Atbalstu plānots novirzīt tieši tām iedzīvotāju grupām, kurām nabadzības risks ir visaugstākais – pensijas vecuma cilvēkiem, īpaši tiem, kuri dzīvo vieni, ģimenēm ar bērniem, īpaši daudzbērnu un nepilnajām u.c. Tas attieksies uz aptuveni 8,1% iedzīvotājiem, kuru ienākumi ir zemāki par noteikto minimālā ienākuma līmeni. 7
Minimālā ienākuma līmeni plānots ieviest pakāpeniski līdz 2020.gada 1.janvārim.
Plānots, ka minimālā ienākuma līmeņa aprēķināšanu ik gadu veiks Centrālā statistikas pārvalde.
Veturtdien, 11.jūnijā, Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi likumā Par sociālo drošību. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un sociālajiem partneriem, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā.
Pašlaik normatīvos noteiktie minimālie ienākumu līmeņi, proti, garantētais minimālo ienākumu līmenis, trūcīgās un maznodrošinātās personas (ģimenes) ienākumu līmenis nav sociālekonomiski pamatoti. Tie tiek noteikti, pamatojoties galvenokārt uz budžeta iespējām, tāpēc “atbalsts iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem ir neadekvāts, jo 97% gadījumu trūcīgākie iedzīvotāji arī pēc valsts un pašvaldību sociālo maksājumu saņemšanas aizvien nespēj izkļūt no nabadzības riska,” atzīst ministrija.
Atbilstoši Eiropas Savienības (ES) nabadzības mērīšanas metodoloģijai Latvijā 2013.gadā nabadzības riskam bija pakļauti 21,2% Latvijas iedzīvotāju (ES-28 – 16,6%). 2013.gadā nabadzības riskam visvairāk pakļauti bija bērni (24,3%), īpaši viena vecāka (41,1%) un daudzbērnu ģimenēs (27,7%), kā arī pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēki (25,7% vecuma grupai 60+), īpaši pensionāri, kuri dzīvo vieni (51,1%).
