Atbalsta valsts aizsardzības mācību skolās: risinās reliģiskās pārliecības jautājumu 1
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas šodien konceptuāli atbalstīja likumprojektu par bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzībā.
Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Garisons komisijā gan skaidroja, ka likumprojektā nav runa par aizsardzības mācības programmu, kas vēl jāizstrādā sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju.
Viņš arī informēja, ka
ir panākta vienošanās par pedagogu apmācību programmu, lai sagatavotu skolotājus, kuri pasniegs aizsardzības mācību.
Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāve norādīja, ka pašlaik aizsardzības mācības satura paraugs jeb pašreizējā versija tiek apgūta 54 izglītības iestādēs. Aizsardzības mācības jaunā satura sagatavošana būs jāveic vēlākais līdz jūnijam, lai to varētu iestrādāt izglītības jomas dokumentos, norādīja VISC pārstāve.
Viņa uzsvēra, ka
vēl jāatrisina jautājums par saturu tālmācības un neklātienes programmās, kā arī, kā tā tiks realizēta attiecībā uz skolēniem, kas reliģiskās pārliecības dēļ nevarēs piedalīties šīs mācības apguvē.
Garisons norādīja, ka viena no iespējām ir šiem skolēniem nodrošināt iespēju iepazīties, piemēram, ar medmāsas darbu slimnīcā.
Tikmēr deputāts Atis Zakatistovs (KPV LV) norādīja, ka nosacījumu par cita veida apmācību tiem, kuri reliģiskās pārliecības dēļ nevarēs apgūt aizsardzības mācību, varētu no likumprojekta izņemt, tajā skaitā tāpēc, ka Latvijas tradicionālajām konfesijām pret šādu apmācību neesot iebildumu.
Savukārt Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas pārstāvis pauda, ka likumprojekts nav pārāk kvalitatīvi sagatavots attiecībā uz vērtību sistēmas un kritiskās domāšanas apmācību. Vēstulē komisijai skauti to dēvē par pavirši izstrādātu likumprojektu, kurā nav pienācīgi iesaistītas nevalstiskās organizācijas.
Tostarp, skautu un gaidu organizācija pauž neizpratni, kāpēc AM finansētajai “Jaunsardzes” programmā likumprojektā ir plānots piešķirt monopolizējošu lomu pilsoniskās sabiedrības un patriotisma jomā.
AM valsts sekretāru gan pārsteidza šāds redzējums, jo diskusijas ar nevalstiskajām organizācijām ir notikušas jau kopš likumprojekta izstrādes sākuma, tajā skaitā “Pilsoniskā alianse” bija iesaistīta programmas veidošanā attiecībā uz kritiskās domāšanas mācībām.
Komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP) norādīja, ka skauti un gaidas savus priekšlikumus var iesniegt uz otro lasījumu.
Kā ziņots, lai skaidri noteiktu, kā bērni un jaunieši tiek izglītoti valsts aizsardzībā, AM sagatavojusi attiecīgu normatīvā akta projektu.
AM likumprojekta anotācijā prognozē, ka brīdī, kad valsts aizsardzības mācība kļūs par obligāti apgūstamu mācību priekšmetu, izglītojamo skaits vienā mācību gadā veidos līdz 34 000 bērnu un jauniešu.
Valsts aizsardzības mācībā tiks izglītoti 10. un 11.klašu, kā arī profesionālās izglītības iestāžu otrā un trešā kursa audzēkņi.
Atbilstoši Saeimas lēmumā noteiktajam, valsts aizsardzības mācību brīvprātīgi var apgūt jau no 2018./2019.mācību gada, bet ar 2024./2025. mācību gadu valsts aizsardzības mācība kļūs par obligāti apgūstamu priekšmetu vidējās izglītības pakāpē.
