Atbalsts otrās paaudzes biodegvielas ražošanai 0
Eiropas Revīzijas palāta (ERP) savā pārskatā negatīvi novērtējusi EK darbību agrāk izvirzīto ilgtspējīgo biodegvielas izmantošanas mērķu sasniegšanā.
Transporta nozare ES veido aptuveni 25% no Savienībās kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām, tā ir otrā lielākā piesārņojuma radītāja pēc enerģijas ražošanas nozares. Transporta nozare ir vienīgā nozare, kuras radītās emisijas patlaban būtiski pārsniedz 1990. gada līmeni. Laika posmā no 1990. līdz 2007. gadam citu nozaru radīto emisiju piesārņojums kritās par 15%, bet transporta nozarē tās kāpa par 33%. Vairāk nekā divas trešdaļas ar transporta nozari saistīto siltumnīcefekta gāzu emisiju rada autotransports, kura kopējais īpatsvars ES kopējā CO2 daudzumā veido 20%. Transporta nozares radītās emisijas mazināšanai ir svarīga vieta ES izvirzīto ilgtermiņa klimata izmaiņu ierobežošanas mērķu sasniegšanā. Sākotnēji uzskatīja, ka biodegvielu izmantošana mazinās transporta nozares radīto piesārņojumu, patlaban šis viedoklis ir mainījies, mainīs arī agrāk izvirzītos mērķus. Secināts, ka pirmās paaudzes no pārtikas augu kultūrām ražotās biodegvielas ražošana rada lielāku piesārņojumu nekā fosilā degviela. 2012. gadā biodīzeļdegvielas tirgus ES bija 10 miljoni tonnu, 2021. gadā paredz 21 miljonu tonnu lielu patēriņu. Dabas draugi vērš uzmanību, ka emisiju samazināšanas vietā biodīzeļdegvielas izmantošana transportā palielinās piesārņojošās emisijas par 4%, kas ir līdzvērtīgi papildu 12 miljonu vieglo automašīnu ienākšanai apritē 2020. gadā. Šā iemesla dēļ lielāku uzmanību pievērš otrās paaudzes biodegvielas izmantošanai.
Patlaban spēkā esošā, 2008. gadā apstiprinātā, direktīva uzdod katrai ES dalībvalstij 2020. gadā transportā izmantot vismaz 10% atjaunojamo enerģiju, tostarp biodegvielu vai cita veida atjaunojamo enerģiju. Piemēram, zaļo elektroenerģiju.
Jau 2012. gadā EK ziņoja par gaidāmām būtiskām izmaiņām biodegvielas politikā, norādot, ka pārtikas kultūru izmantošanas īpatsvars varētu veidot 5%. Iemesls šādām izmaiņām bija brīdinājumi, ka biodegvielas ražošanai izmantotās kultūras atņems cilvēkiem pārtikas produktus.
ES informācija par 2011. gadu rāda, ka biodegviela veido 4,5% lielu īpatsvaru no visas transporta degvielas. Rietumvalstis bija ieguldījušas lielus naudas līdzekļus agrāk izvirzītā 10% mērķa sasniegšanai, un tika uzskatīts, ka iecerētās izmaiņas likumdošanā ļaus tām saglabāt status quo stāvokli attiecībā pret jaunajām dalībvalstīm, kurām ir lielas izaugsmes iespējas biodegvielas kultūru ražošanā. Piemēram, Ungārija un Bulgārija, saglabājoties vecajam mērķim, gūtu lielus papildu ienākumus. EK vēstīja, ka biodegvielas ražošanas popularizēšana lika kāpt pārtikas produktu cenām attīstības valstīs un mainīt zemes izmantošanas mērķi, tādējādi palielinot siltumnīcefekta gāzu emisijas. Nesen EK “Globiom” pasūtītajā pētījumā secināts, ka, piemēram, jāpārtrauc palmu eļļas ražošanai vajadzīgo kūdras lauku meliorēšana Malaizijā un Indonēzijā. Vēl viens secinājums – EK rosināja plašu palmu eļļas ražošanas kāpumu, tāpēc tā varētu aizliegt tās izmantošanu pārtikas produktu ražošanā, konditorejas un kosmētikas produktu ražošanā.
ERP pārmet EK “patvaļīgās” metodes, ko pēdējā izmanto savā darbībā. Proti, ERP secinājusi, ka biodegvielu ražošana notiek, izmantojot bērnu un piespiedu darbu, kā arī strīdos ar zemes īpašniekiem. EK saņēma arī pārmetumus par lauksaimnieku sliktajiem darba apstākļiem, veselības un darba drošības nosacījumiem. EK tiek pārmests, ka komisijai nelabvēlīgais “Globiom” pētījums bija sagatavots jau pērn novembrī, tomēr sabiedrību ar to iepazīstināja vien nesen.
ES likumdevēji pērn izveidoja atsevišķu direktīvu, kas mazinātu biodegvielu netiešo ietekmi uz zemes izmantošanu. Jaunais likums ierobežo līdz 7% kaitīgo biodegvielu izmantošanu, kas konkurē ar augkopības produkciju, atļaujot dalībvalstīm mazināt nacionālo sliekšņu līmeni. Jaunais likums arī uzstāda indikatīvu 0,5% mērķi tā sauktajām otrās paaudzes biodegvielām, kuru īpatsvars varētu dot divas reizes lielāku efektu salīdzinājumā ar agrāk noteikto 10% mērķi. Angels Alberdi, Eiropas Atkritumu un uzlaboto biodegvielu asociācijas ģenerāldirektors, uzskata – EK dod skaidrus signālus par alternatīvas, dabai mazāk kaitīgas degvielas radīšanu pēc 2020. gada. To iespējams izdarīt, izmantojot biodegvielu ražošanā arī atkritumus, tostarp cepamo eļļu. Paskaidrosim, ka otrās paaudzes biodegvielu uzskata par būtisku nosacījumu CO2 emisiju mazināšanā transporta nozarē. Aviācijas industrija ir apņēmusies 2020. gadā sasniegt “oglekļa neitrālu izaugsmi” – to var paveikt vien ar būtiski lielāku biodegvielas izmantošanu gaisa transportā. Starptautiskā Gaisa transporta asociācija ir paziņojusi par biodegvielas īpatsvara palielināšanu kopējā patēriņā līdz 10% 2017. gadā, vienlaikus norādot, ka nozarei ir iespējas samazināt tās pēdas nospiedumu līdz pat 80%.
Savukārt kravas autotransportā biodīzeļdegvielas īpatsvars patlaban esot 7%, nākotnē iecerēts vairāk izmantot hidrogenētu eļļu, metāna gāzi vai biogāzi.
Iecerēts, ka šā gada beigās EK iesniegs labojumus Atjaunojamo energoresursu direktīvai. To mērķis būs tālāk attīstīt vēja un saules enerģijas lietojumu visās dalībvalstīs. “Transporta nozarē mēs īpaši vērtēsim izaicinājumus un atjaunojamo degvielu iespējas, tostarp arī biodegvielu iespējas,” atzīst Marija C. Donelija, atbildīgā par atjaunojamajiem energoresursiem EK.
