Atbalsta nodokļa celšanu 6
Šodien, lemjot par budžeta grozījumiem galīgajā lasījumā, visticamāk, tiks atbalstīts arī priekšlikums par mikrouzņēmuma nodokļa celšanu. Tomēr frakcijās jau top alternatīvi priekšlikumi.
Jau vēstīts, ka neatkarīgo deputātu grupas pārstāve Elīna Siliņa piedāvā pašreizējo mikrouzņēmuma nodokļa likmi (9%) vairāku gadu laikā paaugstināt līdz 15%. Viņas priekšlikums paredz, ka nākamgad likme vēl netiktu mainīta, 2015. gadā tā tiktu palielināta līdz 11%, 2016. gadā līdz 13% un 2017. gadā – līdz 15%. Nepieciešamību celt nodokli viņa pamato ar rūpēm par mikrouzņēmumu darbiniekiem, kas šobrīd ir sociāli mazākaizsargāti nekā parastos uzņēmumos strādājošie. Pēc statistikas, pašlaik mikrouzņēmumos nodarbināti 62 000 cilvēku, bet darba devējs (mikrouzņēmējs) maksā tikai mikrouzņēmuma nodokli – 9% no apgrozījuma, kurš pēc tam tiek sadalīts starp valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, iedzīvotāju ienākuma nodokli, pelņas nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu. Teorētiski mikrouzņēmumu darbinieki var reģistrēties brīvprātīgai sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanai, bet praksē šo iespēju izmanto apmēram 100 no minētajiem 62 000 darbinieku.
Siliņas piedāvājumu asi kritizējušas uzņēmēju organizācijas un paši uzņēmēji. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš iespējamo mikrouzņēmumu nodokļa likmes paaugstināšanu nosaucis par Finanšu ministrijas un uzņēmēju organizāciju noslēgtās vienošanās par Nodokļu politikas stratēģiju pārkāpumu. Viņaprāt, šāds solis ne vien kalpos par negatīvu signālu Latvijas mazajai uzņēmējdarbībai un potenciālajiem uzņēmējdarbības sācējiem, bet arī sekmēs ēnu ekonomikas sektoru pametušos uzņēmējus tajā atgriezties. Paši uzņēmēji ir vēl skarbāki: “Siliņas piegājiens novedīs atpakaļ pie aplokšņu algām vai arī uzņēmēji vienkārši bankrotēs. Un tad darba ņēmējs būs vēl neaizsargātāks nekā ar pašreizējiem 9%,” man teica kāds mikrouzņēmējs no Jelgavas.
Neskatoties uz uzņēmēju iebildumiem, koalīcija nolēmusi atbalstīt Siliņas piedāvājumu, tomēr pilnas vienprātības par to nav. “Piedāvātais risinājums, manuprāt, nav pilnīgs, bet mums nākamgad vēl būs laiks to uzlabot,” sprieda Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš (RP). Viņaprāt, vajadzētu pievērst īpašu uzmanību brīdim, kad mikrouzņēmums pārtop par parasto uzņēmumu, nosakot arī kādu pārejas posmu.
Visšaubīgākā arī šoreiz ir Nacionālās apvienības (NA) frakcija. “Mums ir pamatotas bažas par to, vai nodokļa celšana līdz 15% sasniegs gaidīto mērķi. Drīzāk vajadzētu orientēties nevis uz likmes celšanu, bet to, lai mikrouzņēmuma statuss netiktu izmantots, lai izvairītos no nodokļiem,” teica NA pārstāvis Gaidis Bērziņš. Vakar NA frakcijas sēdē tomēr nolemts budžeta ietvaros likumprojektu atbalstīt, bet nākamā gada laikā atrast risinājumu, kas ļautu izvairīties no likmes celšanas. Citiem vārdiem, nacionāļi un RP šoreiz rīkosies līdzīgi kā savulaik “Vienotība” demogrāfijas vienošanās kontekstā – atbalstīs likumprojektu ar cerību to mainīt, pirms grozījumi reāli sākuši darboties.
Tomēr vismaz viens NA deputāts – Romāns Naudiņš – jau paziņojis, ka neatbalstīs Siliņas priekšlikumus. Tā vietā viņš piedāvā pacelt apgrozījuma slieksni, līdz kuram uzņēmums ir atzīstams par mikrouzņēmumu no pašreizējiem 100 000 eiro (Ls 70 000) līdz 300 000 eiro (Ls 210 840) un mikrouzņēmuma nodokļa likmi pieskaņot apgrozījumam. Viņa piedāvājumā uzņēmumi ar apgrozījumu līdz 100 000 eiro (tātad – visi pašreizējie mikrouzņēmumi) maksātu 9%, bet par katriem nākamajiem 20 000 eiro pie apgrozījuma likme pieaugtu par 1%. Pagaidām gan viņa priekšlikumam nav atbalsta pat nacionāļu frakcijā.
Uzziņa
Deputātes Siliņas priekšlikums (pakāpeniska nodokļa likmes celšana)
* 2014. gads – 9%
* 2015. gads – 11%
* 2016. gads – 13%
* 2017. gads – 15%
