Vajadzētu būvēt bāzes stacijas 3
Šībrīža situācijā cilvēka atrašanās vietas noteikšanas precizitāte ir atkarīga no attāluma starp mobilā operatora bāzes staciju un konkrēto telefonu. Pēc mobilo operatoru sacītā, pie šīs tehnoloģijas vietas noteikšanas precizitāti iespējams uzlabot, vien palielinot bāzes staciju skaitu. To atzinusi arī Satiksmes ministrija, saucot to par nelietderīgu. Pēc “Tele2” aprēķiniem, lai nodrošinātu cilvēka atrašanās vietas datu noteikšanu atbilstoši operatīvo dienestu izteiktajai vajadzībai lauku teritorijā, visiem mobilo telefonu operatoriem būtu nepieciešams pat piecas reizes palielināt bāzes staciju skaitu. “Tas nozīmētu investīcijas simtiem miljonu apjomā, ko nodokļu maksātāji nevēlētos segt, kā arī apkārtējās vides degradāciju ar tehniskajām būvēm,” spriež “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. Viņš uzsver, ka uzņēmums atbalsta centienus rast risinājumus precīzākai cilvēka atrašanās vietas noteikšanai, nevis palielinot bāzes staciju skaitu, bet gan izmantojot GPS un satelīta iekārtas. Arī “LMT” pārstāve Elīna Lidere norāda, ka ar tehnoloģijām, kas bāzētas uz mobilā tīkla mērījumiem, nekādus būtiskus precizitātes uzlabojumus iegūt nav iespējams: “Nav jēgas investēt naudu risinājumos, kas pēc tam nedos reālu labumu. Eiropas institūcijas, kas pēta šo jautājumu, par pietiekami efektīvu šobrīd uzskata tikai uz GPS tehnoloģijām balstītu vietas noteikšanu viedtālrunī.”
Izeja – viedtālruņu lietotne
Kopš šā gada sākuma viedtālruņu īpašniekiem jau ir pieejama, piemēram, mobilā lietotne “HealthPoint”, kas ir viens no minētajiem GPS tehnoloģijā balstītiem risinājumiem. Ar tās palīdzību, sazinoties ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD), cilvēks automātiski mediķiem sniedz datus par savu atrašanās vietu. Kā pastāstīja lietotnes projekta vadītājs Krišjānis Šimis, tad atrašanās vietas precizitāte var būt vien daži metri, tādējādi ļoti atvieglojot glābēju darbu. Sarunas bijušas arī ar VUGD. “Viņi interesējās par šādu lietotni, bet nekas konkrēts nenotika. Vajadzīgas zināmas finanšu investīcijas, un tas viņus atturēja,” teic K. Šimis. “Ja visas nianses sakrīt, tad mūsu tehnoloģijas spēj noteikt cilvēka atrašanās vietu tikai ar dažu metru nobīdi. Lai tā notiktu, jābūt labam sakaru pārklājumam, kāds Latvijā tas arī ir. Precizitāte atkarīga arī no datu pārraides ātruma, kā arī konkrētā viedtālruņa tehniskajiem parametriem,” norāda K. Šimis. Kā uzsver NMPD pārstāve Ilze Bukša, kamēr nav izveidota vienota sistēma, katrs dienests problēmu risina ar savām metodēm. “Šī ir nopietna problēma. Mums ir bijuši gadījumi, kad cilvēks to vien pasaka, ka vajag palīdzību, bet tad zaudē samaņu vai pārtrūkst sakari, un viss. Šādos gadījumos izmantojam bāzes stacijas, bet katram operatoram ir savas iespējas. Ja precizitāte ir 20 km, tad tas nav īsti nopietni.” Pusgada laikā, kopš lietotnes “HealthPoint” izveides, to ir lejuplādējuši 10 000 viedtālruņu lietotāju. “Tikai daži to ir reāli izmantojuši, bet tā kalpo kā sava veida apdrošināšana – kādā brīdī var noderēt,” piebilst I. Bukša.
