzīgākie enerģijas avoti ir akmeņogles un nafta. Mazāk kaitīga esot gāze, taču arī to nevarot uzskatīt par zaļo enerģiju, tādēļ aktīvāk jādomā par saules, vēja un biomasas enerģijas izmantošanu.
