Jaunā ES programma “Erasmus+” jau sākusi darboties 5
15 miljoni eiro – tā ir summa, ko šogad, pateicoties jaunajai Eiropas Savienības (ES) programmai, “Erasmus +” varēs izmantot Latvijā izglītības, apmācību, sporta un jaunatnes jomā.
Šī programma darbosies septiņus gadus, un kopējais tās budžets ir 14,7 miljardi eiro.
“Erasmus+” aizstāj iepriekšējā periodā darbojošos studentu mobilitātes programmu “Erasmus” un vairākas citas ar izglītošanos, mūžizglītību, apmācību un jaunatnes aktivitātēm saistītas programmas – “Leonardo da Vinci” (profesionālā izglītība), “Comenius” (skolu izglītība), “Grundtvig” (pieaugušo izglītība), “Jaunatne darbībā” u. c. Iecerēts, ka līdz 2020. gadam aptuveni četri miljoni ES pilsoņu varēs saņemt atbalstu mācībām, praksei vai brīvprātīgajam darbam ārvalstīs. Sagaidāms, ka Latvijā programmas “Erasmus+” atbalstu saņems aptuveni 50 000 cilvēku. Laikā no 2007. līdz 2013. gadam finansiālu atbalstu ES Mūžizglītības un Jaunatne darbībā programmās saņēma aptuveni 35 000 Latvijas studentu, jauniešu un izglītības darbinieku.
Visdāsnāk finansē augstskolas
Galvenie jaunās programmas mērķi ir atbalstīt personu mobilitāti mācību nolūkos, reformas izglītības jomā, veicināt sadarbību inovācijai un labās prakses apmaiņai. Pēdējais mērķis nozīmē, ka tiks finansēti, piemēram, pedagogu braucieni uz ārzemēm, kur viņi kopā ar ārvalstu kolēģiem varētu izstrādāt jaunus mācību materiālus vai mācību metodes. Tātad tas ir atbalsts inovācijām izglītībā.
Pilnīgs jaunums, kas iepriekš nebija iekļauts, ES programmās ir sporta aktivitāšu finansēšana. Iecerēts, ka par ES naudu varēs finansēt nekomerciālas starptautiskas sporta aktivitātes, piemēram, sporta spēles.
Programmas īstenošanu Latvijā izglītības sadaļā koordinē un iesniegtos projektus vērtē Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA), bet jaunatnes aktivitātēm finansējumu dala un uzmana to izlietojumu Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra. Tās abas ir Izglītības un zinātnes ministrijai pakļautas iestādes. Bet sporta aktivitātes tiek koordinētas centralizēti Eiropas Komisijā (EK).
Kā tieši Latvijā tiks sadalīti šogad piešķirtie 15 miljoni eiro? VIAA profesionālās un pieaugušo izglītības projektu nodaļas vadītāja Baiba Kārkliņa stāsta, ka skolu sektoram paredzēti 1 619 612 eiro, augstākajai izglītībai – 6 123 417 eiro, profesionālajai izglītībai – 3 614 06 eiro, pieaugušo izglītībai – 518 564 eiro, bet jaunatnes aktivitātēm – 2 601 022 eiro.
Grib aktivizēt organizācijas
Jautāta, vai līdz ar “Erasmus+” darbības sākšanu mainījusies arī projektu pieteikšanas kārtība, B. Kārkliņa skaidro, ka iepriekš uz daļu aktivitāšu varēja pieteikties privātpersonas, bet tagad projektiem var pieteikties tikai juridiskas personas. Tas nozīmē, ja iepriekš “Comenius” programmas ietvaros skolotāji individuāli varēja doties uz kādu citu valsti izglītoties vai smelties pieredzi, tad tagad skolām pašām jāpiesakās, jāsagatavo projekti, un tikai tad, ja tie tiek apstiprināti, saņem finansējumu aktivitātes īstenošanai.
Atšķirībā no iepriekš īstenotajām izglītības programmām vairs gan nav paredzēts finansējums pieaugušo izglītošanai: tiks finansētas vien tās aktivitātes, kurās piedalīsies pieaugušo izglītotāji – tie cilvēki, kuri ikdienā īsteno pieaugušo izglītošanu. Viņi var doties gan uz kursiem citās valstīs, gan gūt pieredzi citviet, vadot nodarbības. “Iepriekš jebkuram pieaugušajam bija pieejamas “Grundtvig” darbnīcas, bet Eiropas Komisija secinājusi, ka tās nedarbojās pietiekami efektīvi.” Tāpat vairs nav pieejama aktivitāte, kuras ietvaros skolēni brauca individuāli uz laiku mācīties ārvalstīs. Tagad finansējums būs pieejams skolēnu grupu apmaiņas programmām.
Jūlija beigās VIAA jau noslēdza līgumus ar septiņām Latvijas augstskolām, kuras nākamajā akadēmiskajā gadā būs “Erasmus+” mobilitātes projektu īstenotāji augstākajā izglītībā. Tie bija pirmie līgumi jaunajā programmā, kas paredz sākt studentu un mācībspēku mobilitātes. Vienkāršāk sakot: apmaiņas projektus, kuru ietvaros studenti uz semestri vai studiju gadu dodas mācīties uz augstskolu kādā citā valstī, bet mācībspēki dodas īslaicīgi strādāt ārvalstu augstskolā.
Latvijā šādi līgumi tiks parakstīti ar 40 augstskolām un koledžām. VIAA direktore Dita Traidās uzskata, ka tas palīdzēs augstskolām pildīt augstākās izglītības internacionalizācijas un “ES 2020” stratēģisko mērķi, kas paredz, ka vismaz 20 procentiem studentu daļa studiju vai prakses perioda jāpavada ārvalstīs. “Ceru, ka “Erasmus+” palīdzēs sajust pasaules elpu arvien lielākai sabiedrības daļai, sniedzot jaunu zināšanu un personisko iespēju apvāršņus. Programma piedāvā plašas iespējas gan studentiem, gan augstskolu un koledžu personālam, tādā veidā sniedzot ieguldījumu kopējā augstākās izglītības kvalitātē un atbalstot profesionālu sadarbību ar augstskolām Eiropā,” teikusi D. Traidās.
Augstskolām “Erasmus+” programmas ietvaros paredzēts arī finansējums starptautisku studiju programmu veidošanai un studiju kredīta piešķiršana studentiem maģistra grādu iegūšanai ārvalstīs.
Jāiztur konkurss
Arī 26 skolām jau piešķirts finansējums skolotāju apmaiņas programmām. Tās izturēja konkursu – kopumā bija pieteikti 109 projekti. B. Kārkliņa teic: Latvijas organizācijās ir ļoti liela interese iegūt programmas finansējumu savām aktivitātēm, tāpēc faktiski katrā programmas sadaļā jāiztur konkursi, kuros projekti tiek vērtēti pēc ES noteiktām vadlīnijām. “Tā kā šim gadam jau notikuši konkursi finansējuma ieguvei, varam teikt, ka pilnīgi visās aktivitātēs bijis liels konkurss. Tātad interese ir liela par visu veidu projektiem,” secina B. Kārkliņa. Piemēram, pieaugušo izglītības projektos bija 73 projektu pieteikumi, bet finansēt varēja vien 11. Mazāks konkurss gan bija profesionālās izglītības jomā, kur no 49 projektu pieteikumiem apstiprināti 42.
Augstskolām, lai iegūtu finansējumu studentu un pasniedzēju mobilitātei, galvenais nosacījums finansējuma piešķiršanai ir “Erasmus” hartas. Tā nozīmē, ka augstskola atzīta par atbilstošu, lai piedalītos mobilitātes programmās. Šo hartu izsniedz Eiropas Komisija, un ne visas Latvijas augstskolas ir to ieguvušas, līdz ar to šo augstskolu studentiem un mācībspēkiem nav iespējas piedalīties mobilitātes aktivitātēs.
Viedokļi
EK Eiropas Savienības Izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu: “Programmas “Erasmus+” īstenošanas gaitā cilvēku iegūtā pieredze sekmēs viņu profesionālo prasmju un personības attīstību un nodarbinātības iespējas. Tāpat mēs plānojam vairāk ieguldīt izglītības sistēmas un darba devēju savstarpējo attiecību uzlabošanā, lai jaunieši būtu apveltīti ar tām prasmēm un iemaņām, kas ir un būs nepieciešamas darba tirgū.”
VIAA profesionālās un pieaugušo izglītības projektu nodaļas vadītāja Baiba Kārkliņa: “Jaunajai programmai “Erasmus+” vajadzētu būt pat veiksmīgākai nekā bija “Erasmus” vispirms jau tāpēc, ka finansējums ir par 40 procentiem lielāks, nekā tas bija “Erasmus” un citām jaunatnes un apmācību programmām kopā. 15 miljoni eiro, ko šogad saņems Latvija, ir gandrīz par 11 procentiem vairāk, nekā saņēmām Mūžizglītības un Jaunatnes darbībā programmās 2013. gadā. Programmas finansējums palielināsies ik gadu. Tā kā programmas tagad ir apkopotas, bet tajā pašā laikā sastrukturizētas trīs lielos blokos, projektu pieteicējiem varētu būt vieglāk orientēties piedāvājumā un saprast, uz ko tieši viņi varētu pieteikties.”
