Atbalsts lauksaimniekiem – arī nākamgad; aktivitāte pieteikumiem bijusi rosīga 3
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Platību maksājumu pieteikumu skaits sarūk pakāpeniski katru gadu, kas galvenokārt skaidrojams ar to, ka saimniecības apvienojas, kļūst lielākas,” tā Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktors Ģirts Krūmiņš, komentējot faktu, ka šogad platību jeb tiešmaksājumiem pieteikušies 55 335 LAD klienti lauksaimnieki, kas ir 2,9% samazinājums salīdzinājumā ar 57 000 iesniegumiem pērn. Atbalstam kopumā pieteikti 1 778 147 hektāri zemes.
Lai gan saimniecību skaits sarūk, aktivitāte pieteikumiem bijusi rosīga, proti, jau pirmajā tiešmaksājumu izmaksas dienā 1. decembrī izmaksāti 120 miljoni eiro.
LAD skaidro, ka šo summu veido vienotā platību maksājuma gala maksājumi, zaļināšanas maksājumi, mazo lauksaimnieku atbalsta maksājumi un brīvprātīgi saistītais atbalsts par slaucamām govīm. Lielākā atbalsta daļa jau izmaksāta, savukārt atlikusī daļa zemnieku kontos nonāks līdz gada beigām. Ir arī maksājumi, kurus veiks tikai 2023. gadā, piemēram, tad tiks izmaksāts atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem, par rugājiem ziemas periodā, sertificētām sēklām u. c. Par šo visu informācija atrodama LAD mājaslapā.
Atbalsts dāsns
Kopumā šogad atbalsts bijis devīgs, proti, tiešmaksājumos, dažādām investīcijām, kā arī valsts un Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstā kopumā izmaksāti 586 miljoni eiro.
No Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai izmaksāti aptuveni 180 miljoni eiro, no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda – 343 miljoni eiro, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda – 21 miljons eiro, Eiropas Jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūras fonda – 2,5 miljoni eiro un no valsts subsīdiju un pārējo valsts atbalsta fondiem – 40 miljoni eiro.
Neiztika arī bez atbalsta ārkārtas gadījumiem. Tā valsts atbalstam negatīvo ekonomisko seku mazināšanai cūkkopības, mājputnu audzēšanas un segto platību dārzeņkopības nozarē izmaksāts 2,1 miljons eiro, ES un valsts ārkārtas atbalstam cūkkopības, mājputnu audzēšanas un segto platību dārzeņkopības nozarē – 7,1 miljons eiro, bet atbalstam negatīvo ekonomisko seku mazināšanai lauksaimniecības produktu pārstrādes nozarē – 7,8 miljoni eiro. Savukārt kompensācijās zivsaimniecībā ārkārtas gadījumos izmaksāti 1,4 miljoni eiro.
Gadās arī kļūdas
LAD direktors arī atzīst, ka lauksaimnieku atbalsta iesniegumos gadoties arī pa kādai kļūdai, bet kopumā tādu neesot daudz, jo klienti nu jau labi pārzina sarežģītās prasības. Neskaidrības dažkārt rodas gados vecākiem saimniekiem, kuriem grūtības ar datorizēto pieteikšanos, bet, tā kā jau kovidlaikā sākta prakse, ka pieteikumus tiešmaksājumiem var iesniegt arī mutvārdos, tad arī šī problēma ir atrisināta.
Kādas ir biežākās kļūdas? “Tās līdzīgas katru gadu – netiek atbilstoši kopta platība – tā nav nopļauta vai nopļautie zālāji nav novākti no lauka, mazāk gadījumos ir nepareizi deklarētas kultūras, nav sakārtotas īpašumtiesības u.tml. Ja tiek konstatētas kļūdas, par to lauksaimniekus informējam nekavējoties. Strādājam arī tā, lai visu laiku atgādinātu, kā pareizi saimniekot, lai klientiem nebūtu kļūdu pieteikumos,” tā Ģ. Krūmiņš.
Būs lielas izmaiņas
LAD direktors arī atgādina, ka šis aizejošais gads ir pēdējais iepriekšējā plānošanas periodā. Nākamgad sākas jaunais – 2023.–2027. plānošanas periods, un tieši pirmais tā gads solās būt ļoti rosīgs gan dienestam, gan lauksaimniekiem. Tas tādēļ, ka stājas spēkā ES jaunās Kopējās lauksaimniecības politikas prasības, kuras būtiski atšķiras no iepriekšējā perioda.
Svarīgākais, kas ir jāzina, – tiešmaksājumu (VPM) vietā nākamajā plānošanas periodā lauksaimnieki saņems Ilgtspēju sekmējošu ienākumu pamatatbalstu (ISIP). Zaļināšanas maksājuma nebūs, bet būs iespējams pieteikties vairākām tā dēvētajām ekoshēmām – “Atbalsts par vietējam klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi”, “Ekoloģiski nozīmīgas platības”, “Optimāla augsnes skābuma līmeņa nodrošināšana”, “Saudzējoša lauksaimniecības prakse”, “Oglekli un amonjaka emisijas mazinoša lauksaimniecības prakse” un “Ilggadīgo zālāju saglabāšanas veicināšana lopkopības saimniecībās”. Bioloģiskās saimniecības saņems arī maksājumu par bioloģiskās prakses veicināšanu. Būs iespējams pieteikties “Mazo lauksaimnieku shēmā” 500 eiro atbalstam, kā arī būs “Ienākumu papildatbalsts gados jauniem lauksaimniekiem”. Tiks saglabāts ar ražošanu saistītais atbalsts. Līdz 2022. gadam tika maksāts Brīvprātīgi saistītais atbalsts, kurš no 2023. gada tiks pārdēvēts par “Saistīto ienākumu atbalstu”.
Lai izpildītu nosacījumu par labu lauksaimniecības praksi, Valsts augu aizsardzības dienesta pārvaldības sistēmā regulāri būs jāieraksta informācija par lauku vēsturi, piemēram, kad un ar kādu tehnoloģiju lauks apstrādāts, kad sēts, kādi minerālmēsli vai augu aizsardzības līdzekļi lietoti un cik daudz. Tā ērti varēs sekot līdzi tam, kā tiek izpildīti ES Zaļā kursa pamatmērķi.
Tā kā jauninājumu tiešām daudz, jau kopš novembra LAD katru ceturtdienu organizē informatīvās dienas klientu centros, kad rāda gan prezentācijas, gan jau sīkākās detaļās izstāsta pamatnosacījumus. Interese ir liela, jo lauksaimnieki savlaicīgi gatavojas jaunajai sezonai. Palīgā nāk gan Zemkopības ministrijas, gan Latvijas Lauku konsultāciju centra eksperti, rīkojot seminārus visos novados. LAD aktīvi sācis darbu pie pieteikuma formas izveides Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā. Tiklīdz būs sagatavoti Ministru kabineta noteikumi, visu varēšot skaidrot vēl detalizētāk, sola LAD direktors.
Saimniecības rubriku atbalsta: ERST Tavas saimniecības vilcējspēks
