Atbalstīs dzīvokļu būvniecību novados 29
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krišjāņa Kariņa valdība nolēmusi atbalstīt jaunu, iedzīvotājiem pieejamu īres dzīvokļu būvniecību. Tā mēģinātu novērst pirms trīsdesmit gadiem sāktās valsts un pašvaldību dzīvojamā fonda neierobežotās privatizācijas radītās sekas.
Pirms trim gadiem tās precīzi uzskaitīja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti, kuri pēc Ekonomikas ministrijas pasūtījuma par dāsnu atlīdzību – 280 000 eiro – bija pētījuši mājokļu pieejamību Latvijā. Uzskaitījumā gan nebija nekā tāda, kas mums pašiem nebūtu bijis sen labi zināms.
Dzīvoklim nepietiek naudas
Ārzemju pētnieki atklāja, ka Latvijas iedzīvotāju lielākā daļa dzīvo sliktos apstākļos, pirms pusgadsimta vai vēl agrāk uzceltos, ilgstoši neremontētos namos. Vairāk nekā trešdaļa ģimeņu mitinās pārapdzīvotos dzīvokļos. Bet nevar atļauties iegādāties lielākus un labākus mājokļus, netērējot vairāk par trešdaļu no saviem ienākumiem, ko savukārt neļauj banku kredītu izsniegšanas politika.
Valsts atbalstu, piedāvājot sociālos īres dzīvokļus vai dzīvokļu uzturēšanas pabalstus, saņem tikai neliela daļa ģimeņu, kuras, šķirojot pēc ienākumu apmēra, pieskaita maznodrošinātām vai trūcīgām. Toties tos nevar saņemt aptuveni 44% jeb 370 000 mājsaimniecību, kuru ienākumi vienlaikus nav pietiekami arī hipotekāro kredītu saņemšanai.
Valsts piedāvātās garantijas hipotekārā kredīta pirmajai iemaksai ģimenēm ar bērniem un iedzīvotājiem līdz 35 gadu vecumam ar augstāko vai profesionālo vidējo izglītību pārsvarā spēj izmantot tikai rīdzinieki un galvaspilsētas apkārtnē dzīvojošie ar lielākiem ienākumiem. Jāpiebilst, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2021. gadā Rīgas plānošanas reģionā tika nodoti ekspluatācijā 2473 jauni dzīvokļi. Turpretī Vidzemē – 185, Kurzemē – 82, Zemgalē – 85 un Latgalē – tikai 28.
Ekonomikas ministrija tagad atzinusi, ka no 2018. gadā uzskaitītajiem 842 tūkstošiem mājsaimniecību 65% nevar atļauties nopirkt dzīvokli pat padomju laikā celtajos namos. Lai veicinātu īres dzīvokļu pieejamību ģimenēm, kurām nepietiek naudas dzīvokļa iegādei un kuras vienlaikus neatbilst arī maznodrošinātās vai trūcīgās statusam, toreiz OECD eksperti cita starpā ieteica izveidot īpašu finanšu fondu.
Šī gada jūlijā to pašu ideju – jau kā savu un ar papildinājumiem – valdībai iesniedza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), ierosinot dibināt Mājokļu fondu – valsts kapitālsabiedrību, kas dalītu naudu vietējām pašvaldībām, kurām pašām nav iespēju novērst dzīvokļu trūkumu. VARAM piedāvātais atbalsts 100 miljonu eiro apmērā paredz, ka katrā novada centrā un valstspilsētā ārpus Rīgas plānošanas reģiona uzbūvē vismaz trīs dzīvojamos namus ar 120 īres dzīvokļiem.
Līdz 2036. gadam šādi plānots uzbūvēt 4080 īres dzīvokļus. Paralēli tiek attīstīta arī otra mājokļu būves programma, par kuru atbildīga Ekonomikas ministrija. Tās ietvaros no Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) līdzekļiem, kas paredzēti nevienlīdzības mazināšanai Latvijā (330 miljoni no kopumā ANM ietvaros pieejamajiem 1,826 miljardiem eiro) paredzēts uzbūvēt 700 zemas īres maksas dzīvokļus. Šīs programmas īstenošanai uzņēmējiem būtu pieejami 42,9 miljoni eiro no ANM līdzekļiem.
Atbalsts vidusslānim
VARAM valsts sekretāra vietniece Ilze Oša stāsta, ka ministrijas piedāvātais atbalsts paredzēts tā dēvētajam vidusslānim – ģimenēm, kurām nepietiek naudas dzīvokļa iegādei un kuras reizē neatbilst maznodrošinātās vai trūcīgās statusam, lai saņemtu valsts palīdzību.
Kā skaidro VARAM pārstāve, fonds naudu nedalīs “uz galviņām”, bet piešķirs to, ievērojot nodarbinātības veicināšanu konkrētas pašvaldības teritorijā. Plānots, ka sākumā uzbūvētie īres nami būs valsts īpašumā un tikai vēlāk tie pārietu pašvaldības rokās. Uz jautājumu, kur valsts ņems 100 miljonus eiro un vai ar tiem pietiks īres dzīvokļu būvniecībai, viņa atbild, ka no valsts budžeta šim mērķim nauda netiks piešķirta.
Sākotnēji nepieciešamo finansējumu fonds saņemšot no emisijas kvotu pārdošanas. Bet ar 100 miljoniem noteikti nepietikšot, lai līdz 2036. gadam uzbūvētu pieminētos 4080 dzīvokļus. Tāpēc turpmākai darbībai fonds izmantotu vēl citus avotus, to skaitā Eiropas Investīciju bankas aizdevumus, kas plānoti 258 miljonu eiro apmērā.
Plaisa kļūst arvien lielāka
Cēsu novada pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs spriež, ka aizvadītajos trīs gados plaisa starp dzīvokļu piedāvājumu un pieprasījumu kļuvusi arvien lielāka. Ik gadu tai paplašinoties, ceļas dzīvokļu pārdošanas un īres cenas. Pašlaik pilsētā trūkst 250 līdz 300 dzīvokļu. Taču, pat ja tos uzbūvētu, viņaprāt, tirgū pieprasījums būtiski nesamazinātos un darījumu cenas nesaruktu.
Arī Liepājas pašvaldības vadītājs Gunārs Ansiņš atzīst, ka Liepājā trūkst jaunu un labu dzīvokļu par iedzīvotājiem pieejamu cenu. Tirgū piedāvājumi ir ļoti ierobežoti, īpaši to jūt vasarā, kad tirgū lielākoties pieejami tikai apartamenti īstermiņa īrei.
“Zinu daudzas ģimenes, kuras gribētu pārcelties uz dzīvi Cēsīs, tostarp no ārzemēm,” turpina Jānis Rozenbergs. “Diemžēl tas nav iespējams, jo trūkst dzīvokļu – tos nevar ne nopirkt, ne noīrēt. Arī pašvaldībai nav ko viņiem piedāvāt, jo mūsu iespējas ir ierobežotas. Pašvaldība var piešķirt dzīvokļus sociāli neaizsargātiem cilvēkiem un Cēsu tautsaimniecībai neatliekami nepieciešamiem darbiniekiem, pārsvarā iestāžu vadītājiem. Bet ar to nepietiek. Gala rezultātā pilsēta ir zaudētāja, jo tās attīstība aizkavējas.”
Pēc 2018. gadā Ekonomikas ministrijā apkopotajiem datiem, 11 Latvijas pilsētās trūka ap 2400 dzīvokļu. No 2020. gadā aptaujātajām 63 pašvaldībām 41 atzina, ka rindās saskaņā ar likuma “Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā” uz noteikto atbalstu gaida kopskaitā 3902 ģimenes.
Velns – detaļās
Jānis Rozenbergs un Gunārs Ansiņš atzīst, ka jūtas mazliet vīlušies Ekonomikas ministrijas piedāvātajā atbalsta programmā.
“Pret valsts atbalstu vispār man it kā nebūtu nekas iebilstams. Esmu par to.” skaidro Jānis Rozenbergs, “Tas paredz, ka īres dzīvokļus būvētu komersanti vai pašvaldību kapitālsabiedrības. Taču uzņēmēji, ar kuriem esmu runājis, šaubās, vai gribētu iesaistīties atbalsta programmā iekļauto pārlieku daudzo ierobežojumu dēļ. Tajos noteikts, piemēram, cik drīkst izmaksāt īres nama būvniecība, kādiem jābūt ģimeņu ienākumiem, kuras varētu pretendēt uz mazas īres maksas dzīvokļiem. “Velns” vienmēr slēpjas detaļās, kuras uzņēmējiem skaidri nav zināmas. Piemēram, vai šo naudu piešķirs grantu veidā ar uzskaitītajiem dažnedažādiem ierobežojumiem vai tomēr kredītu veidā ar izdevīgiem noteikumiem.”
“Idejiski piedāvāto valsts atbalstu pašvaldībām, tostarp Mājokļu fonda izveidi, vērtēju atzinīgi,” turpina Liepājas pašvaldības vadītājs Gunārs Ansiņš. “Bet apbēdina tas, ka nav ņemti vērā pašvaldību sniegtie ieteikumi. Diemžēl Ekonomikas ministrijas noteikumi neveicina privātuzņēmēju iesaistīšanos, jo pēc aprēķiniem faktiskais atbalsts būs mazāks par 20%. Attiecināmie izdevumi rēķināti tikai par dzīvokļa platību, bet jārēķinās arī ar koplietošanas telpām, kas parasti aizņem ap 25%, tāpat zemesgabala iegādi, tā labiekārtošanu, komunikāciju pievilkšanu utt. Turklāt kā privātais attīstītājs var rēķināties ar to, ka pašvaldības administrētā rinda viņam nodrošinās labus īrniekus un ka ēka visu laiku būs piepildīta?”
Pēc Gunāra Ansiņa skaidrotā, atbalsta programmā ir noteikts, kādiem jābūt īrnieku ienākumiem. Bet pašvaldībai, uzņemot personas dzīvokļu rindā, neesot tiesību atteikt arī tad, ja radušās aizdomas par pārāk maziem ienākumiem vai ievērojamām kredītsaistībām, kas var apgrūtināt īres un komunālos maksājumus.
Viņaprāt, par ANM līdzekļiem – 42,9 miljoniem eiro – Latvijā varētu uzbūvēt apmēram 430 dzīvokļus, nevis paredzētos 700. Taču neatkarīgi no patiesā skaitļa dzīvokļu problēmu tas risinās tikai daļēji.
Mazas īres cenas?
VARAM Mājokļu fonda izveidošanas noteikumi paredz, ka ar valsts atbalstu uzceltajos dzīvokļos īres maksa nedrīkst pārsniegt piecus eiro par kvadrātmetru. Arī Ekonomikas ministrijas piedāvātajā atbalsta programmā noteikts, ka sākotnēji īres maksa nepārsniegtu piecus eiro, ar piebildi, ka ik gadu ir iespējama īres maksas indeksācija, balstoties uz gada vidējo valsts inflācijas līmeni.
Salīdzinājumam – Cēsīs, Ata Kronvalda ielā 56, pašvaldībai piederošajā dzīvojamā namā īres maksa pašlaik noteikta 4,57 eiro par kvadrātmetru. Bet, piemēram, Cēsīs sekmīgi strādājošā būvuzņēmuma “Siguldas Būvmeistars” celtajos namos jāmaksā jau 5,50 eiro par kvadrātmetru. Par 75 kvadrātmetru trīs istabu dzīvokli mēnesī īrniekam tādējādi būtu jāmaksā vairāk nekā 400 eiro un papildu 50 eiro par apsaimniekošanu.
Vai, ņemot vērā strauji augošos izdevumus par siltumu, elektrību un citiem komunālajiem pakalpojumiem, tām ģimenēm, kurām vajadzīga pajumte tūlīt, pietiks naudas, lai samaksātu par dzīvokli ar valsts atbalstu celtajā namā? Uz šo jautājumu diezin vai kāds var atbildēt. Jānis Rozenbergs lēš, ka, augot dzīvokļa uzturēšanas izdevumiem, lētie īres dzīvokļi var pārvērsties par tādiem, kurus nespētu uzturēt arī tā dēvētais vidusslānis, kuram pēc VARAM plānotā tos būvētu turpmāko piecpadsmit gadu laikā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
