Basketbols. Atbalsta jaunos talantus 2
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Basketbolists Roberts Stumbris sācis atbalstīt Saldus jaunos basketbolistus, turpmākos desmit mēnešus ik mēnesi vienam basketbolistam pasniedzot stipendiju 50 eiro apmērā. Viņš pats šobrīd ir bez kluba, taču cer jau drīzumā atrast jaunu darba vietu.
Latvijas basketbolā stipendijas jaunajiem spēlētājiem no pašreizējo profesionāļu puses nav ierasta prakse. Kā radās šāda ideja?
Ideja radās “Saldus” galvenajam trenerim Edgaram Buiķim. Pirms treniņa runājām, viņš teica, ka būtu labi, ja varētu ko tādu organizēt, lai bērniem būtu papildu motivācija, vai es būtu gatavs sponsorēt. Man tā šķita fantastiska doma – divu nedēļu laikā realizējām un pirmā stipendija jau pasniegta Līvai Hermanei. Viņa šķita priecīga, domāju, ka jebkuram bērnam tas ir patīkams pārsteigums.
Tu nāc no Saldus?
Jā, esmu Saldus patriots, dzīvoju un mācījos līdz 10. klases beigām, kad devos uz Liepāju. Šobrīd tur dzīvo vecāki, brāļi, labākie draugi ir no Saldus, tā ka vasarās esmu diezgan bieži, iepriekšējos gados arī daudz trenējos ar Buiķi. Šovasar sanāca mazāk, jo bija izlases treniņi.
Kā tu sevi atceries skolas gados – vai šāda stipendija būtu papildu motivācija?
Man motivāciju nevajadzēja meklēt, basketbols vienmēr bijis ļoti mīļš, tāpat apmeklēju treniņus un paliku ilgāk, arī brīvajās dienās gāju uz sporta zāli. Kārlis Apsītis, kurš tagad pārstāv “Ogri”, arī ir saldenieks, bijām labākie draugi un reāli dzīvojām zālē. Bet, protams, par stipendiju būtu priecīgs.
Stipendiju piešķir ne tikai par atdevi treniņos, bet arī sekmēm skolā. Kā tev veicās ar šo sadaļu?
Kamēr dzīvoju Saldū, nebija nekādu problēmu, standarta labais skolnieks, kam vidējā atzīme ap 7. Liepājā gāja mazliet grūtāk, jo bija jāsavieno skola ar rīta treniņiem, 12. klasē sāku trenēties ar lielo komandu, bija problēmas, taču nolauzu līdz galam. Pēc tam iestājos Liepājas Universitātē, bet mani izīrēja “Jūrmalai” un dokumentus nācās izņemt, taču noteikti domāju līdz karjeras beigām iegūt augstāko izglītību.
Sezona jau rit, bet tu esi bez kluba. Kāda ir situācija?
Ir bijuši piedāvājumi, bet ne tādi, kā es vēlētos. Gribu būt augstāk kā līdz šim, Polijā aizvadīju divas individuāli labas sezonas. Gribētu nedēļas laikā būt prom, visu pēdējo mēnesi dzīvoju uz koferiem. Neapsveru iespēju pievienoties kādai Latvijas komandai. “Ventspils” gribēja, lai ar viņiem patrenējos, jo bija problēmas sapulcināt desmit cilvēkus, taču atteicos, jo tas tomēr ir risks, tāpēc pagaidām trenējos individuāli.
Polijā nebija variantu?
Ar “Gliwici” šķīrāmies īsi pirms sezonas beigām – man nepatika, kā spēlētāji ģērbtuvēs pieņem zaudējumus, liela daļa smaidīja, man ir uzvarētāja mentalitāte, tāpēc treniņos kļuvu mazliet asāks. Varbūt tas nepatika, bet es neko nenožēloju un darītu tāpat vēlreiz. Tas vilkās gandrīz visu sezonu, mēģināju tikt prom vairākas reizes, bet mani nepalaida, lai gan piedāvājumi bija. Divas nedēļas vēlāk paši nolēma šķirties, par to biju pat priecīgs, jo jutos tur ļoti nelaimīgs. Tagad bija piedāvājums no komandas, kas pagājušajā sezonā palika, šķiet, devītajā vietā, bet mani tas neuzrunāja. Uz Poliju dotos tikai tad, ja piedāvātu kāds augšgala klubs. Kas zina, tagad tieši manā pozīcijā spēlētāji izkrituši un varbūt būs interese par mani.
Tavā biogrāfijā ir arī viens mačs Islandes līgā.
Labāk aizmirstu, ka esmu tur kādreiz bijis (smejas), man tomēr būtu jābūt augstākā līmenī. Pārsteidza dažu spēlētāju fiziskā forma, viss notika pusprofesionālā režīmā. Četri ārzemnieki trenējās divreiz dienā, pārējie – vienu. Man tas atgādināja laiku “Jūrmalā”, kad pāris džeku pievienojās tikai uz vakara treniņu. Aizbraucu uz Islandi, jo citu piedāvājumu ārzemēs nebija, vajadzēja sākt pelnīt, tāpēc piekritu.
Augustā biji devies uz pārbaudi Itālijas vienībā “Brescia”. Cik reāli būtu dabūt līgumu šajā valstī?
Luka Banki sarunāja iespēju patrenēties, jo viņa bijušais asistents tur ir galvenais treneris un labs draugs – ģenerālmenedžeris. Domāju, ka parādīju sevi ļoti labi, bet pēc divām nedēļām bija sajūta – vai nu dodiet līgumu, vai pietiek trenēties par pusdienu taloniem. Viņi bija gatavi piedāvāt īstermiņa līgumu, kam es negribēju piekrist. Jāteic godīgi, ka komanda nokomplektēta ļoti labi – 12 vīrieši, jaunākajam 27 gadi. Veiksmīgi sanāca sapazīties ar Kristianu Bernsu, amerikāņu spēlētājs ar itāļu pasi, viņš saveda kopā ar itāļu aģentu, bija vēl piedāvājumi, un ļoti iespējams, ka tur došos. Nekāda izmisuma nav, Islandes variants man bija laba mācība, mierīgi gaidu kaut ko loģisku.
Šovasar debitēji Latvijas izlasē. Kāds izveidojās kontakts ar Luku Banki?
Fantastiska personība, superaugstas klases treneris, veids, kā sarunājas ar spēlētājiem, viņam nav top džeki un pārējie – ar visiem runā. Man izveidojās ļoti labs kontakts, biju uz spēli starp “Ventspili” un “Valmieru”, arī viņš bija ieradies, satikāmies. Klubiem par mani teicis atzinīgus vārdus, pagājušajā sezonā palīdzēja Verneram Koham dabūt līgumu Kremonā, Banki bijušais asistents paņēma Ingu Jakoviču no “Valmieras” uz Francijas “Limoges”. Viņš noteikti palīdz latviešiem tikt pie klubiem, varu teikt tikai labāko – tādu pieeju, kā Banki, nekad dzīvē nebiju pieredzējis.
Vizītkarte. Roberts Stumbris
Dzimis 1993. gadā
Basketbolists
Augums – 1,98 m
Pārstāvējis klubus Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Islandē un Polijā. Pagājušajā sezonā Polijas “Gliwice” sastāvā 23 spēles, vidēji 30 minūtes (otrais laiks komandā), 13,4 punkti un 6 atlēkušās bumbas
Jūlijā spēlē pret Slovākiju debitēja Latvijas izlasē
