Atbalsta ne tikai dabiskās dzemdībās. Dūlu nedēļas pirmās atskaņas – pasākumi turpinās 0
Latvijā no 19. marta līdz 3. aprīlim norit dūlu nedēļa, kad ar nodarbībām un lekcijām klātienes pasākumos un tiešsaistē piedalās 35 dūlas 16 Latvijas pilsētās.
“Gandrīz katru dienu norisinās nodarbības, kurās dūlas gaida gan topošos, gan jaunos vecākus kopā ar mazuļiem, lai caur kopīgu pieredzi mācītos praktiskas iemaņas, piemēram, dzemdību elpošanu, atslābināšanās un pašpalīdzības vingrojumus, vēdera atbalsta tehnikas ar slingu, kā arī apgūtu vairāk teorētiskās zināšanas par gaidību laiku, dzemdībām un pēcdzemdību periodu,” stāsta Latvijas Dūlu apvienības valdes locekle Anete Baškevica.
Dzimst ne tikai bērns, arī mamma
Pats pirmais dūlu nedēļas pasākums notika Cēsīs kopā ar dūlām Līgu Rozi-Kļaviņu, Anitu Oļukalnu un Litu Dudeli-Krastiņu. Tajā sirsnīgā lokā pārrunāts, kā parūpēties par savām fiziskajām un emocionālajām vajadzībām pēc dzemdībām. “Mēs rosinājām domāt, ka dzimst ne vien bērns, bet arī mamma, turklāt katra mamma piedzimst savā laikā. Būtiski ir dot sev šo laiku, ļauties tam un piedzīvot. Pateikties sev un pieņemt jauno. Caur sevis sajušanu, saudzēšanu, kopā būšanu, caur atbalstu un pēcdzemdību rituāliem,” stāsta dūla Līga Roze-Kļaviņa. Uz šādu nodarbību minētās dūlas aicina arī 28. martā, – nu jau Siguldā.
Vēderam un pleciem ir vieglāk
Viens no pasākumiem dūlu nedēļas ietvaros Rīgā bija praktiska nodarbība par vēdera atbalsta tehnikām gaidību laikā kopā ar pēcdzemdību dūlu un bērnu nēsāšanas konsultanti Evitu Žvagiņu-Jākobsoni. Savas pēcsajūtas stāsta topošā māmiņa Linda: “Tikko atgriezos no ceļojuma, kurā daudz staigāju un izmantoju vienu no vēdera siešanas tehnikām ar īso lakatu – tas patiesi ļāva ilgāk baudīt saulainas pastaigas. Savukārt Evita ierādīja man nezināmas tehnikas, kā var izmantot garāku lakatu, slingu, atbalstot ne tikai punci, bet arī plecus un krūtis, kas gaidībās ir vēl smagākas.
Patika, ka neviena no metodēm netika uzspiesta, pasniedzēja aicināja izjust, kurās vietās ķermenī lakats balsta un kur varbūt rodas diskomforts.
Būtiski bija arī dzirdēt pamatojumu šīm metodēm un informāciju, ka lakata izmantošana nav nekāda brīnummetode, tas ir tikai atbalsts noteiktām situācijām, bet pamatiemeslus, piemēram, sāpēm kādā ķermeņa rajonā jau ir jārisina citādi.”
Kad vēl pat neplāno mazo
Tas, kā sieviete uztver dzemdības un savu seksualitāti, veidojas vēl ilgi pirms bērniņa pieteikšanās, tāpēc jo īpaši svarīgi veicināt veselīgu priekšstatu par dzemdībām jau pusaudžu vecumā. Ne velti dūlas apmācībā Ieva Sproģe-Grigorjeva un Elīna Dupate dūlu nedēļā tikās ar 9. klašu meitenēm no Oskara Kalpaka Rīgas tautas daiļamatu pamatskolas.
“Meitenēm stāstījām gan par dūlām, jaunu sieviešu emocionālo un fizisko veselību, gan par svarīgām tēmām jaunas sievietes dzīvē, tai skaitā anatomiju, menstruālo ciklu, sportu, intīmo fitnesu, rūpēm par sevi, par holistisko medicīnu un slimību cēloņiem, seksualitāti un sevis apzināšanos, par partnerattiecībām, vardarbību, atbalstu, grūtniecību, dzemdībām u.c. Meitenes bija ļoti ieinteresētas, atsaucīgas – ieguvēji bija abas puses. Līdzīga šāda nodarbība plānota 28. martā Avotu pamatskolā,” atklāj dūla Ieva Sproģe-Grigorjeva.
Līdzās gan dabiskās dzemdībās, gan ķeizargriezienā
Dūla ir nemedicīniska atbalsta persona, kas atbalsta informatīvi, emocionāli un fiziski gaidību, dzemdību un pēcdzemdību laikā. Viņu prasmes ir ļoti dažādas, ņemot vērā, ka pašas dūlas ir ļoti atšķirīgas. “Dūlu pamatprofesijas ir visdažādākās,” norāda Anete Baškevica, “starp mums ir gan zīdīšanas konsultantes, vecmātes, bērna nēsāšanas konsultantes, pirtnieces, jogas pasniedzējas, kraniosakrālās terapijas praktiķes, sertificētas masieres un psiholoģes. Mūsu vidū ir fizioterapeites, deju un kustību terapeites, kas savā darbā apvieno abas šīs prasmes – gan kā atbalstīt māmiņu emocionāli, kā stiprināt viņas iekšējos resursus, gan sniegt pētījumos balstītu palīdzību. Tas sniedz iespēju saņemt īpaši iejūtīgu un uz sievietes individuālajām vajadzībām vērstu aprūpi.
Visas šīs profesijas lieliski papildina dūlas darbu un tā kvalitāti, katrai specializējoties kādā sev īpaši mīļā jomā.
Līdz ar to arī katrai ģimenei vieglāk atrast savu dūlu un tieši tādu atbalstu, kāds viņiem ir nepieciešams.”
Pie dūlām vēršas māmiņas ar dažādām vajadzībām – gan saņemt atbalstu dabiskās dzemdībās, gan gūt iedrošinājumu gatavoties plānotam ķeizargriezienam, saņemt pēc tā praktisku palīdzību, piemēram, zīdīšanas jautājumos vai pēcdzemdību periodā mājas darbos, gan ar jauno mammu, gan tēti pārrunāt sāpīgu vai spēcīgi saviļņojošu pieredzi. Bieži viens praktisks un konsultatīvs atbalsts nepieciešams tieši vīrietim, kas nereti ir atstāts neziņā vai puspatiesībās.
Pieņemt dažādas izvēles
Anete Baškevica atzīmē arī dūlas lomu, ja ģimenē kāds ir cittautietis: “Dūla var būt liels palīgs stacionārā, ja viens no vecākiem ir ārzemnieks un nerunā latviešu valodā. Tas var sekmēt komunikāciju starp mediķiem un jaunajiem vecākiem, iztiekot bez pārpratumiem un apgrūtinājumiem, ja dūla spēj pieslēgties kā tulks.
Nereti dūlas sniedz iedrošinājumu sievietēm pieņemt viņām svarīgus lēmumus, kas sekmētu pozitīvu dzemdību vai pēcdzemdību pieredzi, šie lēmumi var būt gan par, gan pret kādas atsāpināšanas lietošanu dzemdībās, izvēlēties dzemdēt dabiski vai plānot ķeizargrieziena operāciju, zīdīt mazulīti ar krūti vai izvēlēties jaukto barošanu, pieņemt sievieti tādu, kāda viņa ir – ar sabiedrībā pieņemtiem “pareiziem” vai “nepareiziem” priekštatiem par to, kādām jābūt šim izvēlēm attiecībā uz dzemdībām, pēcdzemdībām un bērnu audzināšanu,” iedrošina dūla Anete Baškevica.
Dūlu nedēļas pasākumi vēl gaidāmi Rīgā, Dobelē, Baložos, Saulkrastos, Ādažos, Siguldā, Jelgavā un Liepājā. Plānotas gan grūtniecības, gan pēcdzemdību laikam aktuālas tēmas. Notikumu grafiku pieejams Latvijas Dūlu mājaslapā: www.dulas.lv
