“Ja precizitāte ir 20 km, tad tas nav īsti nopietni”. Tomēr atbalsts pazudušo meklēšanai – par dārgu 3
Ne valstij, ne mobilajiem operatoriem līdz šim nav atradušies līdzekļi, lai glābējiem atvieglotu pazudušu vai pēkšņi nelaimē nonākušu cilvēku meklēšanu, izmantojot mobilo tīklu datus. Tagad šī iecere atmesta pavisam un nākotnē plānots attīstīt lētāku tehnoloģiju, izmantojot globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) datus. Tiesa, tā būs pieejama tikai viedtālruņu lietotājiem, vienkāršo mobilo tālruņu īpašniekus atstājot ārpus šāda svarīga atbalsta ārkārtas gadījumā.
Eiropas Savienības (ES) direktīva par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem noteic, ka “Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgie uzņēmumi izsaucēja atrašanās vietas informāciju bez maksas dara pieejamu tai iestādei, kas nodrošina neatliekamās palīdzības izsaukumus, līdzko izsaukums sasniedz minēto iestādi. Šāda kārtība attiecas uz visiem zvaniem uz vienoto Eiropas neatliekamās palīdzības numuru “112”. Dalībvalstis var attiecināt šīs saistības uz valsts ātrās palīdzības dienestu numuriem. Kompetentās valsts regulatīvās iestādes nosaka zvanītāja atrašanās vietas informācijas precizitātes un uzticamības kritērijus.” Mobilie operatori Latvijā šobrīd nodrošina cietušo atrašanās vietas noteikšanu un to nogādāšanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vai citu glābēju rīcībā, taču nav noteiks, cik precīzi tam jānotiek. Latvijas Telekomunikāciju asociācijā (LTA), atsaucoties uz mobilo operatoru datiem, norāda, ka ar esošajām tehnoloģijām šobrīd lielo pilsētu centros cilvēku atrašanās vietu var noteikt 80% gadījumos ar precizitāti līdz 1 km; pilsētās 80% gadījumu ar precizitāti līdz 2 km; lauku teritorijās 80% gadījumu ar precizitāti līdz 10 km, kas uzskatāms par ļoti zemu precizitātes līmeni, kurš var sasniegt pat 25 km, ja bāzes stacija ir tālu un telefona signāls vājš. Arī bijušais VUGD vadītājs Aivars Straume piesauc minēto ES regulu un atgādina, ka sākotnēji noteiktais precizitātes līmenis bijis gana augsts – tikai dažu simtu metru attālums. “Bet naudas trūkuma vai citu iemeslu dēļ tas gluži tā nenotika,” teic Straume. “Tehnoloģijām ir jābūt. Tas ir tikai naudas jautājums, bet neviens negrib maksāt. Runāja, ka uzlabojumus var veikt vienīgi jauniem telefoniem, bet veciem modeļiem ne. Uzskatu, ka tās ir tikai atrunas.”
Neguva atbalstu
Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centrs kopā ar Latvijas glābšanas dienestiem 2014. gadā izstrādāja Ministru kabineta grozījumus, kas paredzēja noteikt operatīvajiem dienestiem nepieciešamo cilvēka atrašanās vietas noteikšanas precizitāti. Tie paredzēja, ka mobilo operatoru komersantiem jānodod cietušā atrašanās vietas dati ar precizitāti pilsētas centrā līdz 100 metriem, pilsētas nomalē – līdz 250 metriem, bet lauku teritorijā – līdz vienam kilometram. Taču grozījumi, kuri būtiski palielinātu iespēju laikus atrast nelaimē nonākušus cilvēkus, netika pieņemti, jo tos neatbalstīja ne LTA, ne lielākie mobilie operatori “Latvijas mobilais telefons” (“LMT”) un “Tele2”. Vienīgi “BITE” paudusi gatavību investēt 500 000 eiro tehnoloģiju attīstībai, lai sasniegtu nospraustos mērķus. “Mēs uzskatām, ka šādas tehnoloģijas ieviešana ir nepieciešama, taču iniciatīvai ir jānāk no valsts puses. Ja no operatoriem tiek prasītas miljonu investīcijas, ir jāspēj piedāvāt plānu, kā šādu soli padarīt operatoriem pieņemamu – piemēram, apmaiņā pret to, atvieglojot maksu par izmantotajām frekvencēm vai kā citādi,” uzņēmuma viedokli pauž “BITE” pārstāve Anete Jansone.
LTA izpilddirektors Jānis Lelis paskaidro, ka IeM projektā minētie rādītāji neesot sasniedzami. “Tas nebija iespējams tehnisko ierobežojumu dēļ. Šobrīd nav tādu tehnoloģiju, kas ļautu izpildīt IeM prasības. Turklāt ES direktīvā par šādu precizitāti nekas nav minēts. Nezinu, ar kādām tehnoloģijām “BITE” varētu sasniegt tās prasības,” šaubās J. Lelis. Arī Satiksmes ministrija atzinusi, ka elektronisko sakaru tīkli nav būvēti ar mērķi precīzi noteikt zvanītāja atrašanās vietu, bet gan elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai, tādējādi grozījumos noteiktā precizitāte šobrīd nav tehniski izpildāma. Ministrijas pārstāvis arī norādīja, ka šobrīd operatori aktīvi veic nākamās paaudzes platjoslas mobilo sakaru tīklu LTE (Long Term Evolution, 4G mobilie sakari, kas paredzēti liela ātruma datu pārraidei) izbūvi, kas prasa būtiskas investīcijas. Satiksmes ministrija kā pretargumentu minējusi arī to, ka, pat palielinot atrašanās vietas noteikšanas precizitāti, tā nebūs samērojama ar GPS nodrošināto precizitāti.
