Pateicas Latvijas inteliģencei par atbalstu armēņiem kara gūstekņu atgriešanā 0
“Paldies Latvijas inteliģencei un kultūras darbiniekiem par vispārcilvēciskās humanitārās iniciatīvas atbalstu”, savā “Facebook” kontā ierakstījis armēņu izcelsmes Latvijas kinorežisors Aiks Karapetjans.
Tā kā Latvijas Ārlietu ministrija atturas spert aktīvus soļus jautājumā par vairāk nekā 200 armēņu atbrīvošanu no Azerbaidžānas gūsta, 53 Latvijas inteliģences pārstāvji parakstīja šādu atbalsta vēstuli armēņiem.
“Mēs, Latvijas Republikas kultūras darbinieki un inteliģences pārstāvji, apliecinot vispārcilvēcisko, humāno vērtību svarīgumu un pievienojoties Lietuvas kolēģu iniciatīvai, aicinām Azerbaidžānas varas iestādes nelikt šķēršļus karagūstekņu un citu kara rezultātā aizturēto personu tūlītējai nodošanai Armēnijas Republikai, kā arī sekmēt ātrāku pēdējā Karabahas karā kritušo un bojāgājušo mirstīgo atlieku apmaiņu.
Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, Armēnija jau ir nodevusi Azerbaidžānai visus karagūstekņus.
Mēs esam pārliecināti, ka beznosacījuma un tūlītēja karagūstekņu atgriešanās mājās ir viens no pirmajiem nepieciešamajiem soļiem savstarpējas uzticības atjaunošanai attiecībās starp Armēnijas Republiku un Azerbaidžānas Republiku.
Mēs aicinām visu starptautisko sabiedrību pievienoties šai humanitārajai iniciatīvai, tādējādi palīdzot pārvarēt humāno katastrofu Kalnu Karabahā (Arcahā), ko izraisīja nesenā karadarbība.”
Atbalsta vēstuli parakstījuši 53 inteliģences pārstāvji tostarp, dzejnieks, publicists Viktors Avotiņš, Grāmatu tirgotāju asociācijas prezidente, uzņēmuma “Jānis Roze” direktore, Atzinības krusta kavaliere Ināra Beļinkaja, aktrise, režisore, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktore Dana Bjorka, rakstniece, grāmatizdevēja Inguna Cepīte, māksliniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izglītības programmu kuratore Diāna Dimza-Dimme, Latvijas Universitātes profesore Ina Druviete, scenogrāfs, pedagogs Andris Freibergs, teātra # 8 scenārists, dramaturgs, režisors, pedagogs Lauris Gundars, mākslas doktors, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Rafi Haradžanjans, operas un teātra režisors, Jaunā Rīgas teātra vadītājs Alvis Hermanis, rakstniece, kultūras darbiniece, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece Nora Ikstena, žurnāliste Ilze Jaunalksne-Rēdere, kino, operas un teātra režisors Viesturs Kairišs, aktrise, režisore Rēzija Kalniņa, rakstnieks, režisors, aktieris Andris Kalnozols, pats A. Karapetjans un daudzi citi izcili kultūras, mākslas un zinātnes darbinieki.
A. Karapetjans publiski paudis, ka “šai vēstulei nav politiska satura, tas ir par to, lai divas valstis izveido normālas attiecības, lai to sasniegtu, vajag spert soļus”.
Viņš uzsvēris, ka Azerbaidžānas pusē atrodoties daudzi armēņu gūstekņi, kā arī bojāgājušo mirstīgās atliekas, kas aizvien nav atdotas piederīgajiem pienācīgai apbedīšanai.
“Ļoti daudzi radinieki, mātes, kurām bērni ir pazuduši bez vēsts, cer, ka viņi ir pazuduši un ir starp gūstekņiem. Jāsaprot, kad divas mazas valstis konfliktē, vienmēr lielvalstis izlemj viņu vietā, kas notiks.
Karš nebūtu, ja neiesaistītos ne Krievija, ne Turcija. Tāpēc armēņi visā pasaulē mēģināja izdarīt, lai ir starptautiskā uzmanība, lai apstādinātu to.
Galvenais, lai cilvēki negalina viens otru! Tas ir vissvarīgākais,” publiski paudis A. Karapetjans.
Pirms Latvijas un Lietuvas inteliģences atbalsta vēstulēm, marta sākumā ar aicinājumu atbrīvot Armēnijas karagūstekņus nāca klajā Amerikas armēņu nacionālā komiteja.
Tā apsveica ASV Kongresa armēņu grupas iniciatīvu virzīt kongresā rezolūcijas projektu ar aicinājumu Azerbaidžānai nekavējoties atbrīvot vairāk nekā 200 Armēnijas karagūstekņus un civilpersonas, kuras tiekot turētas nebrīvē pēc 2020. gada 9. novembrī panāktās vienošanās par uguns pārtraukšanu starp Armēniju un Azerbaidžānu.
ASV Kongresa Pārstāvju palātas kongresmeņu Adama Šiffa, Goda Bilirakisa, Džeikija Speira, Deivida Valadao un Frenka Pallones jaunākā parakstītājā dokumentā esot minēti fakti par neiecietīgu attieksmi pret nebrīvē turētajiem armēņiem Azerbaidžānā.
Latvijā darbojas Latvijas Armēņu kultūras centrs kopš 2008. gada. Tajā apvienojušies Latvijā dzīvojošie armēņi un armēņu kultūras atbalstītāji.
A. Karapetjans (Հայկ Կարապետյան) Latvijā pazīstams kā kinorežisors. Viņa īsfilma “Dubultdzīve” 2007. gadā ieguvusi 2. vietu Bavārijas televīzijas Starptautiskajā kino augstskolu festivālā. 2017. gadā Parīzē “L’Étrange” notika viņa filmas “Pirmdzimtais” pirmizrāde. A. Karapetjans Latvijas Nacionālajā operā iestudējis operas “Seviljas bārddzinis” un “Fausts”, bet Latvijas Nacionālajā teātrī iestudējis Viljama Šekspīra lugu “Venēcijas tirgotājs”.
