Atbalsts embargo skartajiem var izpalikt 1
“Ja kompensācijas nesaņemsim, piensaimniecība būs jāslēdz!” tik kritiski situāciju nozarē vērtē z/s “Dimanti” saimniece Sandra Stricka.
Zemniece atzīst, ka šobrīd lauksaimnieki strādā ar pēdējiem līdzekļiem un rēķinu nomaksa jau kavējas, tāpēc tik svarīgas ir solītās ES kompensācijas, kas daļēji ļautu saglabāt šobrīd jau iznīcībai paredzēto nozari.
Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete gan atzinusi, ka tie Eiropas lauksaimnieki, kuri cietuši Krievijas ieviesto sankciju dēļ, nesaņems gaidīto kompensāciju apjomu. Viņa teica, ka Eiropas Komisija (EK) noraidījusi iespēju novirzīt lauksaimniekiem visu to summu, ko varēja izmantot kā tirgus atbalsta instrumentu, vēsta BNS. Kalniete norādīja, ka šobrīd vēl ir pāragri runāt par konkrētām summām, ko varētu saņemt lauksaimnieki, vien akcentējot, ka piena ražotājiem kompensāciju veidā nolemts atvēlēt vien 20 miljonus eiro, sadalot tos uz visām Krievijas sankciju dēļ cietušajām valstīm. “Situācija šajā jomā nav tik labvēlīga, kā mums gribētos,” piebilda Kalniete. Tāpat viņa atzina, ka 400 miljonus eiro no nākamgad plānotā lauksaimniecības budžeta šobrīd ir paredzēts novirzīt pavisam citam mērķim – Ebolas vīrusa problēmas risināšanai. “Ir trīs jaunas problēmas, ar ko jārēķinās, dalot budžeta līdzekļus, – Ebolas vīruss, nepieciešamība atbalstīt Ukrainu, kā arī islāma radikālistu jautājums,” teikusi Kalniete.
Latvijas lauksaimnieku organizācijas pagaidām atturas komentēt šo informāciju, iekams nav lielākas skaidrības. Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja “Latvijas Avīzei” sacīja, ka jāgaida detalizētāka un precīzāka informācija no EK, lai varētu spriest par kompensāciju apjomu un to, no kāda budžeta plānots kompensēt sankciju radītos zaudējumus. M. Dzelzkalēja gan sacīja, ka 400 miljoni eiro ir stabilizācijas fonds un tas paredzēts lauksaimniekiem, nevis citiem mērķiem. Arī z/s “Dimanti” saimniece uzskata, ka lauksaimniecībai atvēlēto naudu nedrīkst tērēt citiem mērķiem. Ja apstiprināsies izskanējusī informācija, ka piensaimnieki saņems 20 miljonus eiro, tad tas būšot ļoti niecīgs apjoms, kas radītos zaudējumus nekompensēs. Jau šobrīd piena nozarē ir krīze un pašmāju lopkopēji cer uz krīzes radīto seku kompensēšanu. Piena iepirkuma cenas svārstās no 0,15 līdz 0,255 eiro par kilogramu piena, taču veikalos cenas joprojām ir neadekvāti augstas, uzsver z/s “Mežacīruļi” saimnieks Juris Cīrulis. Tajā pašā laikā Latvijā ir piena kombināti, kuri no piena kvotu pārsniegušajiem ražotājiem jau tagad ietur soda naudu 50% apmērā no nodotā virskvotas piena, kas nav likumīgi. Jau šobrīd piena lopkopības saimniecībās notiek izdevumu konsolidēšana un taupības ieviešana, lai pārdzīvotu radušos krīzi. Zemkopības ministrijai informatīvo ziņojumu par situāciju piena nozarē valdība uzdeva sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 28. oktobrim, kad arī varētu lemt par papildu finansējuma piešķiršanu piena nozarei. Jāatgādina, ka seši miljoni eiro nozarei jau piešķirti, taču sākotnēji tika prasīti 13,9 miljoni eiro. Jāatgādina, ka Krievija 7. augustā noteikusi pilnīgu embargo lielākajai daļai pārtikas produktu – liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam un piena produktiem, kas tiek importēti no Eiropas Savienības, ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu.
