Atbalsta mehānisms jau ierūsējis. Kurš kuru māna? 0
Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ekonomikas ministrijā tapis ilgi gaidītais atbalsta pasākumu plāns tūrisma operatoriem, izmitināšanas un ēdināšanas uzņēmumiem, kuros līdz ar ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu valstī darbība reāli bija apstājusies.
Tas piedāvā uzņēmumiem izstrādāt mehānismu aizdevuma saņemšanai, lai atjaunotu saimniecisko darbību un palielinātu jaudu, un ieviest trīs mēnešu grantus darba turpināšanai – tātad vismaz šīs vasaras tūrisma sezonas laikā.
Divu pakāpju atbalsta mehānismā iekļauto grantu uzņēmēji varēs izmantot dažādu operacionālo izmaksu segšanai, tostarp darbinieku algām, telpu nomai, preču iepirkšanai un līdzīgiem izdevumiem, bet apgrozāmo līdzekļu aizdevums bez nodrošinājuma un procentiem būs paredzēts saimnieciskās darbības atjaunošanai, atbalstu piešķirot trīs mēnešu periodā pēc klārtējās algas un nodokļu nomaksas.
Tūrisma nozares atbalsta plānā Ekonomikas ministrija vēl paredzējusi izvērtēt risinājumus tūrisma operatoru un aģentūru nodrošināto, bet nenotikušo ceļojumu un braucienu kompensēšanai klientiem, piedāvāt tūrisma darbinieku apmācības pārkvalifikācijai rudens ziemas sezonā un risināt citus jautājumus.
EM Ekonomikas attīstības darba grupa piedāvā katram ēdināšanas un izmitināšanas sektorā strādājošajam trīs mēnešus – no 1. jūlija līdz septembra beigām – izmaksāt 300 eiro grantu mēnesī, kas valsts budžetam izmaksātu 36 miljonus eiro, ja tiktu pieteikti visi šajā jomā nodarbinātie.
Kurš kuru māna
Lai gan ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (“KPV/LV”) apgalvo, ka kopā ar tūrisma nozari ir pārrunāti un pārskatīti visi iespējamie varianti atbalsta mehānismiem, lai nozare varētu atgūties no koronavīrusa izraisītā piespiedu apstāšanās punkta un panāktu ekonomisko izrāvienu, jo īpaši reģionos, daudziem tūrisma uzņēmējiem ir citādas domas.
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis uzskata, ka ēdināšanas un izmitināšanas sektora atbalstam piedāvātais divu pakāpju atbalsta mehānisms nedos vēlamo rezultātu un tiek virzīts, nekonsultējoties ar nozari un neapzinot tās vajadzības.
“Jau tikām apsprieduši subsidēto darba vietu modeli, kas, mūsuprāt, bija veiksmīgs risinājums un loģisks turpinājums šobrīd spēkā esošajam dīkstāves reglamentam. Šobrīd piedāvātais grants veicinās darba tiesisko attiecību pārtraukšanu un bezdarbnieku skaita pieaugumu, bet apgrozāmo līdzekļu aizdevums ir maldinošs.”
Nozare arī lūdza, lai tiktu samazināts pievienotās vērtības nodoklis ēdināšanai un izmitināšanai gada laikā pēc ārkārtas situācijas beigām, kas ļautu uzņēmējiem pārdzīvot Covid-19 radīto krīzi.
Arī ekonomikas ministrs rosināja piemērot tūrisma un viesmīlības nozarei samazinātu PVN likmi 5% apmērā, tomēr finanšu ministra Jāņa Reira (“V”) vadītā darba grupa lēma šo priekšlikumu nesaistīt ar palīdzību ārkārtējā situācijā, bet apspriest nodokļu izmaiņu kontekstā.
Atbalsta mehānisms jau ierūsējis
Atbalsta piešķiršana paredzēta caur attiecīgo nozaru asociācijām un Attīstības finanšu institūciju “Altum”, kuras pašreizējo darbību Jānis Pinnis vērtē kā neapmierinošu.
“Ja tūrisma uzņēmums tiek cauri pirmajai izvērtēšanas kārtai, tad lielākā daļa nevar izpildīt “Altum” iekšējos kritērijus, tādēļ šim finanšu instrumentam nav nekādas nozīmes, ja netiek pārskatīti kritēriji.”
Tas nozīmē, “Altum” aizdevums īsti nebūs glābiņš, jo uzņēmēji saprot, ka aizņemtā summa būs jāatdod un atbalsta mehānisms bez tirgus atdzīvināšanas tikai paildzinās uzņēmumu agoniju.
“Sekojot līdzi notikumiem un klausoties valsts amatpersonu izteikumos, mani vienalga nepamet sajūta, ka liela daļa no viņiem neredz un nesaprot kopsakarības. Ja nebūs uzņēmējdarbības, Valsts kasē neienāks nodokļi un tad arī valsts aparāta darbinieki nebūs nevienam vajadzīgi,” saka latviskā mantojuma sētas “Caunītes” (Ozolnieku nov.) saimnieks Jānis Rubenis.
Viņam ir bažas, ka tūrisma atkopšanos Baltijā kavēs katrā valstī atšķirīgie pulcēšanās noteikumi un pieaugs dabas taku apmeklētāju un līdzpaņemto sviestmaižu tūristu skaits, kas lauku tūrismam lielu atspaidu tāpat nedos. Arī viesu nama “Springšļu dzirnavas” saimniece Viviāna Zipa latviešu un tuvāko kaimiņtautu Latvijas apceļošanas un naudas atstāšanas prognozes uzskata par pārāk optimistiskām.
“Tūrisma, it īpaši lauku tūrisma, uzņēmumi izdzīvo, pateicoties vasaras sezonai un galvenokārt aktivitātēm, kas šajā laikā notiek (kāzas, svinības, korporatīvie pasākumi). Pagaidām spēkā esošie ierobežojumi praktiski neļauj rīkot lielus pasākumus dabā, lai arī teorētiski tie ir atļauti.
Tādēļ valdībai un atbildīgajām ministrijām būtu jārespektē reālā situācija un jāatzīst, ka pasākumu iespējas joprojām ir ļoti ierobežotas, turklāt pastāv tūrisma pakalpojumu pircēju paradumi, tirgus vēl ir baiļu fāzē un lielākā sabiedrības daļa ir piesardzīga gan veselības, gan sava budžeta apsvērumu dēļ,” savu viedokli izsaka AS “Skrundas muiža” valdes priekšsēdētājs Edgars Vizulis.
Plānoto atbalsta pasākumu lietderību kritiski vērtē arī asociācijas “Lauku ceļotājs” prezidente Asnāte Ziemele.
“Faktiski šāds atbalsta modelis mazajiem lauku tūrisma uzņēmējiem neder un nolemj viņus iznīcībai. Doma par vaučeru – pakalpojumu priekšapmaksas subsīdiju – sistēmas ieviešanu vairs netiek aktualizēta, un tas uztverams kā vēstījums – kulieties nu tālāk paši.”
Viņa vēlētos no valdības skaidru tuvojošās vasaras rīcības plānu, kurā būtu konkrēti pateikts, cik daudz cilvēku un kā drīkstēs pulcēties.
“Atklāj Latviju droši!”
Visi aptaujātie tūrisma uzņēmēji atzīst, ka LIAA daudzu gadu garumā ir mērķtiecīgi ieguldījusi līdzekļus, lai popularizētu mūsu valsti un aicinātu uz Latviju ārvalstu viesus.
Tomēr viesu plūsmai nepieciešams kvalitatīvs piedāvājums, kam draud iznīcība. Krīzes laikā LIAA kopā ar Veselības ministriju un Slimību un profilakses kontroles centru (SPKC) ir izstrādājusi drošas ceļošanas vadlīnijas gan tūrisma pakalpojuma sniedzējiem, gan ceļotājiem, kā arī pagājušajā nedēļā uzsākusi kampaņu “Atklāj Latviju droši!”
“Lai mazinātu drūzmēšanos populārākajos tūrisma galamērķos, aicinām paplašināt redzesloku un drošā Latvijas apceļošanā līdzšinējos populārākos apskates objektus papildināt ar mazāk zināmām takām, lauku un amatnieku sētām, kas piedāvā dažādas meistarklases, mini zoo, romantiskus viesu namus meža ielokā, kā arī mazos, privātos muzejus un citas apskates vietas, kurām iepriekš esam pabraukuši garām,” mudina LIAA Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.
Ņemot vērā starpvalstu vienošanos, LIAA aicinās arī Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājus apceļot Latviju.
“Pielāgošanās situācijai no lauku tūrisma uzņēmējiem ir prasījusi lielus ieguldījumus. Cerot uz pašmāju ceļotāju atbalstu, lūdzam neizmantot populārās, ārzemju uzņēmumiem piederošās naktsmāju rezervāciju vietnes, bet tieši sazināties ar Latvijas lauku uzņēmējiem un naktsmāju saimniekiem,” aicina arī Asnāte Ziemele.
Kampaņas “Atklāj Latviju droši!” aktuālā informācija atrodama Latvijas oficiālajā tūrisma portālā “latvia.travel”, kā arī sociālajos tīklos @atklājLatviju.
