Piekrastes zemnieki priecājas par gaidāmo atbalstu, tas esot pirmais reālais atbalsts jūras arājiem 0
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Piekrastes zvejnieki varēs saņemt atbalstu būvniecībai un jaunu pamatlīdzekļu iegādei. To paredz 30 tūkstošu eiro grantu programma jeb noteikumi par valsts un ES atbalsta piešķiršanas kārtību “Atbalsts zvejniekiem piekrastes zvejā”, kas nule kā apstiprināti valdībā. Kopumā Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes zvejniekiem un investīcijām akvakultūrā līdz 2029. gadam būs pieejams vairāk nekā 17 milj. eiro finanšu atbalsts.
No šīs summas atbalstam zvejniekiem piekrastes zvejā būs pieejami 2,3 miljoni eiro, no tiem Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) finansējums būs 1,61 miljons eiro, bet valsts budžeta līdzekļi 690 tūkstoši eiro. Savukārt investīcijām akvakultūrā paredzēts atbalsts 15 miljoni eiro, no tā 10,5 miljoni eiro būs EJZAF finansējums, bet 4,5 miljoni eiro valsts budžeta līdzekļi.
Valdības lēmums paredz, ka zvejniekiem piekrastes zvejā būs iespējams saņemt atbalstu būvniecībai, pārbūvei, atjaunošanai, jaunu pamatlīdzekļu iegādei un arī lietota zvejas kuģa iegādei jaunajam zvejniekam. Atbalsts paredzēts arī investīcijām zvejas kuģos zvejniekiem, kuri pēdējos divos kalendārajos gados pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas gada zvejas darbības ir veikuši ne mazāk kā 60 dienas, skaidro Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāve Rūta Rudzīte.
Atbalsta intensitāte 100% paredzēta darbībām piekrastes zvejā, ja lieto zvejas kuģi, kura lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, un neizmanto velkamus zvejas rīkus. Savukārt 40% atbalsta intensitāte būs jaunajam zvejniekam, iegādājoties pirmo kuģi, galvenā dzinēja vai palīgdzinēja nomaiņai vai modernizācijai un kuģa bruto tilpības palielināšanai, lai uzlabotu drošību, darba apstākļus vai energoefektivitāti.
Tiesa, atbalsts nav paredzēts benzīna motoru un zvejas rīku – tīklu, murdu – iegādei. Biedrības “Mazjūras zvejnieki” vadītājs Andris Cīrulis kopumā ir gandarīts, ka beidzot būs atbalsts piekrastes zvejniekiem, kas ir pirmais reālais atbalsts jūras arājiem. Viņš arī atgādina, ka Igaunijas piekrastes zvejniekiem līdz šim bijis pieejams finansējums gan benzīna motoru, gan zvejas rīku iegādei.
Paredzēts, ka akvakultūras uzņēmumi jeb dīķsaimniecības varēs saņemt finansiālu atbalstu tādās ražošanas būvēs, iekārtās, tehnikā, aprīkojumā vai informācijas tehnoloģijās, kas sekmē akvakultūras produkcijas ražošanas apjoma kāpumu, ražošanas efektivitātes palielināšanos un audzēto akvakultūras dzīvnieku sugu dažādošanu, dzīvnieku veselību un labturību, kā arī to aizsardzību pret savvaļas dzīvniekiem.
Tāpat investīcijām būs jāveicina produktu kvalitātes uzlabošana vai vērtības pievienošana uzņēmumā vai saimniecībā saražotajiem akvakultūras produktiem, nenodarot kaitējumu apkārtējai videi, kā arī nodrošinot ekoloģisko ilgtspēju. Šajā pasākumā attiecināmo izmaksu summa uzņēmumiem, zemnieku vai zvejnieku saimniecībām nedrīkstēs pārsniegt piecus miljonus eiro. Akvakultūras atbalsta saņēmējiem noteikta dažāda atbalsta intensitāte: sīkajiem jeb mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem – 60%, pārējiem uzņēmumiem – 50%, atzītai akvakultūras ražotāju organizācijai – 75%, bet valsts zinātniskajam institūtam – 90%.
Iepriekš jau vairākkārt ziņots, ka akvakultūras jeb dīķsaimniecības nozare saņēmusi vērienīgu atbalstu, bet līdz šim atdeve nav bijusi plānotā, proti, nav bijis vērā ņemams ražošanas pieaugums. Realizētās akvakultūras produkcijas daudzums pēdējos gadus bijis ap 800 t ik gadu, taču pagājušajā gadā vērojams samazinājums gan tonnās, gan vērtības izteiksmē. Nozares vadība atzīst – akvakultūrā nepieciešamas inovācijas, kā arī jādomā par vērtīgāku zivju sugu audzēšanu. Šobrīd 81,8% no realizētā ir karpas, taču arvien vairāk tiek audzētas arī varavīksnes foreles, stores, Āfrikas sami un citas sugas. Tiek sagaidīts, ka realizētajos projektos ražošanas apjomiem būtu jāaug būtiski.
