Komisija atbalsta “Valaiņa ierobežojumu” 0
Juridiskā komisija piekrīt, ka Saeimas deputāti par darbu biedrībās un nodibinājumos nevarētu saņemt atalgojumu.
Priekšlikumu vērtē kā diskriminējošu
Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” ir vērsti pret Saeimas deputātu Viktoru Valaini (ZZS) un Lielo pilsētu asociāciju, kur viņš ir izpilddirektors, uzskata viens no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līderiem Armands Krauze.
Viņš šo priekšlikumu vērtē kā diskriminējošu, jo ārstiem, pasniedzējiem, radošo un vēl vairāku profesiju pārstāvjiem, kuri šajā darbā arī varot nonākt interešu konfliktā, likums ļauj savienot deputāta pienākumus ar amatu ārstniecības iestādē vai augstskolā.
Neskatoties uz ZZS iebildumiem, Juridiskās komisijas deputāti atbalstīja uz 2. lasījumu sagatavoto ierosinājumu, ka Saeimas deputātiem ir aizliegts saņemt atalgojumu par amatu, ko viņi ieņem biedrībā vai nodibinājumā.
Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe, kuras pārstāvētā Jaunā konservatīvā partija kopā ar “KPV LV” šos grozījumus iesniedza, sēdē otrdien skaidroja, ka deputātiem nav liegts darboties biedrībās vai nodibinājumos, ierobežojumi attiecas tikai uz atalgojuma saņemšanu, jo nav iespējams noskaidrot, no kādiem finanšu avotiem tie nāk.
Amatu ieguvis atklātā konkursā
Lielo pilsētu asociācijas (LPA) izpilddirektors V. Valainis “Latvijas Avīzei” paskaidroja, ka šo amatu ieguvis atklātā konkursā.
Šajā postenī pirms viņa bija Māris Kučinskis (ZZS). Pēc viņa ievēlēšanas parlamentā tika konstatēts, ka nekur nav liegts amatus savienot, tāpēc viņš kādu laiku šos amatus apvienoja. LPA finansējumam ir viens izcelsmes avots – to veido lielo pilsētu iemaksas, šie līdzekļi tiek stingri auditēti, skaidroja V. Valainis.
Viņš kā lielāko ieguvumu no amata minēja tajā iegūtās zināšanas, kas palīdzot deputāta darbā. V. Valainim ir pārmesta arī lielo pilsētu interešu lobēšana. Viņš skaidroja, ka šajā virzienā kā deputāts vienmēr esot darbojies neatkarīgi no tā, vai par darbu LPA saņēma vai nesaņēma atalgojumu.
VID datu bāzē pieejamā informācija liecina, ka 2018. gadā par darbu Saeimā V. Valainis ir nopelnījis 31 548 eiro, bet Lielo pilsētu asociācijā – 33 087 eiro. Saeimas deputāts Didzis Šmits (ievēlēts no “KPV LV”, bet izstājies), kurš parlamentā ir no 2018. gada novembra, kā Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents pērn nopelnījis 38 424 eiro. Iespējams, ka likumprojekta autori, rosinot ierobežojumus, vispirms bija vēlējušies liegt piepelnīties šiem abiem deputātiem, liecina iepriekšējās diskusijas.
Taču Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegtā informācija liecina, ka atalgojumu par darbu biedrībās saņem 13 deputāti, bet vēl pieci gūst šādus ienākumus, ieņemot amatus nodibinājumos, norādīja J. Strīķe, aicinot likumprojektu nesaukt viena deputāta vārdā.
Komisijā bija diskusija par priekšlikumu liegt saņemt nevis atalgojumu, bet atlīdzību biedrībās un nodibinājumos, kas būtu plašāks ierobežojums.
Kā skaidro KNAB pārstāvji, atlīdzība ietver sevī ne tikai naudā, bet arī “graudā” gūtu labumu, piemēram, iespēju privātām vajadzībām izmantot biedrības transportu.
Neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems vairākkārt pieminēja kādu deputātu, kas pārvietojies ar lepnu “Range Rover”, bet viņa amatpersonas deklarācijā šāds auto neparādās. Runa, visticamāk, ir par “Saskaņas” deputātu Jāni Urbanoviču, kurš ir biedrības “Baltijas forums” valdes loceklis. Viņu, braucam ar auto, kas reģistrēts uz biedrības vārda, pirms pāris gadiem bija pamanījis “TV 3” raidījums “Nekā personīga”. Komisijas deputātu vairākums neatbalstīja vārda “atalgojums” aizstāšanu ar “atlīdzību”.
