“Laika priekškara” izvietošanu pie Nacionālā teātra atbalsta visas kompetentās iestādes 1
Sabiedrības uzmanību piesaistījušā vides objekta “Laika priekškars” izvietošanu pie Latvijas Nacionālā teātra esošajā ozolkoku alejā atbalsta visas pilsētvides ekspertus, pieminekļu aizsardzības speciālistus un māksliniekus pārstāvošās institūcijas.
Šodien Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja tika spriests par pretrunīgi vērtētā vides objekta “Laika priekškars” projekta virzību. Gada sākumā Rīgas domes Īpašuma departamenta izsludinātajā skiču konkursā par simtgades alejas izveidi pie Latvijas Nacionālā teātra par labāko žūrija atzina SIA “H2E” veidoto darbu “Laika priekškars”. Autori savu darbu veidojuši, balstoties un nozīmīgākajiem gadskaitļiem Latvijas valsts un Nacionālā teātra vēsturē. Nozīmīgākās gadskārtas tiks attēlotas uz 100 soļu garas, “laika līnijas skatuves”, kas vīsies cauri koku alejai. Līdzās gada skaitļiem būs izveidoti arī paskaidrojoši stāstījuma teksti vairākās valodās par to, kas konkrētajā gadā noticis.
Nacionālā teātra izpilddirektors Ojārs Rubenis deputātiem pastāstīja, ka par piemiņas zīmi, kas simbolizētu teātra nozīmi valsts izveides procesā ir diskutēts vairākus gadus. “Nacionālās kultūras padomes sēdē mēs ilgstoši diskutējām kāda šī zīme varētu būt – vai izvietot soliņus uz kuriem sēž valsts dibinātāji vai ko citu, bet rezultātā pie kopsaucēja mēs nenonācām. Kad ar Rīgas domi atrisinājām jautājumu par atsevišķas piebūves izveidi teātrim, mēs sapratām, ka šajā alejā ir izveidojusies ļoti skaista vieta un, ka tā būtu pelnījusi daudz ko vairāk, tādēļ es biju patīkami pārsteigts, kad tiku uzaicināts par šāda konkursa komisijas locekli,” stāstīja Rubenis.
Viņš norādīja, ka konkursa komisijas sastāvā bija daudzas sabiedrībās autoritātes – pilsētas arhitekti, mākslinieki. “Kad uzvarēja šis darbs, atšķirībā no daļas sabiedrības, man viņš likās ļoti iedvesmojošs. Konkursa komisijā darbojās augsta līmeņa speciālisti un autoritātes. Mani izbrīna, ka cilvēki neredzot maketus, neredzot pašu objektu, izvērš diskusijas, kuras nav argumentētas. Es iestājos par kokiem, par aleju un es tiešām ticu, ka viņa var tikt sakopta ar šī vides objekta palīdzību vēl vairāk un, ka viņi viens otram netraucēs,” sacīja teātra pārstāvis.
Arī konkursa komisijas pārstāvis, bijušais Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Jānis Dripe stāstīja, ka žūrija par uzvarētājiem ir bijusi patiesi gandarīta un viss viņu līdzšinējais darbs komisiju ir apmierinājis. “Rīgas pilsētas būvvalde, Rīgas domes Pieminekļu padome – visas kompetentās iestādes šo objektu atbalstīja un arī mums nekādu šaubu par to nav,” sacīja arhitekts.
Tieši tāpat arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāve Katrīna Kukaine apstiprināja, ka inspekcijai pret objekta izvietošanu iebildumu nav un norādīja, ka šis objekts radīs kultūrvidei pienesumu un izglītos sabiedrību. “Kā atrisināt tā izvietošanu, tie ir tehniski jautājumi. Svarīgākais ir ideja – un objekta ideja ir atbalstāma. No pieminekļu sargātāju puses šis ir pilnībā atbalstāms projekts,” sacīja Kukaine.
Sēdē piedalījās arī pats projekta autors Holgers Elers. Viņš vēlreiz skaidroja, ka objekta dizaina koncepcija veidota kā laika priekškars ar būtiskākajiem mūsu valsts, teātra un tautas notikumiem. “Stāsts sākas ar 1886.gadu un mēs ar vairākiem būtiskiem datumiem ceram veidot sabiedrības izpratni par tiem, jo šeit ir integrēts teksts par notikumiem latviešu un angļu valodās. Kopumā šādi skaitļi būs 24. Mēs nekad neesam gribējuši kokiem kaitēt un konkursā uzvarēja tikai skice, nevis jau gatavs objekta makets. Ciešā sadarbībā ar ekspertiem un arboristiem mēs esam to pilnveidojuši,” sacīja darba autors.
SIA “Labie koki” arborists Edgars Neilands klātesošajiem pauda uzskatu, ka sabiedrības satraukums par koku nākotni ir saprotams un pamatots, jo līdz šim pilsētnieki gandrīz vienmēr saskārušies ar situācijām, kad koki cieš, nevis tiek saglābti.
“Koki pilsētā ir aizsargāti vismazāk, jo zaļajā zonā tīri juridiski ir vieglāk kaut ko ielikt un iebūvēt. Taču konkrētajā gadījumā, veicot izpēti par koku sakņu stāvokli, atklājās, ka to saknes sākas tikai metra dziļumā, bet viss slānis līdz tam ir sablīvēta augsne, kurā koka saknes izdzīvot nevar. Mums tas bija pārsteigums. Izvietot šo mākslas objektu nekaitējot kokiem ir iespējams un beigās viņi pat būs ieguvēji,” sacīja arborists, skaidrojot, ka izpētes laikā ir izņemts teju metru biezais sablīvētās augsnes slānis, ko veidoja asfalts un grunts un tā vietā ir piegādāta jauna, organiska augsne, kas imitē mežu un koku dabisko vidi.
“Protams, jāskatās kā būvnieki un bruģētāji darbosies, jo daudzi strādnieki joprojām neuztver kokus kā kaut ko svarīgu. Šo koku stāvoklis nav ideāls, pilsētā reti kur tā ir, taču objekta autori ir atvērti risinājumiem. Pilnveidotā projekta versija paredz, ka visa teritorija pārsegsies ar resti, kas ļaus nesablīvēt augsni un tādā augsnē spēj dzīvot mikroorganismi, kas arī ir tikai labvēlīgi,” stāstīja arborists.
Elers papildināja Neilandu sakot, ka teritorija ap kokiem tiks nodalīta un tiem būs atvēlēta brīva vieta augšanai. “Esmu nolēmis, ka mēs vēl vairāk atkāpsimies no kokiem, atbrīvojot vietu viņiem augšanai, ar gadskaitļu palīdzību izveidojot plašākas vietas ap koku stumbriem. Tas pasargās apkārt esošo augsni arī no iedzīvotāju staigāšanas pa zālienu, kas arī liek zemei sablīvēties un tādā veidā nodara kaitējumu. Objekts netiks nekādā veidā betonēts. Darīsim visu, lai koku dzīvotspēja netiktu ietekmēta,” sacīja autors.
Latvijas Nacionālā mākslas muzejsa direktore Māra Lāce, kas bija arī viena no konkursa komisijas loceklēm, pastāstīja, ka konkursa norises laikā netika saņemts neviens iebildums no sabiedrības par kādu no 26 skiču idejām. “Vides faktors ir ļoti būtisks un koku saglabāšanai mēs pievērsām īpašu uzmanību. Arboristu veiktais darbs mani ir ļoti uzrunājis un esmu saņēmusi visus nepieciešamos skaidrojums. No mākslinieciskā viedokļa raugoties šis objekts nav agresīvs, materiālu izvēle ir atbilstoša. Es respektēju visu iesaistīto institūciju teikto un nav nekāda pamata apšaubīt viņu atzinumus par to, ka objekts ir atbalstāms,” sacīja Lāce.
Viņa gan norādīja, ka Rīgas pilsētas problēma ir tā, ka nav izstrādāta vienota stratēģija par lietojamās pilsētvides attīstību saistībā ar vides objektiem – kā, ko un kur likt. “Ir loģiski, ka šādi objekti raisa diskusijas, jo tas ir kas jauns,” sacīja eksperte.
Jautājumu sadaļā deputāte Inese Andersone (V) jautāja, kāds ir to koku stāvoklis, kuri neaptver objekta izvietošanu un kādēļ netiek domāts par viņu sakņu stāvokli. Komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR) skaidroja, ka patlaban pārbaudīti tika tikai tie koki, kuri saistīti ar objektu, bet par pārējās alejas stāvokli tiks veikta atsevišķa izpēte.
Tāpat viņa interesējās kāpēc objekts jānovieto tieši alejā, nevis kur citur pie teātra. Rubenis uz to atbildēja, sakot, ka objekta izvietošana alejā nekad nav bijusi konkursa prasība. “Mums tika iesūtītas 26 idejas un varianti bija dažādi. Komisija par labāko atzina tieši šo darbu, bet tas, ka tajā ietverta ir koku alejas iesaiste – tā ir sagadīšanās, nevis apzināts lēmums,” sacīja Rubenis.
Deputāte Ieva Holma (VL/TB-LNNK) interesējās, kas sastādījis un kur var iepazīties ar tekstiem, kuri papildinās gadskaitļus. Rubenis skaidroja, ka visi termini un teksti sastādīti sadarbībā ar vēsturnieci Ievu Struku un zinātnieci Ilonu Celmiņu.
Baiba Broka (VL/TB-LNNK) savukārt taujāja, kad tad objekts tiks izvietots un kāds ir plānoto darbu termiņš. Burovs pastāstīja, ka tuvākā mēneša laikā tiks sagatavota projekta maketa gala versija, bet tā atklāšana, visticamāk, notiks šī gada 18.novembrī.
Jau ziņots, ka kopumā Rīgas dome projekta realizācijai atvēlējusi 135 000 eiro.
