Atbalsts bērniem: kā saņemt speciālistu konsultācijas par valsts līdzekļiem 0
“Tagad plaši runā par deinstitucionalizācijas procesu. Lasīju, ka tas attiecas ne tikai uz cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bet arī ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem. Mans audžudēls, kamēr bija aprūpes iestādē, tika iekļauts šajā deinstitucionalizācijas projektā, man pat ir atzinums, kādu speciālistu konsultācijas, terapija viņam vajadzīga. Kā saņemt speciālistu konsultācijas, atbalstu viņa traumu rehabilitācijai par deinstitucionalizācijas projekta līdzekļiem?” ANITA Ķegumā
Mērķis – palīdzēt iekļauties sabiedrībā
Deinstitucionalizācijas projekts radīts, lai palīdzētu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem iekļauties sabiedrībā un nokļūt darba tirgū, tā veicinot viņu neatkarību un radot iespēju dzīvot patstāvīgi. Tāpat šajā projektā paredzēts plašs pakalpojumu klāsts, lai arī bērni, kas dzīvo sociālās aprūpes centros, varētu augt ģimeniskā vidē, un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem būtu iespējams saņemt sociālo aprūpi un rehabilitāciju savā pašvaldībā. Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš informē, ka atbalsta plāni bērnu sociālās aprūpes iestādēs bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem deinstitucionalizācijas projektā tika sagatavoti, lai noteiktu nepieciešamos pakalpojumus, kas vajadzīgi bērna pilnvērtīgas attīstības nodrošināšanai. Atbalsta plāni sagatavoti divos eksemplāros, viens tiek nodots glabāšanā personas lietā bērnu aprūpes iestādē, bet otrs – tās pašvaldības sociālajā dienestā, kura bāreni vai bez vecāku gādības palikušo bērnu ievietojusi aprūpes iestādē.
Projekts tiek īstenots kopā ar 115 pašvaldībām visā Latvijā. To finansiāli atbalsta Eiropas Savienības struktūrfondi, piešķirot apjomīgu finansējumu – 91 miljonu eiro. Deinstitucionalizācijas process sākts jau 2015. gadā, un ar to saistītos projektus paredzēts pabeigt 2023. gadā.
Jāvēršas sociālajā dienestā
Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas departamenta vecākā eksperte Anna Grīnberga skaidro: “Ja bērns ir izvērtēts bērnu sociālās aprūpes iestādē un sagatavots individuālais sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas atbalsta plāns, bet šobrīd bērns dzīvo audžuģimenē, tad atbalsta plānā minētie pakalpojumi attiecībā uz bērna attīstību var būt par pamatu pakalpojumu saņemšanai deinstitucionalizācijas projektā.” Tas attiecas uz gadījumiem, kad bērnam ir funkcionālie traucējumi un noteikta invaliditāte. Šādā situācijā speciāliste audžuģimenei iesaka vērsties savas pašvaldības sociālajā dienestā ar atbalsta plānu. “Dienests to aktualizēs atbilstīgi normatīvajiem aktiem par prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem. Tālāk jau, pamatojoties uz audžuģimenes pārstāvja iesniegumu, sociālais dienests pieņems lēmumu par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu piešķiršanu deinstitucionalizācijas ietvaros,” informē Anna Grīnberga.
Ja bērns atgriežas bioloģiskajā ģimenē, deinstitucionalizācijas plānu izmanto sociālais dienests, nodrošinot atbalsta pasākumus bērnam un ģimenei. Savukārt, ja bērns nonāk ģimeniskai videi pietuvinātā aprūpē pie aizbildņa vai audžuģimenē, plānu izmanto ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrs, ar kuru audžuģimenei noslēgta vienošanās, vai sociālais dienests, tā nodrošinot atbalsta pasākumus bērnam un aprūpes veicējiem, lai uzlabotu gan adaptēšanās procesu jaunajā ģimenē, gan bērna vispusīgu attīstību.
