Mainīs darba devēju attieksmi pret senioriem 9
Lai veicinātu gados vecāku cilvēku nodarbinātību, Nodarbinātības valsts aģentūra īsteno Eiropas Sociālā fonda projektu “Atbalsts ilgākam darba mūžam”, kura mērķis ir nodrošināt, lai seniori pēc iespējas ilgāk saglabātu darbspējas un savu darba vietu, bet darba devēji būtu gatavi pieņemt un paturēt darbā gados vecos darbiniekus. Plānots, ka līdz 2022. gada decembrim atbalsta pasākumos tiks iesaistīti apmēram 3000 pirmspensijas vecuma cilvēku.
Izmaiņas personāla politikā
“Latvijā šobrīd gandrīz trešdaļa visu nodarbināto ir vecumā no 50 līdz 64 gadiem, taču tieši šīs vecuma grupas cilvēkiem ir daudz lielākas iespējas zaudēt darbu vai nokļūt ilgstošo bezdarbnieku rindās, ir problēmas ar mūsdienu prasībām atbilstošām iemaņām un izglītību, turklāt pieaug arī ar veselības problēmām saistīti riski,” stāsta projekta vadītāja Mairita Mēnese. To apliecina arī aģentūras statistika. Bezdarbnieku vecumā virs 50 gadiem īpatsvars reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā pagājušā gada nogalē bija 38,7% (23 838), no tiem liela daļa (16,5%) bija vecumā no 55 līdz 59 gadiem. Reģistrēto jauniešu bezdarbnieku vidējais bezdarba periods bija 3,3 mēneši, bet darba meklētājiem vecumā virs 50 gadiem – vairāk nekā deviņi mēneši.
Lai mainītu darba devēju attieksmi pret senioriem kā pret esošiem vai potenciāliem darbiniekiem, aģentūra sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību uzsākusi uzņēmumu, iestāžu, valsts un pašvaldības kapitālsabiedrību personāla vadības speciālistu apmācību, rīkojot semināru ciklu “Pieredzei vienmēr būs vērtība”. Aprīlī tas norisināsies piecās Latvijas pilsētās – Ventspilī, Rēzeknē, Siguldā, Valmierā un Madonā. Seminārs vairāk domāts kā radoša laboratorija, lai dalībnieki, izmantojot savu līdzšinējo pieredzi un vīziju par gados vecāku darbinieku nodarbināšanu, izstrādātu praktiskus risinājumus. Tieši personāla vadības speciālisti taču ir tie, no kuriem lielā mērā atkarīga jebkura darba devēja realizētā personāla politika. Demogrāfiskās tendences Latvijā liecina par sabiedrības novecošanos un iedzīvotāju skaita samazināšanos, īpaši darbspējas vecumā. Taču šī gada sākumā veiktā Latvijas darba devēju aptauja liecina, ka 14% no aptaujātajiem 2018. gadā plāno piedāvāt jaunas darba vietas (kopumā gada laikā plānots izveidot 12 206 jaunas darba vietas). Tas rada jaunus izaicinājumus arī darbaspēka politikas jomā, arī par to, kā samazināt aizspriedumus un iekļaut modernā darbavietā gados vecākus darbiniekus.
“Projekta laikā speciālistu diskusijās esam definējuši trīs galvenos objektīvos riska faktorus: kvalifikācija, tas ir, iespēja mācīties un paaugstināt savu atbilstību mūsdienu darba tirgum, veselība, jo, palielinoties vecumam, pieaug arī ar veselību saistītie riski, kā arī darba vide, tās pielāgošana, citu darba formu, iespēju meklēšana,” norāda M. Mēnese. Protams, pirmajā brīdī darba devējus var padarīt domīgus ar darbinieka saslimšanu vai arodslimību saistīto izmaksu pieauguma risks, taču to var atsvērt darbinieka profesionālā pieredze, zināšanas, lojalitāte un atbildības līmenis.
Pielāgota darba vide un mūžizglītība
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba aizsardzības speciālists Ziedonis Antapsons, vērtējot situāciju darba tirgū, teic, ka trūkst kvalificētu darbinieku, tātad tagad uzņēmējiem uzmanība jāpievērš senioriem. Tas nozīmē, ka uzņēmuma politikai jābūt vērstai uz to, lai saglabātu savus darbiniekus, piemēram, pilnveidojot darba aizsardzības sistēmu, pielāgojot darbu konkrētai personai, ieviešot elastīgas darba laika shēmas, nodrošinot mūžizglītības iespējas, darba līgumos paredzot punktu par to, ka pirmspensijas vecumā darbinieku nevar atlaist no darba, darba algas nesamazināšanu u. tml.
“Novecojot uzkrājas pieredze, prasmes un zināšanas, bet palielinās neaizsargātība pret atsevišķiem darba riska faktoriem un saasinās veselības problēmas,” saka Z. Antapsons. Darba ņēmējiem viņš iesaka sekot līdzi savam veselības stāvoklim un informēt darba devēju par veselības problēmām vai nespēju veikt pienākumus, atbildīgi izturēties pret darba drošības noteikumiem, jo vairāk nekā 60% negadījumu notiek pašu darbinieku vainas dēļ, izmantot darba devēju piedāvātās veselības aprūpes un fizisko aktivitāšu iespējas, bet darba pārtraukumus veltīt atpūtai un nepārstrādāties, jo pārmērīga slodze īsā laika posmā saīsina darba mūžu, kā arī nākt klajā ar ieteikumiem darba devējam, kā uzlabot darba vidi un drošību.
Projektā “Atbalsts ilgākam darba mūžam” plānotie atbalsta pasākumi vērsti uz darbspēju saglabāšanu: darba vides pielāgošana, prasmju nodošana vai jaunu prasmju apgūšana, karjeras konsultācijas, konkurētspējas paaugstināšanas un veselības uzlabošanas pasākumi. Tā kopējais finansējums ir 10,6 miljoni eiro, no tiem deviņus miljonus piešķīris Eiropas Sociālais fonds.
To, ka pirmspensijas vecuma cilvēki labprāt izmanto mūžizglītības iespējas, apliecina Nodarbinātības valsts aģentūras pieredze: 2018. gada pirmajos divos mēnešos profesionālās un neformālās izglītības programmu apguvē iesaistījās 1565 darba meklētāji vecumā virs 50 gadiem, pērn profesionālo apmācību uzsāka 1771, bet neformālās izglītības programmu apguvi – 4549 cilvēki. Populārākās apmācības programmas un jaunapgūtās profesijas vecāka gadagājuma bezdarbniekiem pērn bija lietvedis, sociālās aprūpes darbinieks, elektrokāru vadītājs, metinātājs, klientu apkalpošanas operators, noliktavas pārzinis, šuvējs, savukārt pieprasītāko neformālās apmācības programmu vidū pirmajā trijniekā ierindojās datorzinības, kā arī angļu un latviešu valoda. Pateicoties tam, ik gadus darbā iekārtojas ap 17 000 šīs vecuma grupas darba meklētāju.
