Atbalsta radikālā musulmaņu garīdznieka Abu Hamzas izdošanu ASV 0
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) atbalstījusi radikālā musulmaņu garīdznieka Abu Hamzas izdošanu ASV, un Britānija sola viņu izdot iespējami ātrāk.
ECT noraidīja Abu Hamzas pēdējo apelāciju pret šīs tiesas 10. aprīļa spriedumu, kas paredz, ka Britānija viņu un vēl četrus cilvēkus izdos ASV. Izdodamie apelācijā apgalvoja, ka viņiem ASV draud pazemojoša izturēšanās, jo viņi tiktu nosūtīti uz bēdīgi slavenu pastiprinātas apsardzes cietumu ADX Kolorādo štata Florensas pilsētā, turklāt viņiem var tikt piespriesti daudzi mūža ieslodzījumi. ECT Lielā palāta vienbalsīgi nolēma, ka ar šo cilvēku izdošanu ASV netiks pārkāpta Eiropas Cilvēktiesību konvencija. Ziņu avots Britānijas valdībā informēja, ka izdošanas process varētu ilgt vairākas nedēļas.
ASV vēlas tiesāt Abu Hamzu par terorisma noziegumiem, tostarp mācību nometnes izveidošanu kaujiniekiem Oregonas štatā, naudas un savervētu kaujinieku sūtīšanu palīgā Afganistānas talibu kaujiniekiem un starptautiskajam teroristu tīklam “Al Qaeda”, kā arī par palīdzību nolaupītāju bandai, kas 1998. gadā Jemenā nolaupīja 16 tūristu grupu no Rietumvalstīm. Abu Hamzam 2006. gada februārī Britānijā piesprieda septiņu gadu cietumsodu par rasu naida kurināšanu un kūdīšanu uz slepkavībām. Londonas Centrālās Krimināltiesas tiesnesis Entonijs Hjūzs atzina, ka Abu Hamza izmantojis savu autoritāti, iedvešot sprediķu klausītājiem pārliecību, ka slepkavība ir reliģisks pienākums. Neilgi pirms tam tiesa atzina par vainīgu Abu Hamzu 11 apsūdzībās, tostarp kūdīšanā uz slepkavībām. Viņam bija izvirzītas 15 apsūdzības, tostarp par publisku aicinājumu musulmaņiem nogalināt “neticīgos”, tostarp ebrejus.
Garīdznieks, kurš Afganistānā zaudējis abas plaukstas un aci, tika apsūdzēts arī draudēšanā, agresīvā vai aizvainojošā uzvedībā ar nolūku kurināt rasu naidu, kā arī ar terorismu saistītu dokumentu glabāšanā. Abu Hamza, kas kļuva pazīstams ar skandaloziem sprediķiem Londonas Finsberipārkas mošejā, tika aizturēts 2004. gada maijā pēc ASV lūguma viņu izdot.
Garīdznieks, kurš dzimis Ēģiptē un ieguvis Britānijas pilsonību salaulājoties, savos sprediķos Finsberipārkas mošejā aicināja uz džihādu (svēto karu) pret Rietumu interesēm un nosodīja ASV vadīto iebrukumu Irākā. Viņa sprediķus apmeklēja arī par apavu spridzinātāju dēvētais brits Ričards Rīds, kurš 2001. gada 22. decembrī mēģināja uzspridzināt Parīzes-Maiami reisa lidmašīnu ar kurpes papēdī paslēptām sprāgstvielām, kā arī Zakarija Musavi, kurš minētajā cietumā ADX izcieš mūža ieslodzījumu par plāniem nogalināt ASV pilsoņus 2001. gada 11. septembra teroraktos.
