Atbalsta soda palielināšanu par sēklu tirdzniecības prasību pārkāpšanu 0
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā grozījumus Sēklu un šķirņu aprites likumā, kas tostarp paredz lielāku iespējamo soda apmēru par sēklu tirdzniecības prasību pārkāpšanu, nekā patlaban noteikts, aģentūra LETA uzzināja komisijā.
Zemkopības ministrijā (ZM) norādīja, ka likumprojekta mērķis ir, ņemot vērā nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas sistēmas ieviešanu, noteikt administratīvos sodus par sēklu tirdzniecības prasību pārkāpšanu.
Patlaban paredzēti administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktie sodi, kurus plānots pārnest uz Sēklu un šķirņu aprites likumu.
Tāpat par sēklu tirdzniecības prasību pārkāpšanu atsevišķi plānots noteikt juridisko personu atbildību, paredzot tām lielāku sodu nekā fiziskajām personām, ņemot vērā juridisko personu statusu un plašākas pārkāpumu izdarīšanas iespējas.
Vienlaikus izmaiņas paredz, ka par sēklu sagatavošanas un glabāšanas prasību pārkāpšanu turpmāk varēs piemērot arī brīdinājumu, jo daudzos gadījumos personas izdarītais pārkāpums nav radījis tādu kaitējumu sabiedrībai, lai par to piemērotu naudas sodu.
Līdz šim šāda soda sankcija likumā nebija paredzēta.
Līdz ar to, pēc grozījumiem likumā, par sēklu tirdzniecības prasību pārkāpšanu turpmāk tiks izteikts aizrādījums vai piemērots naudas sods fiziskajām personām no 35 līdz 210 eiro (sākotnēji mazākais iespējamais naudas sods bija septiņi eiro), bet juridiskajām personām – no 70 līdz 350 eiro (sākotnēji mazākais iespējamais naudas sods par sēklu tirdzniecības prasību pārkāpumiem, ja tos izdara sēklu importētājs vai vairumtirgotājs, bija septiņi eiro).
Tāpat likumprojektā precizētas Augu aizsardzības dienesta funkcijas.
Tieslietu ministrija sēdē nepiebilda pret attiecīgo likumprojektu.
No deputāta Ivara Zariņa (S) izskanēja jautājums, vai iespējamā soda naudas piemērošana par sēklu tirdzniecības prasību pārkāpšanu attieksies arī uz dārzkopju biedrībām, kas savstarpēji mainās ar sēklām. ZM atbildēja noliedzoši, norādot, ka tas traktējums kā apmaiņa ar sēklām nevis tirdzniecība. Taču, ja vēlēsies, reģistrējoties un izpildot MK noteikumu prasības, sēklaudzētāji varēšot arī tirgot sēklas.
