Atbalsta pretrunīgi vērtēto normu par valdes locekļu atbildību 2
Saeima trešdien galīgajā lasījumā atbalstīja uzņēmēju un parlamenta Juridiskā biroja kritizētajos grozījumus likumos, kas paredz noteikt, ka kompānijas valdes loceklis, iestājoties noteiktiem apstākļiem, kļūst par kapitālsabiedrības galvinieku iespējamu nodokļu parādu gadījumā, aģentūra BNS uzzināja Saeimā.
Grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām un likumā par Valsts ieņēmumu dienestu (VID) paredz, ka valdes loceklis, iestājoties noteiktiem apstākļiem, kļūst par kapitālsabiedrības galvinieku tās iespējamu nodokļu parādu gadījumā. Paredzēts, ka tiesības pieņemt lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu, uzliekot noteiktajos gadījumos atbildību par juridisku personu nokavētajiem nodokļu maksājumiem tā valdes locekļiem, būs VID.
Saeimas frakcijas “No sirds Latvijai” deputāts Gunārs Kūtris sēdē kritizēja šos grozījumus, norādot, ka tie ir pretrunā Satversmei. Tāpat, pēc viņa teiktā, uzņēmuma valdes locekļu iespējas pierādīt savu nevainību iespējamā pārkāpumā ir ierobežotas.
Arī “Saskaņas” frakcijas deputāts Ivars Zariņš plānoto regulējumu kritizēja, norādot, ka to ir elementāri apiet un būs papildus noslogotas tiesas. Pēc viņa teiktā, uzņēmumu valdēs tiks iecelti bezpajumtnieki, lai tādējādi izvairītos no atbildības. Deputāts aicināja šīs izmaiņas no likuma grozījumiem izslēgt.
Savukārt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) atzīmēja, ka par šiem grozījumiem jau aptuveni gadu diskutēts starp iesaistītajām pusēm. Tāpat viņš atzīmēja likuma grozījumiem ir fiskāla ietekme uz nākamā gada budžetu.
Parlamenta Juridiskā biroja pārstāvji arī pauduši bažas par to, vai izdotos pierādīt likuma normu atbilstību Satversmei, ja tās tiktu pārsūdzētas tiesā. Tāpat juristi atzīmēja, ka nav pārliecības, vai personu situācijā, kad tā kļūst par kapitālsabiedrības galvinieku tās iespējamu nodokļu parādu gadījumā, nevar nostādīt kādas citas personas rīcība, kā arī nav pārliecības, vai personai būs pietiekama iespēja pierādīt, ka tā nav vainīga. Juristi aicināja šīs normas nevirzīt sasteigti. Attiecīgo iniciatīvu kritizējušas arī uzņēmēju organizācijas.
Finanšu ministrijā (FM) iepriekš norādīja, ka grozījumi paaugstinās juridisko personu esošo vai bijušo valdes locekļu atbildības līmeni attiecībā uz juridiskās personas nodokļu un citu obligāto maksājumu samaksu valsts vai pašvaldību budžetā un citu tai normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildi. Ieviešot šīs izmaiņas, tiks radīts mehānisms, kādā veidā VID būs tiesīgs pieprasīt valdes loceklim segt juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu saistības.
“Valdes loceklim noteiktos gadījumos tiek noteikta personiskā atbildība par juridiskās personas nokavētajiem nodokļu maksājumiem. VID varēs izvērtēt valdes locekļa pienākumu atlīdzināt juridiskās personas nokavētos nodokļu maksājumus tikai gadījumā, ja juridiskai personai nebūs pasludināts maksātnespējas process, tiesiskās aizsardzības process vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process,” informēja ministrijā.
Lai sāktu procesu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu no valdes locekļa, VID būs pienākums konstatēt vairāk kritērijus – nokavēto nodokļu maksājumu summa pārsniedz piecdesmit Latvijā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu, lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir paziņots juridiskai personai, ir konstatēts, ka pēc nodokļu parāda izveidošanās juridiskā persona ir atsavinājusi aktīvus tādai personai, kura attiecībā pret valdes locekli atbilst ieinteresētās personas jēdzienam Maksātnespējas likumā izpratnē, ir sastādīts akts par piedziņas neiespējamību, kā arī – juridiskā persona nav izpildījusi Maksātnespējas likumā noteikto pienākumu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.
Triju mēnešu laikā no akta par piedziņas neiespējamību sastādīšanas dienas VID brīdinās juridisko personu un valdes locekli par procesa sākšanu. “Valdes loceklim likumā noteiktajā termiņā būs iespēja iesniegt pierādījumus tam, ka tas ir rīkojies kā krietns un rūpīgs saimniecisks attiecībā uz nodokļu parāda nomaksu, kā arī iespēja sniegt pierādījumus, ka pastāv objektīvi iemesli maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanai. Likumprojektā detalizēti uzskaitīts, kāda informācija ir jāsniedz valdes loceklim nodokļu administrācijai,” piebilda FM.
Grozījumi paredz, ka gadījumā, ja juridiskai personai būs vairāki valdes locekļi, tiem būs pienākums atlīdzināt juridiskās personas nokavētos nodokļu maksājumus solidāri, tādējādi VID būs tiesīgs prasīt nokavētos nodokļu maksājumus atlīdzināt gan visām atbildīgajām amatpersonām kopā, gan no katras atsevišķi gan pilnā apmērā, gan daļēji. Nokavēto nodokļu maksājumu saistību pāreja no juridiskās personas uz lēmuma adresātu (valdes locekli) pāriet brīdī, kad lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu kļuvis neapstrīdams vai tas ir nepārsūdzams.
“Gadījumā, ja persona attiecībā, uz kuru ir pieņemts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu, neveiks lēmumā norādīto nokavēto nodokļu maksājumu samaksu viena mēneša laikā no lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu saņemšanas dienas, VID ir noteikts pienākums tos piedzīt saskaņā ar likumu par nodokļiem un nodevām,” atzīmēja FM.
Ministrijā uzsvēra, ka izmaiņas uzlabos nodokļu administrēšanu kopumā, kā arī veicinās komercdarbības vides sakārtošanu, izslēdzot no tās parādniekus, negodprātīgus nodokļu maksātājus, kuri faktiski neveic komercdarbību un ar savu darbību vai bezdarbību maldina citus tirgus dalībniekus.
Attiecīgie likumu grozījumi ir nākamā gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē, par kuru trešdien lemj Saeima. Jaunais regulējums stāsies spēkā no nākamā gada.
