Atbalsta siena, režģis, dārza mēbeles – mazās arhitektūras formas dārzā 1
Mazās arhitektūras formas ir dārza kompozīcijas un telpas sastāvdaļa, tāpēc to izvēle jāveic pārdomāti, apsverot to nepieciešamību, saskaņotību ar ēku arhitektūru un citiem dārza elementiem. Mazo arhitektūras formu izvēle un daudzums dārzā ir atkarīga no īpašnieku vēlmēm, interesēm, kā arī no funkcionālās nepieciešamības un dārza lieluma. Tās var būt lapenes, pergolas, baseini, vīteņaugu režģi, žogi, dārza skulptūras, dārza gaismas ķermeņi, mēbeles, atbalstsienas.
Atbalsta siena ir svarīgs dārza elements. Tās nepieciešams ierīkot vietās, kur to prasa reljefs vai kādi citi apstākļi. Atbalsta sienu veidošanai izmanto dažādus materiālus: granīta akmeņus, koku, dolomītu vai speciāli ražotus materiālus atbalstsienu būvei. To ierīkošanas paņēmieni arī var būt dažādi – gan mūrēti, gan brīvi krauti.
Pergola ir stabu rindveida būve ar koka latu vai dēļu režģa pārsegumu. Ar pergolu palīdzību tiek norobežotas dažādas dārza zonas. Tās arī projektē vietās, kur nepieciešams viegls noēnojums – atpūtas laukumos, pie ieejām ēkās, automašīnas stāvvietas pārsegšanai un noēnošanai. Taču jāatceras, ka pergola neaiztur nokrišņus. Tās ieteicamais augstums ir 2,2–2,5 m, turklāt būtiski ir ievērot to veidojošo elementu savstarpējās proporcijas.
Ar vīteņaugiem apaudzēts režģis noderēs, ja vēlas padarīt interesantāku masīvu mājas sienu vai aizsegt nepatīkamu skatu aiz žoga. Šim mērķim var izmantot mežvīteņus, vīnkokus, liellapu aristolohijas, aktinīdijas u. c.
Baseini un dīķi bieži vien tiek izmantoti peldēšanai, bet tie var būt arī dekoratīvi elementi dārzā, kuros audzē ūdensaugus. To formai vajadzētu būt pēc iespējas vienkāršākai, kas labi izskatās zālienā. Šīs ūdenstilpes ieteicams izvietot starp stādījumiem, kas piemēroti augšanai ūdens tuvumā (sirdslapu bergēnija, zobainā ligulārija, prīmula, Ārendsa astilbe, dienziede, dažādas graudzāles u. c. ). Izmantojami arī augi, kas daļēji aug ūdenī (kalmes, purva purenes un šaurlapu vilkvālītes) vai peld ūdenī (dažādas ūdensrozes, peldošie ezerrieksti, ežgalvītes u. c.),
taču jāatceras, ka ūdensaugiem baseinā vai dīķī nevajadzētu aizņemt vairāk par trešdaļu no ūdens virsmas.
Ja ir vēlme ūdenstilpē ievietot strūklaku vai kādu skulpturālu elementu, jāņem vērā baseina lielums. Ļoti būtiski ir baseinu ierīkot pareizi – vietā, kur ir izteikts reljefs. Tam ir jāatrodas dārza zemākajā vietā, nekad augstāk par apkārtni. Lai uzturētu skaistu baseinu, ūdenim tajā vienmēr ir jābūt tīram un nekādā gadījumā pilnībā aizaudzētam ar ūdensaugiem, ja arī ūdenstilpei ir tikai dekoratīva funkcija.
Dārza mēbeles būtu nepieciešams izvietot ikvienā tā atpūtas laukumā vai zālienā. Galvenās no tām ir sols, galds un krēsli; tiem dārzā ir jābūt vienkāršiem, bet kvalitatīviem. Mēbeles var būt stacionāras vai viegli pārvietojamas. Vispiemērotākais materiāls tām ir koks, pinumi, koks un audums, koks un metāls u. c.
Mākslīgajam apgaismojumam ir gan praktiska, gan dekoratīva nozīme. Tas palīdz droši pārvietoties arī diennakts tumšajā laikā un palielina apstādījumu uztveres iespējas – izgaismo kokus, krūmus, puķu stādījumus, strūklakas u. c. Dārza apgaismei nevajadzētu būt pārāk spožai, lai tā nespīdētu acīs, taču pietiekamai, lai būtu saredzams mērķis, uz kuru dodamies. Apgaismojums paaugstina arī stādījumu un atsevišķo elementu dekoratīvo vērtību. Ar gaismekļu palīdzību var radīt interesantas vīzijas vasaras naktīs, bet jo īpaši tumšajā Latvijas ziemas un rudens periodā.
