Vai divu reģionu Latvija var vairāk? Kā labāk atbalstīt uzņēmējus un apgūt ES fondus 0
“Bankas kredītus nedod, jo izdevīgāk finansēt projektus Rīgas pierobežā,” diskusijā par novadu reformu Ērgļos vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (“AP”) trešdien zūdījās vietējais uzņēmējs.
Būšot valsts atbalsts
Kredīta cenas atšķirību ministrs skaidroja ar atšķirību ķīlas pārdošanas vērtībās – biznesa neveiksmes gadījumā pie Ādažiem ieķīlāto būvi varētu pārdot, bet, teiksim, Liezērē – tikpat kā neiespējami.
“Tāpēc pašvaldībai jānodrošina infrastruktūra (to spēj tikai lielākas un ekonomiski spēcīgākas pašvaldības), bet
valsts uzdevums ir kompensēt starpību kredīta garantijās starp Pierīgu un attālākiem novadiem.
Valstij tam ir jāparedz resursi,” solīja Juris Pūce.
Diskusijas gaitā ministrs arī uzsvēra Eiropas fondu līdzekļu nozīmi pašvaldību attīstībā. Baltijā vislabāk ar ES līdzekļu piesaisti līdz šim veicies lietuviešiem. “Ja Latvija to darītu tikpat čakli kā Lietuva, tad pašvaldībām gada laikā būtu klāt ap 70 miljoniem eiro. Lielākām pašvaldībām būs iespēja vairāk pieteikties uz šiem līdzekļiem un tā palīdzēt infrastruktūrai un uzņēmējiem,” izteica cerību Juris Pūce.
“Tik vien viņš var!?” spriež Andris Kazinovskis (JKP), Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijas priekšsēdētājs. Vai var vairāk? Andris Kazinovskis uzskata, ka ar sadalīšanu Eiropas reģionos un arī ar otrā līmeņa pašvaldībām. Jo tad uz reģioniem plūdīšot vairāk ES fondu naudas.
NUTS2 ir ES valstu teritoriālais iedalījums pēc “Eurostat” pieņemtās Statistisko teritoriālo vienību klasifikācijas, kam ES fondu nauda var tikt piešķirta tieši. Lielākais iespējamais atbalsts, kāds Latvijai bija arī līdz šim, pienākas tad, ja reģiona IKP ir zem 75% no ES vidējā. Rīga jau sasniegusi 110% no ES vidējā, kamēr Latgale palikusi pie 35–40%. Taču valsts kopumā, pēc “Eurostat” datiem, pērn sasniegusi jau 70%.
Vai divu reģionu Latvija?
Kad Latvija stājās Eiropas Savienībā, visa teritorija atbilda NUTS2 kritērijiem un Latvija sevi pieteica kā vienotu teritoriju, kaut varēja arī pieteikt 4+1 modeli: Vidzemi, Latgali, Zemgali, Kurzemi un Rīgu. Latgalieši sev NUTS2 reģiona statusu Saeimai prasīja jau 2003. gadā, tiesa gan, citādā redakcijā: Latgale un pārējā Latvija.
Tagad situācija ir mainījusies, intervijā Balvu laikrakstam “Vaduguns” norāda ekonomikas doktors, profesors Staņislavs Keišs, kurš šo jautājumu pētījis pirms 20 gadiem un tagad. “Tagad uz NUTS2 reģiona statusu var pretendēt teritorija ar ne mazāk kā 800 000 iedzīvotāju.”
Vēl Latvija var paspēt startēt “ar diviem reģioniem: Rīga + Latvija”, uzskata profesors. Lietuva to izdarījusi (pērn 81% no ES vidējā) un kopš 2016. gada sastāv no divām teritorijām – galvaspilsētas reģions un Vidus un Rietumu Lietuvas reģions. Līdzīgi Ungārija un Rumānija paspējušas ieviest modeli: galvaspilsēta + pārējā valsts.
Andris Kazinovskis Saeimā aktīvi interesējies par iespējām veidot divus reģionus un saņēmis atbildi no VARAM ierēdņiem, ka tas vairs nav iespējams. “Man izskaidroja, ka vilciens jau aizgājis,” viņš ir sapīcis. “To varēja paveikt iepriekšējā valdība, bet neizdarīja.”
Šī iespēja ir nokavēta
To, ka tas uz nākamo ES finanšu plānošanas periodu (2021–2017) ir nokavēts, “LB” Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā apstiprināja ekonomikas padomniece Agnese Dagile.
“Tas ir sarežģīts vismaz divu gadu saskaņošanas process, un Lietuva bija pēdējā, kas to paguva veikt. Taču arī Lietuva no šī dalījuma nākamajā plānošanas periodā vēl neiegūs neko, jo regulā par references periodu noteikts 2014.–2016. gads. Jāsaprot, ka modelis “1+1″ nav tik viennozīmīgs, kā reģionos to iztēlojas. Pirmkārt, kohēzijas naudu tik un tā piešķir pēc valsts kopējā, nevis atsevišķo reģionu IKP līmeņa. Otrkārt, tas ietekmētu tikai ERAF un Sociālā fonda līdzfinansējuma līmeni – tad ES projektiem Rīgā atmaksātu līdz 55%, bet reģionos – 70%. Uz aiznākamo finanšu periodu (no 2028. gada) Latvija, ja vēlētos, varētu to panākt,” norāda EK padomniece.
Taču tad jārēķinās ar divām sekām – “jūtami samazinātos investīcijas ap galvaspilsētu, bet, kas būtiskākais, samazinātos arī kopējais pieejamais naudas daudzums aploksnē”, norāda Dagile. Acīmredzot tieši šī iemesla dēļ valdība nav izšķīrusies par pāreju uz divu reģionu modeli.
Atliek vien valsts iekšienē izveidot reģionus, kuru programmas atsevišķi veicināt, par ko iestājas Andris Kazinovskis, un kuru uzņēmējiem garantēt bankas kredītus, kā rosina ministrs Juris Pūce.
