Atbalstīs Covid-19 krīzes skartos iedzīvotājus un uzņēmējus. Ko valdība sola? 0
Vairākus patlaban spēkā esošus atbalsta mehānismus Covid-19 krīzē skartajiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem piemēros arī 2021.gadā, otrdien kopsēdē vienojās valdība un Krīzes vadības padome.
Pagājušajā nedēļā finanšu ministrs Jāņa Reira (JV) vadītajā darba grupā uzņēmējdarbības un darba ņēmēju atbalstam tika skatīti nozaru ministriju iesniegtie priekšlikumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma normu uzlabošanai.
Ministrijas iesniedza priekšlikumus likumā paredzētajiem īpašajiem atbalsta mehānismiem un izdevumiem, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanu.
Viens no priekšlikumiem paredz par pusgadu pagarināt termiņu, kurā uzņēmumi var pieteikties uz nodokļu samaksa termiņa pagarinājumu. Spēkā esošajā regulējumā šāda iespēja ir paredzēta līdz šā gada beigām, bet ar izmaiņām likumā šāda iespēja būs līdz 2021.gada 30.jūnijam.
Tāpat par pusgadu – līdz nākamā gada 30.jūnijam – tiks pagarināta iespēja valsts un pašvaldību iestādēm atbrīvot no nomas maksas komersantus un citus saimnieciskās darbības veicējus, biedrības un nodibinājumus.
Pagarināta arī iespēja darba devējiem elastīgāk piemērot Darba likumu, darbiniekam dīkstāves laikā maksājot 70% no algas, nevis 100%. Patlaban spēkā esošā redakcija atkāpi pieļauj līdz šā gada beigām, tomēr šī atkāpe būs piemērojama līdz nākamā gada 30.jūnijam.
Ar likuma grozījumiem arī pagarināts termiņš, kurā valsts aizdevuma saņēmējam ir iespējams atlikt plānotos pamatsummas maksājumus.
Līdz nākamā gada 30.jūnijam pagarinās iespēju pārcelt fiziskās personas maksātnespējas procesa saistību dzēšanas plānā ietvertos maksājumus kreditoriem, vienlaikus pagarinot saistību dzēšanas procedūras termiņu, lai nodrošinātu, ka parādnieka iespējas saņemt otro iespēju nav apdraudētas esošās situācijas dēļ.
Līdz 2021.gada 30.jūnijam arī tiks pagarināta likumā ietvertā iespēja noteikt ilgāku tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna darbības termiņu, lai ne tikai veicinātu tiesiskās aizsardzības procesu piemērošanu, bet arī nodrošinātu komersantiem plašākas iespējas pārvarēt esošās finanšu grūtības.
Tāpat 2021.gadā pašvaldībām būs tiesības noteikt citus nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņus.
Visu 2021.gadu tiks arī paredzēta iespēja saimnieciskās darbības veicējiem, kas maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) vispārējā kārtībā, arī par 2021.gadu neveikt IIN avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma.
Tāpat par gadu jeb līdz 2021.gada 31.decembrim pagarinātas tiesības biedrības vai kooperatīvās sabiedrības biedram piedalīties un balsot biedru kopsapulcē attālināti.
Likums arī papildināts ar punktu, kas paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību un kritērijus, kādos tiek piešķirts dīkstāves atbalsts un atbalsts algu subsīdijai ārkārtējās situācijas apstākļos.
Likuma grozījumos arī paredzēta iespēja politiskās partijas dibinātāju sapulci rīkot attālināti. Šādā attālinātā partijas dibinātāju sapulcē nepiedalīsies zvērināts notārs, bet katrs dibinātājs desmit dienu laikā pēc dibinātāju sapulces ieradīsies pie jebkura zvērināta notāra un apliecinās ar savu parakstu piekrišanu lēmumam par partijas dibināšanu. Saņemot zvērināta notāra apliecinājumu, pieteikums par partijas dibināšanu būs jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā.
Gala lēmumu par likuma grozījumiem pieņems Saeima.
