Pērn piedzīvotais saules paneļu bums turpinās ar vēl lielāku sparu. Arī atbalsts tiem varētu pieaugt 18
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pērn piedzīvotais saules mikroģenerācijas bums šogad turpinās ar vēl lielāku sparu. Šā gada pirmajos divos mēnešos aktivitāte pieaugusi aptuveni par 40%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, – pieslēgti jau 730 mikroģeneratori jeb vidēji 12 jaunas saules enerģijas mikroražotnes vienā dienā. Tā kā liela daļa mājsaimniecību izmantojusi valsts atbalstu, jau izsmeļot 2/3 daļas šim mērķim atvēlētā finansējuma, par atjaunojamo energoresursu projektiem atbildīgās valsts iestādes sola turpināt materiāli stimulēt saules paneļu uzstādīšanu.
Pieprasījums liels
Šobrīd mājsaimniecības atjaunojamo energoresursu projektiem, tostarp saules paneļu uzstādīšanai, var saņemt atbalstu no diviem finanšu avotiem – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas administrētas valsts budžeta programmas Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) un finanšu institūcijas “Altum”.
EKII šim mērķim pagājušā gada pavasarī tika piešķirti 30 miljoni eiro, bet “Altum” – 3,66 miljoni eiro. Kopš pērnā gada marta līdz šā gada martam atbalsta saņemšanai atjaunojamo energoresursu projektiem EKII pieteikumus iesniegušas 5418 mājsaimniecības par kopējo summu aptuveni 19,4 miljoni eiro. Lauvas tiesa jeb 5106 pieteikumi nākuši no mājsaimniecībām, kuras vēlējušās uzstādīt saules mikroģeneratorus, kuru kopējā jauda sasniedz 39 584 kilovatus (kW).
Saules mikroģeneratoru projektu attiecināmās izmaksas bijušas 40,3 miljoni eiro, no kurām 41% jeb 16,6 miljoni eiro bijis EKII administrēts finansējums. Visvairāk projektu šīs programmas ietvaros īstenojusi AS “Latvenergo”, uzstādot 615 saules elektrosistēmas, vienas iekārtas vidējās izmaksas bijušas 1292 eiro uz 1 kW. Aktīvākie valsts atbalsta programmas izmantotāji bijuši Mārupes novada iedzīvotāji, tāpat gana daudz projektu ar EKII finansējuma palīdzību īstenojuši rīdzinieki, kā arī Ropažu, Ķekavas un Ādažu novada mājsaimniecības. Reģionos izcēlušies Siguldas, Valmieras, Cēsu, Tukuma un Talsu novadi.
Savukārt finanšu institūcijā “Altum” saules paneļu uzstādīšanai pērn tika iesniegti 776 pieteikumi par kopējo summu 2 326 500 eiro. No tiem tika apstiprināti 542 pieteikumi par kopējo summu 1 789 100 eiro, 234 tika noraidīti vai klients pats atteicās no dalības Privātmāju programmā. Līdz šim “Altum” izmaksājis atbalstu saules paneļu uzstādīšanai 416 mājsaimniecībām par kopējo summu 1 374 400 eiro.
Vēl vismaz desmit miljoni eiro
Ņemot vērā iedzīvotāju lielo interesi par saules paneļiem, paredzams, ka pērn piešķirtais finansējums atjaunojamo energoresursu izmantošanai mājsaimniecībās 30 miljonu eiro apjomā šogad tiks palielināts vēl par 10 miljoniem eiro līdz 40 miljoniem eiro, jau ir sagatavoti attiecīgi Ministru kabineta noteikumi, informē EKII finanšu vadītājs Gints Kārkliņš. “Pieprasījums ir daudz lielāks, nekā tika prognozēts.
Pieļauju, ka tas būtu vēl lielāks, ja komersanti spētu tikt galā ar visiem pasūtījumiem. Arī šogad sagaidām daudz pieteikumu, kaimiņš kaimiņam stāsta, ka ir veiksmīgi saņēmis atbalstu, iekārtas strādā, elektrība tiek ražota – tas, protams, vairo interesi,” secina G. Kārkliņš. Viņš ir pārliecināts, ka šī ir ļoti veiksmīga atbalsta programma mājsaimniecībām, jo tajā neesot lielas birokrātijas finansējuma saņemšanai. “Netiek prasītas sarežģītas procedūras, vienīgais nosacījums ir, ka iekārtas ir jāiegādājas no Latvijas komersantiem,” klāsta EKII pārstāvis.
“Ir plānots, ka šogad būs vēl viena programma iedzīvotājiem atbalsta saņemšanai atjaunojamo energoresursu projektiem, kurai finansējums 12,44 miljoni eiro apjomā nāks no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem caur Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA). Lai arī tās galvenais fokuss būs uz apkures iekārtu nomaiņu, pastāv iespēja, ka gada beigās daļa no šiem līdzekļiem tiks novirzīta arī saules mikroģeneratoru uzstādīšanai,” teic G. Kārkliņš, piebilstot, ka CFLA programmai gan būs citi atbalsta nosacījumi, kas vieniem būs izdevīgi, bet citiem ne.
Savukārt finansējuma apjoms, par kuru atbalsta saņeēmšanai var iesniegt pieteikumus finanšu institūcijā “Altum”, šobrīd ir aptuveni 900 tūkstoši eiro. “Šobrīd finansējuma pietiek vēl pāris mēnešiem. Ekonomikas ministrija jau strādā pie nākamā finansējuma piesaistīšanas. Ņemot vērā iedzīvotāju lielo interesi, šajā programmā jau divas reizes tika piešķirts papildu finansējums,” informē “Altum”.
Apsteidzam igauņus
2023. gada marta vidū AS “Sadales tīkls” infrastruktūrai ir pieslēgti pavisam 12 600 mikroģeneratori ar kopējo ražošanas jaudu 100 megavati (MW). “Mikroģenerācijas attīstības temps joprojām saglabājas straujš. Latvijā kopumā tas ir daudz straujāks nekā, piemēram, kaimiņvalstī Igaunijā. Latvijā 2022. gada laikā sadales sistēmai tika pieslēgti gandrīz 10 tūkstoši mikroģeneratoru ar kopējo ražošanas jaudu aptuveni 80 MW, bet Igaunijā – tikai aptuveni 3,5 tūkstoši ar kopējo ražošanas jaudu aptuveni 33 MW.
Šāds temps Latvijā ir iespējams, lielā mērā pateicoties pilnībā digitalizētam mikroģeneratora pieslēgšanas procesam,” klāsta AS “Sadales tīkls” pārstāve Alīna Kozlovska. Viņa prognozē, ka šā gada beigās kopējais uzņēmuma infrastruktūrai pieslēgto mikroģeneratoru skaits varētu būt tuvu 20 tūkstošiem, bet to kopējā ražošanas jauda varētu sasniegt 160–180 MW.
Atbalsts tomēr nepietiekams
SIA “Baltijas elektro sabiedrība” valdes priekšsēdētājs Edgars Bergholcs uzskata, ka šobrīd lielākais izaicinājums ir saules invertoru pieejamība un ražotāju piegāžu aizkavēšanās, jo rūpnīcu ražošanas kapacitāte atpaliek no pieprasījuma apjoma. “Latvija un Baltija kopumā ir mazs tirgus, bet pieprasījuma bums ir daudzviet pasaulē. Saules paneļi izmaksu ziņā ir efektīvākā alternatīva elektrības cenu pieaugumam privātmāju īpašniekiem Eiropā, tāpēc pieprasījums pēc tiem ir ļoti augsts, turklāt ģeopolitisko notikumu un to radīto seku dēļ tas ir pieaudzis daudz straujāk, nekā prognozēts,” secina E. Bergholcs, atzīstot, ka valsts atbalsta mehānismi, ņemot vērā pieaugošo inflāciju un energoresursu sadārdzinājumu, ir nepietiekami, turklāt – netiek pilnībā apgūti ES fondu līdzekļi, kas paredzēti šim mērķim.
E. Bergholcs uzskata arī, ka Latvijā trūkst saules mikroģenerācijas attīstības stratēģijas. “Piemēram, Vācijā no 2024. gada visos jaunajos dzīvojamo māju projektos būs jābūt iekļautiem saules paneļiem. Latvijā šajā ziņā nav skaidra redzējuma, kādā virzienā mēs ejam,” secina uzņēmējs, kurš pats nav izmantojis valsts atbalstu saules paneļu uzstādīšanai, jo uzskata, ka to saņemt ir sarežģīti. Aptuveni 6,5 miljonus eiro no SIA “Baltijas elektro sabiedrība” ap 29 miljonu apgrozījuma pērn veidoja saules paneļu un inventoru tirdzniecība.
Lamatas milzu lempjiem?
Valsts atbalsta programmas privātpersonām ir paredzētas mikroģenerācijai jeb elektroenerģijas ražošanai tikai pašpatēriņa vajadzībām ar ražošanas jaudu līdz 11,1 kW. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc daudzi izvēlas uzstādīt saules paneļus par saviem līdzekļiem, neizmantojot valsts atbalstu. Viņu vidū ir arī viens no “Facebook” grupas “Mikroģeneratori Latvijā” iniciatoriem – Mārtiņš Vanags. Viņš uzskata, ka, izvēloties saules paneļu sistēmas, nedrīkst ņemt vērā tikai šā brīža elektroenerģijas patēriņu.
“Energoapgādes risinājumi ir jāvērtē kompleksi un ilgtermiņā. Tas ir ne tikai elektrības patēriņš, bet arī apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu energopatēriņš, kā arī nākotnes elektromobilitātes energopašpietiekamības jautājums. Gribam mēs to vai negribam, nākotne ir bāzēta uz elektroautomašīnām,” teic M. Vanags, kurš nākotnē plāno pārvietoties ar elektroauto. Viņš ir aprēķinājis, ja ģimenei ir nepieciešamas divas automašīnas un katrs spēkrats gadā nobrauc 20 tūkstošus kilometru, abiem elektromobiļiem būs nepieciešami 10 tūkstoši kWh jeb 10 MWh elektroenerģijas gadā. Tāpat viņš ir iecerējis uzstādīt modernu siltumsūkni.
“Rezultātā manas mājsaimniecības nākotnes elektroenerģijas patēriņš būs 24–27 MWh gadā. Šobrīd Latvijā mikroģeneratora atļautā jauda ir 11,1 kW, kas ir daudz par maz visu nākotnes vajadzību apmierināšanai. Kāpēc Lietuvā mikroģeneratoratoru pieļaujamā jauda ir līdz 30 kW un tās netiek uzskatītas par saules energostacijām?” ir neizpratnē M. Vanags. Viņš saules paneļu uzstādīšanai nav izmantojis valsts atbalsta programmu.
“Tās ir lamatas milzu lempjiem. Lai varētu uzstādīt sistēmu ar pieļaujamo maksimālo 11,1 kW jaudu, nepamatoti tika divkāršota ievadaizsardzības automāta pieslēguma jauda. Tai pilnībā pietiek ar 16 ampēriem, bet tā tika mākslīgi palielināta līdz 32 apmēriem. Šobrīd saistībā ar maisā ilgstoši nenoslēpjamā īlena izgaismošanos un pamatoto sabiedrības neapmierinātību tiek plānotas izmaiņas,” stāsta M. Vanags.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
