Valsts atbalsts būs ne tikai trūcīgajiem 0
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai palīdzētu iedzīvotājiem kompensēt straujo cenu kāpumu, ko veicina enerģētikas krīze Eiropā, kas aizsākās pērnā gada rudenī un kļūst arvien jūtamāka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, Labklājības ministrija (LM) ar vēl citām ministrijām ir izstrādājusi šīs krīzes pārvarēšanas plānu.
To vakar apstiprināja valdība. Plānam ir divas galvenās daļas – sociālā aizsardzība lielāka mājokļa pabalsta veidā nekā līdz šim un plašākam mājsaimniecību skaitam, kā arī apkures izmaksu sadārdzinājuma daļēja segšana no šī gada oktobra līdz 2023. gada aprīlim visiem iedzīvotājiem par visiem apkures veidiem.
Valdība nolēmusi veikt arī ātrāku pensiju indeksāciju – pensijas, kuras nepārsniedz 534 eiro, plānots indeksēt mēnesi agrāk, proti, 1. septembrī.
Taču par šo jautājumu vēl lems Saeima 30. jūnija plenārsēdē.
Visiem valdības plānā ietvertajiem pasākumiem būs nepieciešami 350 miljoni eiro, kas tiks piešķirti no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
LM ierosinājusi dot iespēju saņemt mājokļa pabalstu lielākam cilvēku lokam ar augstākiem ienākumiem nekā līdz šim, jo Ministru kabinets pašreizējam garantētajam minimālajam ienākumam (GMI) piemēroja koeficientu trīs. Patlaban GMI slieksnis ir 109 eiro “uz rokas” pirmajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām un tieši šiem trūcīgajiem cilvēkiem ir iespēja tikt pie mājokļa pabalsta.
Valdība plāno nākamgad šo slieksni paaugstināt līdz 125 eiro. Lai mājokļa pabalstu varētu saņemt plašāks iedzīvotāju loks nekā līdz šim, ministri vakar vienojās, ka tiesības tikt pie mājokļa pabalsta būs arī tām mājsaimniecībām, kurām GMI ir trīs reizes lielāks nekā patlaban, proti, 327 eiro.
“Līdz 1. septembrim kopā ar pašvaldībām mēģināsim vienoties par vienkāršāku ienākumu pārbaudi. Mēs šobrīd nevaram pateikt, kā tas notiks, bet skaidrs ir viens, ka tas cilvēku loks, kurš varēs pretendēt uz mājokļa pabalstu, pateicoties paaugstinātajam koeficientam, būs krietni lielāks nekā patlaban,” prognozēja LM valsts sekretārs Ingus Alliks.
Ministrija ir paredzējusi neuzkraut mājokļa pabalsta finansiālo slogu tikai uz pašvaldību pleciem, tāpēc šogad līdz gada beigām un nākamgad 50% no šī pabalsta līdzfinansēs valsts.
Nederēs ar roku rakstīts čeks
Labklājības ministrs Gatis Eglītis sola, ka ne tikai trūcīgie un maznodrošinātie iedzīvotāji saņems mazāku apkures rēķinu nekā aizvadītajā sezonā, bet rēķini sarukšot arī vidēji turīgajiem, jo valsts būs kompensējusi daļu no ekstremālā rēķinu pieauguma, līdz ar to samazināšoties to cilvēku skaits, kas dosies uz sociālajiem dienestiem.
Par mājokļa pabalsta piešķiršanu atbildēs pašvaldības sociālie dienesti, bet apkures rēķinu kompensēšanai būs jāuzrāda pašvaldībai izdruka no bankas maksājuma, nevis, kā sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs, ar roku rakstīts čeks. Valstī netrūkst tādu cilvēku, kas neuzrāda savus ienākumus, lai nebūtu no tiem jāmaksā nodokļi, tāpēc valdība cer, ka samazinātie apkures rēķini varētu stimulēt daļu cilvēku iziet no pelēkās ekonomikas zonas.
“Dodot iespēju pieteikties atbalstam, mēs atsijāsim ēnu ekonomikas dalībniekus. Nevis maksāsim pēc cilvēka ienākumu reģistra – tie, kuriem ir maz legālo ienākumu, saņems lielāku atbalstu, bet pretējā virzienā – pēc pieteikuma un vērtējuma,” sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
Uz pusēm – patērētājs un valsts
Ekonomikas ministrija ir vērtējusi visus apkures veidus un rēķinājusi, kura būs tā izdevumu bāze, no kuras iedzīvotājiem tiks palīdzēts.
Ekonomikas ministre Ilze Indriksone sacīja, ka, piemēram, granulu cena ir ļoti būtiski pieaugusi. Ministrija veikusi aprēķinu un noteikusi mediānu 300 eiro par tonnu, kas atbilst vienas MWh izmaksai, kas ir 72 eiro. Ņemot vērā vidējo pagājušās apkures sezonas tarifu, valdība paredzējusi, ka apakšējā robeža būs 68 eiro MWh, bet augšējais robežas indikatīvais aprēķins rāda (drīz redzēsim, kāds ir vidējais tarifs visās pašvaldībās), ka tie varētu būt 140 eiro.
Starpība starp šīm abām robežām ir 72 eiro, un pusi no tās segs valsts. Ar gāzi ir tieši tāds pats aprēķins – starpību starp zemāko un augstāko izmaksu robežu dala uz pusēm patērētājs un valsts.
“Lielāks atbalsts būs tiem, kuriem šis sadārdzinājums būs lielāks, bet rēķins būtiski mazāk pieaugs tiem, kuri jau šobrīd ir veikuši mājas darbus. Tās pašvaldības, kurās ir noteikti citi apkures veidi, mazāk izjutīs šo pieaugumu nekā tie, kuri apkurei izmantos dabasgāzi. Tie piecdesmit procenti katram būs citi, bet nosacījumi visiem būs vienādi. Ceram, ka pašvaldības un siltumenerģijas uzņēmumi jau iesaistās un iesaistīsies programmās, kas ļauj mainīt apkures veidu un izmantot efektīvākus risinājumus atjaunojamajos energoresursos,” sacīja ekonomikas ministre.
Labklājības ministrs uzskata, ka viens jautājums, kas līdz galam nav atrisināts, ir termostati, ar kuru palīdzību mājsaimniecības var regulēt savu siltuma patēriņu.
G. Eglītis: “Tas ir ļoti efektīvs instruments, lai samazinātu kopējo siltuma un elektrības patēriņu. Lai rēķini saruktu, ir jāskatās, cik daudz gaismas ir ieslēgtas, cik daudz elektroierīču ir pieslēgtas. Pats arī sāku rēķināt, cik man izmaksā, piemēram, katrs izbrauciens ārpus Rīgas.”
Ministrs pastāstīja, ka no 350 miljoniem eiro, kas paredzēti valdības apstiprinātajā plānā ietvertajam iedzīvotāju atbalstam, lielākā naudas summa – 150 miljoni eiro – tikšot tērēta, lai kompensētu siltumenerģijas cenu pieaugumu. Gāzes apkures sadārdzinājuma kompensēšanai plānoti 35 miljoni eiro, savukārt elektroenerģijas cenu sadārdzinājumam jeb atbalstam tiem, kuru mājokļus apsilda siltumsūkņi, paredzēti vēl 15 miljoni eiro. Mājokļa pabalstam, kas ļaus kvalificēties plašākam mājsaimniecību lokam, papildus plānoti vēl 20 miljoni eiro, bet pensiju indeksācijas fiskālā ietekme būšot 26 miljoni eiro.
Atbalsts noteiktām personu grupām
* Ātrāka pensiju indeksācija.
Nepieciešamais finansējums septembra izmaksai – 26 miljoni eiro.
* Diferencēts ikmēneša atbalsts senioriem, personām ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušām personām no 1. novembra līdz 30. maijam:
• ar pensijas vai atlīdzības apmēru līdz 300 eiro – 30 eiro mēnesī;
• no 301 eiro līdz 509 eiro – 20 eiro mēnesī;
• no 510 eiro līdz 603 eiro – 10 eiro mēnesī.
Nepieciešamais finansējums – 81 miljons eiro.
* Atbalsts ģimenēm, kuras saņem piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti (bez ienākumu robežas no 1. novembra līdz 30. maijam) 30 eiro mēnesī. Nepieciešamais finansējums 1,86 miljoni eiro.
* Pabalsta paaugstināšana transporta izdevumu kompensēšanai personām ar invaliditāti: no 79,68 eiro līdz 105 eiro par 6 mēnešiem no 2023. gada 1. janvāra. Nepieciešamais finansējums – 1,8 miljoni eiro.
AVOTS: Labklājības ministrija
Nav izdevies mērķētais atbalsts
Aino Salmiņš, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks: “Izdarīts ir ļoti liels darbs, tas ir pozitīvi vērtējums īpaši tāpēc, ka mēs beidzot sākam runāt nevis par atsevišķām iedzīvotāju grupām, bet atbalstu mājsaimniecībām.
Jāatzīst gan, ka tomēr nav izdevies panākt, lai šis atbalsts būtu mērķēts. Uz gadu ir atlikts tieši tas, kas ir visvairāk vajadzīgs, lai mērķētu šo atbalstu, proti, automātiskā maksājuma ieviešana mājsaimniecībām.
Pirms stundas mēs runājām, ka Cēsīs tiek veidots kosmosa centrs un tam aplaudēja, bet tajā pašā laikā Latvijā gadiem ilgi datubāzes neprotam vai negribam savietot.
Sekas ir tādas: ja tiks piemērots GMI koeficients, tas personu skaits, kas varēs pretendēt uz mājokļa pabalstu, pieaugs pieckārtīgi. Patlaban pašvaldības pusotru mēnesi izskata šos iesniegumus. Bet apkures sezonas laikā pakalpojumu izskatīšanas laiks varētu sasniegt trīs, bet Rīgā pat četrus mēnešus.”
