Vladislavs Mironovs: Pandēmija nav apturējusi un neapturēs banku vēlmi kreditēt 0
Vladislavs Mironovs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cīņā ar pandēmiju joprojām nav mazinājies jautājums, kā palīdzēt uzņēmumiem. Jau vairāk nekā gadu diendienā kopā ar uzņēmējiem diskutējot un meklējot risinājumus, redzam, ka uzņēmumiem ļoti palīdzētu valsts atbalsts ceļā uz digitālo transformāciju.
Tas būtu ilgtermiņa ieguldījums attīstībā, ne tikai īstermiņa palīdzība.
Ja jāatbild uz jautājumu, vai valsts atbalsta programmas bija veiksmīgas, ar pārliecību apstiprinošu atbildi grūti sniegt. Svarīgi, lai atbalsts būtu tāds, kas palīdz uzņēmumiem šo periodu izmantot kā tramplīnu nākamajam posmam – pārmaiņām.
2020. gads ir pierādījis, ka vairākumā gadījumu vienīgā ilgtspējīgā un ienesīgā biznesa stratēģija jebkura lieluma uzņēmumam ir digitālā stratēģija.
Atbalstīt digitalizāciju – tas būtu vērtīgs virziens, kā valsts tandēmā ar finanšu iestādēm varētu palīdzēt uzņēmumiem, radot atbalsta mehānismus, daloties zināšanās, padomos, pieredzē, lai mainītu biznesa modeļus un, piemēram, pārslēgtos uz e-komerciju, modernizējot ražotni vai transformējot iekšējos procesus.
Redzam, ka praktiskie padomi ceļā uz digitālo transformāciju reizēm pat ir vairāk nepieciešami nekā finansējums.
Pirms gada, kad Covid-19 ierobežošanai pirmo reizi tika ieviesta ārkārtas situācija, visticamāk, lielākā daļa no mums, tostarp uzņēmumi, cerēja, ka tas būs uz neilgu laiku – mazliet pacietīsimies un atgriezīsimies vecajās sliedēs.
Drīz atkal iesim uz skolu un biroju, atgriezīsimies tirdzniecības centros un baudīsim maltīti restorānos, apmeklēsim koncertus un ceļosim. Tomēr pandēmija ir nesusi lielākas transformācijas, turklāt ilgtermiņā.
Pērn 56,2% Latvijas iedzīvotāju veica pirkumus tiešsaistē, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pasaules pieredze liecina, ka e-komercijas apjomi augs un mēs nebūsim izņēmums.
Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs 2020. gadā e-komercija piedzīvoja 44% izaugsmi, tiešsaistē iztērējot vairāk nekā 861 miljardu dolāru. Tas ir e-komercijas lielākais ikgadējais pieaugums pēdējo divu gadu desmitu laikā.
Uzņēmēji, kas šai transformācijai pielāgojās ātri un ieviesa e-komercijas risinājumus, šobrīd jūtas komfortabli.
Lielā neziņa un jautājums “kā ieviest e-komerciju?” nav tikai mazo un vidējo uzņēmumu izaicinājums. Arī lielie uzņēmumi nebija gatavi e-komercijai un pirmajā posmā vēl domāja, ka varēs pārdzīvot.
Savukārt pēc pāris mēnešiem lielā pieprasījuma dēļ jau veidojās rindas, IT cilvēki bija pārslogoti, jo, pieņemot neizbēgamo, uzņēmumi jau strādāja pie digitālo risinājumu ieviešanas.
Latvijas ekonomikas pamatu pamats ir mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), tāpēc valsts atbalsta mehānismiem būtu jāsasniedz ne tikai lielos uzņēmumus.
Tāpēc ļoti vērtīgi būtu valsts atbalsta instrumenti, lai digitālo transformāciju padarītu pieejamāku jebkura lieluma uzņēmumiem.
Iespējams, servisa un tūrisma industrijai, kura pandēmijā cietusi vistiešāk un smagāk, jāsniedz valsts atbalsts, palīdzot mainīt biznesa modeli.
Arī lielie uzņēmumi var pamainīt biznesa modeli un no pandēmijas paņemt labāko – atbalstot tos, piemēram, ar subsīdijām un garantijām, lai, ieviešot digitālos risinājumus, piemēram, transformējot klasisko veikalu, digitalizējot manuālo procesu vai modernizējot ražošanu, uzņēmumi varētu ne tikai palielināt savu konkurētspēju vietējā un starptautiskajā tirgū, bet arī veicināt eksportu un palielināt apgrozījumu.
Protams, laiks ir izaicinošs, bet tā vietā, lai rēķinātu zaudējumus, vērtīgāk tomēr ir saskatīt jaunās iespējas. Digitālos risinājumus var izmantot pat tie, par kuriem līdz šim ierasts domāt, ka to jau gan nevar pārnest uz internetu.
Nereti dzirdam jautājumus un bažas, vai pēc aizvadīta sarežģīta gada uzņēmumiem būs pieejams bankas finansējums.
Īsā atbilde – pandēmija nav apturējusi un neapturēs banku vēlmi kreditēt, un esam gatavi ekonomikas atveseļošanas un izaugsmes finansēšanai.
Vienlaikus ir svarīgs pieprasījums pēc finansējuma. Sākotnēji bijām pat sagatavojušies, ka stipri kritīsies interese par kreditēšanu, tomēr tas nav noticis.
Pirmajā vilnī bija šoks un būtisks kritums, tomēr gada otrajā pusē uzņēmēji jau spēja pielāgoties situācijai un gatavi jauniem izaugsmes plāniem.
Faktiski pagājušais gads bija labāks, nekā sākotnēji prognozējām – par spīti ierobežojumiem, neskaidrībām, kreditēšanu izdevās saglabāt iepriekšējā līmenī, un tas ir labs rādītājs.
Vladislavs Mironovs – “Citadeles” valdes loceklis stratēģijas realizācijas, digitālās un biznesa attīstības jautājumos
